Kā sarunā ar portālu "Apriņķis.lv" norāda veselības aprūpes iestādes galvenais ārsts un valdes loceklis Valdis Siļķe, pašlaik slimnīcā trūkstot tādi speciālisti kā neirologs un endokrinologs, kā arī specializētās medicīnas māsas. "Pašlaik ļoti intensīvi meklējam operācijas māsas. Esam pat gatavi piedāvāt dienesta dzīvokli Siguldas centrā, tā ceram piesaistīt jaunus cilvēkus," teic V. Siļķe.
Iemesls speciālistu trūkumam Siguldas slimnīcā ir tāds pats kā visā valstī, proti, mediķi, it īpaši jaunie, dodas uz ārzemēm, jo tur viņiem ir iespēja nopelnīt krietni vairāk. "Šī diemžēl ir progresējoša tendence," par ārstu un cita medicīnas personāla trūkumu nosaka slimnīcas galvenais ārsts.
Lai gan slimnīca ir Siguldas pašvaldības kapitālsabiedrība, vietvara palīdzēt nevarot. "Mūsu medicīnas iestāde ir komercuzņēmums, kas sniedz noteikta veida pakalpojumus. Tādēļ varam atļauties tērēt tikai to, ko paši nopelnām," uzsver V. Siļķe.
Mediķu trūkums, it īpaši kvalificētu, ir visas Latvijas problēma. 22. septembrī LTV raidījums "De Facto" ziņoja, ka, piemēram, Daugavpils reģionālā slimnīca pašlaik aicina darbā 19 speciālistus, tostarp trīs urologus un trīs radiologus. Salīdzinoši daudz mazākā Madonas slimnīca meklē piecus ārstus, arī Cēsu klīnika izsludinājusi septiņas vakances. Visur Latvijā trūkst urologu, loru un psihiatru.
Nacionālā Veselības dienesta dati par pagājušo gadu liecina, ka ārstniecības iestādēs, kur sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus, vidējais ārstu atalgojums bijis 681 lats. Šie skaitļi gan apgāž pieņēmumu, ka laukos ārstiem maksā mazāk. Pērn lielākās vidējās algas bijušas Latgalē, kur ambulatori strādājošs ārsts saņēmis 737 latus, Rīgā – Ls 620, Vidzemē – Ls 635, bet mazākās vidējās algas bijušas ārstiem Zemgalē – Ls 580 – un Kurzemē – Ls 534. Savukārt stacionāros strādājošo ārstu vidējais atalgojums ir 704 lati. Skaitļus noteikti uzlabo tie nedaudzie ārsti, kuri, arī ārstējot par valsts naudu, spēj algā saņemt vairākus tūkstošus latu.
Latvijas Ārstu biedrības pasūtītā pētījumā, ko, aptaujājot ārstus, veikusi kompānija SKDS, noskaidrots, ka vidējais Latvijas ārsts strādā divās darbavietās. Bet trim procentiem ārstu ir pat no piecām līdz astoņām darbavietām. Medmāsu situācija varētu būt līdzīga – ar divām stabilām darbavietām.
Mūsu valsts piedāvājums aizvien biežāk zaudē arī ārstniecības iestādēm ārzemēs. Piemēram, pērn Gētes institūtā pirms došanās uz Vāciju valodu apguvusi 68 medmāsu grupa. Precīzu datu nav par ārstiem, bet arī to skaits bijis liels. Īpaši pieprasīti gan Latvijā, gan citur ir anesteziologi. To trūkums ir ņemts vērā arī valsts pasūtījumā augstskolām, kuru veido arī pamatojoties uz slimnīcu vakancēm. Kopumā šogad mācības sāk 200 rezidentu. Tomēr tas vēl nenozīmē, ka reģionos ar laiku var cerēt uz speciālistu pieplūdumu.
LTV raidījuma "De Facto" 22. septembra sižets par mediķu trūkumu reģionālajās slimnīcās:
Rīgas rajona slimnīca Siguldā.
www.sigulda.lv
Līdzīgi kā daudzās citās Latvijas slimnīcās, it īpaši reģionālajās, arī Rīgas rajona slimnīcā Siguldā ir vakantas gan ārstu, gan cita medicīniskā personāla vietas.