Aprīļa beigās partija lēma par V. Dombrovska priekšgājēja Roberta Ķīļa atkāpšanos. Pats R. Ķīlis kā svarīgu iemeslu minēja veselības stāvokli, kura pasliktināšanās ilgāku laiku nav ļāvusi pilnvērtīgi veikt amata pienākumus.
Kopš vēlēšanām vadot Izglītības un zinātnes ministriju, R. Ķīlis uzsvēris radikālu reformu nepieciešamību Latvijas izglītības sistēmā, taču izpelnījies nozares profesionāļu kritiku par neveiksmīgo komunikāciju un to, ka skaļus paziņojumus neturpina gana pārdomāts rīcības plāns. Nesenākos pārmetumus no izglītības darbiniekiem un studentiem R. Ķīlis saņēmis par pretrunīgi vērtēto studiju programmu kvalitātes vērtēšanas norisi augstskolās, kavēšanos ar studiju programmu akreditāciju un papildu finansējuma nepieprasīšanu nozarei.
Reformas nepieciešamas, taču tām jābūt pārdomātām – uzsver aptaujātie izglītības un zinātnes darbinieki Pierīgā. "Par līdzšinējā ministra darbību neesmu visai augstās domās. Ir lēmumi, ko pieņem un pēc tam maina, skaļi paziņojumi, ko izsaka un pēc tam neīsteno," atzīst Latvijas Lauksaimniecības universitātes Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskā institūta "Sigra" direktors profesors Aleksandrs Jemeļjanovs Siguldā. "Apakšā nav rīcības, ir pseidoaktivitāte. Viena no problēmām bija komunikācija ar nozares profesionāļiem. Kādi rezultāti var būt, ja ministrs nemitīgi ir konfliktā ar Augstākās izglītības padomi!?" vaicā zinātnieks.
"Atceros Ķīli vēl no laikiem, kad viņš darbojās Stratēģiskās attīstības padomē. Toreiz izstrādātajā valsts attīstības dokumentā, manuprāt, trūka skaidra mērķa, tas bija "saraustīts", runāja par izrāvienu. Bet ko šādi var attīstīt? Izņemt ārā no konteksta vienu nozari? Tā nemēdz notikt," viņš atceras.
"Salīdzinājumā ar divtūkstošo gadu sākumu finansiālais atbalsts zinātnei ir pasliktinājies – saņemam tikai apmēram 40 procentus no tā, kas bija agrāk. Jauniem ļaudīm arvien mazāk pievilcīga šķiet akadēmiskā karjera, un izceļotāju vidū ne mazums ir arī to, kas būtu varējuši dot ieguldījumu Latvijas izglītības un zinātnes sistēmā. Sistēma nestrādā. Lai to labotu, jābūt skaidram mērķim, metodikai un komandai. Līdzšinējais ministrs šajā ziņā ir pievīlis," secina A. Jemeļjanovs un piebilst – uz R. Ķīļa darba turpinātāju raugās cerīgāk.
"Izglītības sistēmā ir jomas, kas jāreformē. Taču katra reforma detalizēti jāizvērtē – gan līdzšinējās situācijas, gan piedāvātā risinājuma pozitīvās un negatīvās puses. Ķīļa kungam, piedāvājot ieceres, diemžēl bijusi raksturīga ne tikai neprasme komunicēt, bet nereti arī šādas detalizētākas analīzes trūkums, biežāki bijuši skaļi, no konteksta izrauti paziņojumi," bijušā ministra darbu vērtē Siguldas Valsts ģimnāzijas direktores vietniece Līga Sausiņa.
"Augstākajā izglītībā reformas ir vajadzīgas. Kā ģimnāzijas direktores vietniece uzskatu, ka dažu vidējās izglītības sistēmā nesen veiktu izmaņu lietderība ir apšaubāma," L. Sausiņa min svešvalodas eksāmena pārcelšanu no maija uz martu – to, pēc viņas atzinuma, ņemot vērā, ka ieguvumu ir mazāk nekā trūkumu, prātīgāk būtu bijis neīstenot.
"Cilvēks jāredz darbībā," viņa atbild uz jautājumu, kā ministra amatā vērtētu V. Dombrovski, un atzīst, ka liela nozīme būs arī reformu lietderības izvērtēšanai.