Daļa aptaujāto Pierīgas novadu pārstāvju uzskata, ka smēķēšanas ierobežojumiem jābūt stingrākiem, taču – kā to panākt, nav līdz galam skaidrs. Turpretī citi problēmu nesaskata.
Smēķētājam kaimiņos – astmas slimnieks
Olaines un Baldones pašvaldību vadītāji ir vienisprātis, ka stingrāki ierobežojumi ir nepieciešami. «Mēs visādā ziņā atbalstījām Ozolnieku novada ierosinājumu par smēķēšanas aizliegumu uz lodžijām un balkoniem, jo uzskatām, ka tā tiešām ir problēma. Ir cilvēki, kas slimo ar astmu vai vienkārši nepanes cigarešu dūmu smaku, un kāpēc viņiem, nesmēķētājiem, būtu jāpiecieš šāda indēšanās. Īpaši saasināti šī problēma jūtama siltākā laikā, kad durvis un logus tur vaļā. Zinu konkrētus gadījumus, kad cilvēks lūdzis nesmēķēt, jo slimo ar astmu, bet kaimiņš, kas smēķē, tikai pasmejas un ignorē. Un izdarīt viņam neko nevar,» stāsta Baldones novada Domes priekšsēdētāja Karina Putniņa.
Viņa skaidro, ka cīņā ar kaimiņiem smēķētājiem pašvaldības policija tomēr nebūtu galvenais ierocis. «Viņi taču neskraidīs pa mājām, vaktēdami un kontrolēdami. Šī problēma varētu tikt risināta ar pašu iedzīvotāju enerģisku iniciatīvu – kad paši konstatē šādus gadījumus un raksta par tiem iesniegumus. Visur jau nevar būt klāt pašvaldības policija.»
Arī Olaines novada mērs Jānis Pavlovičš atbalsta Veselības ministrijas ieceri pastiprināt smēķēšanas ierobežojumus savā reģionā. «Lai gan pats esmu kaislīgs smēķētājs, vienalga ar abām rokām esmu par šādiem aizliegumiem, un arī pats smēķēju tikai tur, kur tas atļauts,» viņš atklāj, tomēr attiecībā pret smēķēšanu uz balkoniem priekšsēdētājs nav tik viennozīmīgs.
«Daudzdzīvokļu mājas ir kopīpašums, un par to, vai smēķēt uz lodžijas vai ne, lai lemj īpašnieki. Ja viņi nolemj, ka tas ir nepieciešams, tad lai tā arī būtu. Bet, ja no 30 dzīvokļu īpašniekiem tikai pieci ir pret, tad arī nebūtu īsti pareizi pārējiem 25 aizliegt smēķēt. Tikpat labi tad arī virtuvē var aizliegt smēķēt, jo no trešā stāva kaimiņa logiem iet dūmi uz ceturto. Ir jābūt zināmai robežai. Tajā pašā laikā ir daudz citu vietu, kur stingrāki ierobežojumi būtu nepieciešami, – kaut vai stadionā. Bet par privātīpašumiem gan es tik viennozīmīgi nepiekrītu,» skaidro J. Pavlovičs.
Ar bērnu pie rokas un smēķi zobos
Ulbrokas vidusskolas direktore Saiva Tiltiņa par smēķēšanu varētu runāt gari un plaši, jo šī ir tēma, kas viņu ļoti uz trauc un sāpina. «Smēķēšana man ir kā duncis sirdī. Nu kā mēs saviem bērniem varam iemācīt, ka smēķēšana ir liels ļaunums, ja paši vecāki iet ar bērnu pie rokas un smēķē?»
«Tas ir sirdi plosošs skats, kad jaunā māmiņa stumj ratiņus un pati smēķē. Jauniešu un jaunu sieviešu smēķēšana man ir ļoti sāpīga tēma. Citreiz pat svešiem cilvēkiem uz ielas gribas iet klāt un teikt – vai tad paši saprotat, ko darāt un kā bendējat savu veselību? Ja kādreiz jaunieši vismaz aizslēpās, bēga, tad tagad droši iet pa ielu un smēķē,» situāciju novērojusi skolas direktore.
Viņa atklāj, ka skolā pret smēķēšanu cīnās, vienaldzīgs nepaliek neviens gadījums: «Gadās, ka pieķeram kādu skolēnu smēķējam. Tad jānāk pie manis, jāraksta paskaidrojums, bet visus šos jautājumus cenšamies izrunāt sarunu ceļā, lai skolēns saprot un apzinās, un savu rīcību vairs neatkārto. Tā ir kā cīņa ar vējdzirnavām – man pat nav ideju, kā varētu mainīt sabiedrības domāšanu un sliktos ieradumus. Pret šo problēmu cīnāmies jau gadiem.»
Arī Ropažu novada pašvaldības Kultūras un izglītības centra vadītāja Sanita Megere-Klevinska novērojusi, ka jauniešu vidū smēķēšana ir liela problēma.
«Viņi aiziet aiz stūra uzpīpēt, bet, kamēr atbrauc policija, viņi jau ir vai nu aizbēguši, vai nometuši cigareti zemē. Un mūsu likumdošana ir tik ačgārna, ka ir jāpieķer tieši smēķējot, lai varētu apsūdzēt. Būtu nepieciešama lielāka kontrole nepilngadīgo un jauniešu kultūras pasākumos. Jo mēs paši, rīkotāji, nespējam to izkontrolēt – lai gan redzam, ka viņi iziet ārā pīpēt, taču neskriesim pakaļ. Uzskatu, ka kopumā ir pārāk vienaldzīga attieksme pret smēķējošajiem, bet esmu priecīga par aizliegumu nesmēķēt iekštelpās un 10 metru robežās no ieejas,» skaidro S. Megere-Klevinska.
Smēķētājiem – diskriminējošus apstākļus
Rīgas rajona slimnīcas vadītājs Valdis Siļķe piekrīt, ka stingrāki smēķēšanas ierobežojumi noteikti ir vajadzīgi, tikai «nelaime ir tāda, ka tos reāli nevar panākt. Var jau pieņemt arī lēmumu, lai rīt spīdētu saule, bet tas nestrādā. Bija jau tā ākstīšanās ar tiem 10 metriem, kur no ieejas nedrīkst smēķēt. Tad īsti nevarēja saprast, vai jālien tuvāk pie durvīm, vai tālāk, ja smēķēt nedrīkst 10 metru attālumā», ironizē V. Siļķe.
Viņš arī neuzskata, ka pašvaldības policija būtu spējīga uzlabot situāciju: «Nu, noķers vienu neveiklāko, sodīs, bet vai no tā mainīsies sistēma? Ja to grib kardināli mainīt, tad cilvēkiem ar atkarībām jārada diskriminējoši apstākļi. Uzskatu, ka darba devējam būtu jādod lielākas tiesības diskriminēt tos darbiniekus, kas smēķē. Tur atkal būtu nepieciešamas likumdošanas izmaiņas, kas savukārt nesaskanētu ar Eiropas papīriem, tāpēc arī šis variants nebūs reāls. Bet es kā darba devējs labprāt slimnīcā panāktu to, ka tie, kas smēķē, saņem par 20 latiem mazāku algu. Bet atkal «bet» – tam nav juridiska pamata.»
Vai tiešām problēma?
Tomēr aptaujāto pašvaldību policijas priekšnieku vērtējumi par situāciju novados ir atšķirīgi. Piemēram, Siguldas pašvaldības policijas priekšnieks Māris Garjānis neuzskata, ka Siguldas novadā būtu nepieciešamība pēc papildu smēķēšanas ierobežojumiem.
«Domāju, ka jau esošās likuma normas ir pietiekami smēķētāju ierobežojošas. Pats esmu nesmēķētājs, vēl vairāk – sportists, un neesmu saskāries ar situāciju, kad man traucētu kāds smēķētājs. Citreiz lielāku diskomfortu sagādā cilvēks, kurš, tikko uzsmēķējis, iekāpj sabiedriskajā transportā. Tad gan ir jūtama smaka,» viņš skaidro savu nostāju.
M. Garjānis atklāj, ka Siguldā pamatā tiek sodīti cilvēki par neatļautu smēķēšanu zem pieturvietu nojumēm pilsētas centrā. Par spīti informatīvajai uzlīme par aizliegumu smēķēt, ir cilvēki, kas to neievēro. Tāpat liela uzmanība tiek pievērsta arī nepilngadīgajiem smēķētājiem. «Mums no skolām ir stundu grafiku saraksti, un tad, pēc tiem vadoties, starpbrīžos apsekojam skolas,» paskaidro policijas priekšnieks.
Arī Salaspils novada Pašvaldības priekšnieks Dzintars Strožs ar situāciju novadā ir apmierināts un pats diskomfortu neizjūt: «Nav mums tādas vietas, kur masveidā neizturami smēķētu.»
Viņš arī informē, ka pārkāpumi par smēķēšanu neatļautās vietās gadoties reti – janvārī tāds bijis tikai viens gadījums, bet februārī sastādīti četri protokoli.