Šis gadījums lika aizdomāties par vispārējo situāciju Latvijā un Pierīgas skolās, tomēr izrādījās, ka pārspīlētam satraukumam nav pamata.
Pierīgas skolās bez panikas
Visu aptaujāto skolu pārstāvji atzina, ka Liepājas gadījums nav bijis pamudinājums atkārtotām veselības pārbaudēm un bažām par iespējamo tuberkulozes infekciju pastiprinātu izplatīšanos. Vangažu vidusskolā pastāstīja, ka potes bērniem un obligātās veselības pārbaudes pieaugušajiem veic regulāri, tāpat kā līdz šim. Bērni apmeklē un konsultējas arī ar saviem ģimenes ārstiem, un ir skolas māsiņas uzraudzībā, tāpēc satraukumam neesot pamata.
Līdzīgi stāsta arī Ropažu vidusskolas direktore Māra Priede un uzskata – ja regulāri tiek ievēroti visi nepieciešamie drošības pasākumi, problēmām nevajadzētu būt. “Visiem darbiniekiem pirms mācību gada sākuma jāiziet obligātā veselības apskate, arī ēdināšanas firmas iziet pārbaudes un bērniem tiek veiktas profilaktiskās apskates,” informē M. Priede.
Murjāņu Sporta ģimnāzijas direktors Ēvalds Goba pastāstīja, ka viņu – kā jau specializētā – skolā veselības pārbaudes notiek bieži un regulāri. “Protams, arī mēs nevaram justies 100 % droši, ka kādā brīdī nesaslimstam. Bērni tāpat brauc mačos, skola mums ir veca, inventārs nolietojies, bet, maksimāli ievērojot kārtību un tīrību, problēmas nerodas,” atklāja Ē. Goba.
Mārupes vidusskolas direktors Jānis Lagzdkalns uzskata, ka nekad nebūs pilnībā iespējams izvairīties no infekcijām, tāpēc viena gadījuma dēļ nav iemesla ažiotāžai. “Ja ārsti savu parakstu uz dokumenta ir uzlikuši un apliecinājuši, ka cilvēks ir vesels, tad viņiem par to arī jāatbild. Pēc Liepājas gadījuma būtu muļķīgi apšaubīt mūsu ārstu veikto un atkārtoti veikt kādas pastiprinātas pārbaudes,” pavēstīja J. Lagzdkalns.
Statistika uzlabojas
Tuberkulozes un plaušu slimnīcas klīnikas virsārste Andra Cīrule pastāstīja, ka šī gada desmit mēnešos konstatēti par 15 saslimšanas gadījumiem mazāk nekā pērn, kad to skaits sasniedza 649. Ņemot vērā, ka iedzīvotāju skaits ik gadu mainās, tad rēķinot uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, šogad konstatēti 28,1 gadījums, bet pagājušajā gadā – 28,6.
A. Cīrule norādīja, ka vislielākais saslimšanas risks ir bērniem un veciem cilvēkiem, kuriem ir pazemināta imunitāte. “Lai izvairītos no smagām saslimšanas formām, mazus bērnus vakcinē,” stāsta virsārste un norāda, ka potes pilnībā nepasargā no inficēšanās. “Tad jau mēs neviens neslimotu, bet potējoties iespējams samazināt saslimšanas risku,” norāda A. Cīrule.
Bērni ir sabiedrības spogulis, saka ārste, tāpēc jo uzmanīgākus dara fakts, ka šogad saslimuši vairāk bērni, nekā pagājušajā gadā. To skaits no 37 palielinājies līdz 47. “Ņemot vērā, ka bērni parasti inficējas no pieaugušajiem un bieži tas notiek tieši ģimenē, rodas bažas, ka daļa pieaugušo nemaz nevēršas pie ārstiem un neziņo par savu saslimšanu,” tā A. Cīrule.
Mazākiem bērniem, kuri neapmeklē bērnudārzus, inficēšanās avotu esot vieglāk noteikt, jo apkārt esošo cilvēku loks salīdzinoši neliels – tikai ģimene, bet lielākiem, kas jau apmeklē skolu, inficēšanās risks krietni pieaug. Šī gada desmit mēnešos Latvijā ar tuberkulozi saslimuši pieci pusaudži vecumā no 15 līdz 18 gadiem, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada 12 saslimšanas gadījumiem, ir ievērojams samazinājums.
Vēdināt telpas un stiprināt organismu
Lai izvairītos no inficēšanās ar tuberkulozi, virsāsrte iesaka pēc iespējas biežāk vēdināt telpas, jo svaigā gaisā saslimt praktiski neesot iespējams. Tāpat nepieciešams stiprināt savu imunitāti un nenovājināt organismu. Tā kā tuberkuloze ir gaisa pilienu infekcija, to iespējams iegūt tikai, nonākot kontaktā ar slimnieku. Ja telpas, kurās bijusi inficēta persona, netiek vēdinātas, infekcija var saglabāties gaisā līdz pat 12 stundām, tomēr tad saslimšanas risks tiek vērtēts kā minimāls.
“Visbiežāk inficējas cieša kontakta gadījumā, tāpēc vienmēr ieteicams būt uzmanīgiem un izvairīties no cilvēkiem, kas klepo. Nekad nevar zināt, vai šis cilvēks ir vesels vai ne,” paskaidro A. Cīrule.