Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija rāda, ka pērn mūsu valsī miruši 29 025 cilvēki. No tiem 4393 bijuši Pierīgas iedzīvotāji. Vēl vairāk aizgājēju bijis tikai Latgalē – 5305. Savukārt pārējos novados skaitlis bija mazāks nekā Pierīgā, proti, Vidzemes reģionā tie bija 3100 cilvēki, Kurzemē 3813, Zemgalē – 3493 mirušie. Līdzīgi kā visā valstī kopumā, arī Pierīgā nedaudz vairāk nomirušas sievietes, proti, 2305, bet vīriešu bija par dažiem nepilniem diviem desmitiem mazāk, proti, 2088.
Savukārt 2011. gadā Pierīgā mūžībā aizgāja 4333, bet 2009. gadā, kas uzskatāms par ekonomiskās krīzes augstāko punktu, no dzīves Pierīgā atvadījās 4566 cilvēki, bet visā Latvijā – 29 897.
Atsevišķas statistikas par Pierīgas reģionu nav, taču saskaņā ar Eiropas Komisijas "Eurostat" datubāzi visbiežākais nāves iemesls Latvijā ir sirds un asinsvadu slimības, kam seko ļaundabīgie audzēji, elpceļu slimības un ārēji cēloņi, piemēram, autoavārijas, slepkavības un pašnāvības.
Sirds išēmiskās slimības bija izplatītākais nāves cēlonis (gan sievietēm, gan vīriešiem) visās trijās Baltijas valstīs, Ungārijā un Slovākijā (visās minētajās valstīs 200 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju 2009. gadā). Salīdzinoši zemākais šo slimību izraisītais mirstības rādītājs bija Francijā, Portugālē, Nīderlandē, Luksemburgā un Spānijā (mazāk par 50 nāves gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju).
Augsts ir arī pašnāvību skaits mūsu valstī pēdējos gados – līdzīgi kā Igaunijā un arī Ungārijā, tie ir 17 cilvēki uz 100 000 iedzīvotāju, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā.
Precīzi skaitļi par nāves iemesliem Latvijā aplūkojami šeit. Pašnāvību skaits un tendences Eiropas Savienībā (angļu valodā) aplūkojamas šeit.
Attēlam ir ilustratīva nozīme.
arhīvs
Statistikas dati par pagājušo gadu liecina, ka novados ap galvaspilsētu no dzīves aizgājuši teju četri ar pusi tūkstoši cilvēku, un tas ir otrs lielākais rādītājs Latvijā.