Dzintara kungs jau kādu laiku ir uzticīgs vēlēšanu iecirknim Inčukalna Tautas namā un arī šoreiz savu balsi referendumā atdeva tieši tur. Balsot viņš devās kopā ar sievu Martu un abiem dēliem.
Deputāts pauž, ka referenduma dienā viņam ir divējādas sajūtas: «No vienas puses ir jūtams, ka cilvēkos valda atmodas noskaņojums un visi ir mobilizējušies aizstāvēt latviešu valodu, aizstāvēt Latvijas valsti. No otras puses, protams, ir ļoti apkaunojoša situācija, ka vispār uz šādu jautājumu esam spiesti atbildēt.»
R.Dzintars atklāj, ka viņam liela satraukuma par referenduma iznākumu neesot, jo ir redzams, ka Latvijas pilsoņi ir gatavi savu valsti aizstāvēt, un tas dod cerības, ka referenduma iznākums būs labvēlīgs.
Kāds rezultāts, viņaprāt, nozīmē to, ka latviešu valoda ir drošībā? «Nepastāv tāds pabeigts stāvoklis, kad latviešu valoda ir pilnīgā drošībā. Svarīga ir ne tikai attiecība starp «par» un «pret», bet arī - cik daudz cilvēku aiziet nobalsot. Svarīgi, lai balso daudzi, un pašlaik izskatās, ka rezultāti ir cerīgi. Būsim apmierināti, ja «par» un «pret» balsojušo attiecība būs 20 pret 80,» atklāj R.Dzintars.
Daudzi iedzīvotāji, kas nav pietiekamā līmenī apguvuši latviešu valodu, bieži vien aizbildinās, ka latviešu valoda ir ļoti grūta. Apriņķis.lv centās noskaidrot, kā vidusskolā šajā priekšmetā veicies Raivim Dzintaram: «Es atzīmi precīzi neatceros, bet Latvijas vēsture, latviešu valoda un literatūra bija tie priekšmeti, kur man atzīmes bija labas. Katrā gadījumā – ja jūs pārbaudītu, man nebūtu jāsarkst.»