Tādi pirms 1. jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām ir Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) iesniegtie pašvaldību deputātu kandidātu saraksti.
Tiesa, iegūt deputāta krēslu ir vieglāk, nekā budžeta vietu kādā no populārākajām studiju programmām Latvijas augstskolās, ja ņem vērā attiecību – vietu skaits pret dalībnieku skaitu, tāpēc nule iesniegtajos sarakstos kandidāts ar vidējo izglītību nav retums.
Laikā, kad darba sludinājumos pat sētniekam prasa augstāko izglītību, bet daudzi maģistra vai doktora grādu ieguvušie brauc peļņā uz ārzemēm, topošajam deputātam vidusskolas izglītība nav šķērslis. Tādi atrodami teju katrā kandidātu sarakstā. No "Sadarbības" saraksta Baldones novadā ar otro kārtas numuru vēlēšanās startēs Jānis Jansons, kurš pirms 15 gadiem vidējo izglītību ieguvis Rīgas Raiņa 8. vakara (maiņu) vidusskolā.
Savukārt politiskās partijas "A8 partija" Olaines novadā pirmais kārtas numurs ir Mārim Vanagam, kurš vidējo izglītību ieguvis 10. vakara maiņas vidusskolā, tomēr jau pierādījis sevi kā Olaines novada domes deputāts. "Ir jau deputāti tādi, kas pārsēžas no viena krēsla otrā, zīmē uz papīra visādas tabuliņas, bet ir atrauti no realitātes. Svarīgāk ir saprast, ko cilvēkiem vajag un ko nevajag. Ar augstāko izglītību tam nav nekāda sakara," pauž deputāts.
Pēc vidusskolas – deputāta krēslā
Vēlēšanās šķērslis nav arī jaunība un pieredzes trūkums. Garkalnes novadā no "Reģionu alianses" savu kandidatūru piesaka 1991. gadā dzimusī Elīna Koroļova, bet Krimuldas novadā no apvienības "Iedzīvotāji" startē 1992. gadā dzimušais Toms Bitītis. Kā viens, tā otrs ar svaigu vidusskolas diplomu kabatā.
Toms atzīst, ka jaunība šajā situācijā varbūt nav lielākā priekšrocība, tajā pašā laikā viņš labāk apzinās un apjauš apkārtējo jauniešu vajadzības un intereses. Toma galvenā prioritāte, darbojoties pašvaldībā, būtu sports, par pārējo spriedīšot, cik būs viņa kompetencē. Puisis šobrīd studē otrajā kursā Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā un ir topošais diplomētais sporta treneris. "Vajag mēģināt un darīt, ne tikai no malas skatīties un runāt, tāpēc esmu gatavs iesaistīties politikā. Esmu gatavs tam, ka, kļūstot par deputātu, pirmais gads noteikti nebūs viegls, būs daudz jaunas informācijas un neatkārtojama pieredze. Bet esmu uz to gatavs," atzīst otrā kursa students.
Uz deputāta krēslu tēmē arī automehāniķi un pārdevēji. Piemēram, Jānis Lepsis, kurš kandidēs Garkalnes novadā no politiskās partijas "Reģionu alianse", ir SIA "Amici Auto" remonta daļas vadītājs, bet Andris Vidžis ar otro kārtas numuru no Baldones politiskās partijas "Reģionu alianse" strādā par pārdevēju veikalā SIA "Oktāns-A", liecina CVK apkopotā informācija.
Par pensionāriem neaizmirst
Līdzās jaunajiem un daudzsološajiem uz vietu novadu domēs tēmē arī pensijas vecuma ļaudis. 1935. gadā dzimušais Alfons Jumiķis ir Siguldas novada pensionāru biedrības priekšsēdētājs un vēlēšanu biļetenos būs atrodams "Zaļo un zemnieku savienības", "Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"TB/LNNK"" apvienotajā sarakstā.
A. Jumiķis atzīst, ka pēdējos gados aktīvi cīnās un aizstāv pensionāru tiesības un to ir gatavs darīt arī vietējā pašvaldībā. "Mums, pensionāriem, arī ir jādzīvo un jādara viss iespējamais, lai mūsu dzīves apstākļi nepasliktinātos. Diemžēl realitāte ir citāda. Lai šos jautājumus risinātu, aktīvi pārstāvu pensionāru intereses," saka A. Jumiķis, kuram bagāžā jau pamatīgs deputāta darba stāžs. Kungs stāsta – kamēr Latvija vēl nebija brīva, viņš 17 gadus strādājis izpildkomitejā par deputātu.
Savukārt ādažnieki "Sadarbības" sarakstos varēs ievilkt plusu vai mīnusu 1936. gadā dzimušajam pensionāram Ērikam Drīliņam, kurš 1960. gadā absolvējis Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju un apguvis sporta pedagoga arodu. Viens no – ja ne pats vecākais no deputātu kandidātiem Pierīgā – ir 1929. gadā dzimušais 84 gadus vecais Jānis Eduards Ozoliņš, kurš piedalīsies Carnikavas pašvaldības vēlēšanās.
Nav nekāda zelta bedre
Salaspils novada domes vēlēšanās no Reformu partijas saraksta kandidēs savulaik populārās grupas "Eolika" dalībnieks Viktors Zemgals. Politisko debiju mūziķis aizsāka 2005. gadā, kad pirmo reizi kandidēja vietējās pašvaldības vēlēšanās.
Toreiz intervijā "Rīgas Apriņķa Avīzei" viņš atzina, ka nākamajās, 2009. gada vēlēšanās, nekandidēs: "Ja man atrastos kāds atbalstītājs, kas tiešām gribētu, lai es tiktu iekšā politikā, tad varbūt. Bet speciāli rauties uz domi, lai pēc tam strīdētos un plēstos, negribu. Turklāt novada dome nav nekāda zelta bedre, kā daudzi domā."
2013. gads ir nācis ar jaunām vēsmām un sajūtām, un mūziķis nolēmis, ka vieta deputāta krēslā tomēr nav zemē metama. No komentāriem par šī gada motivāciju piedalīties pašvaldību vēlēšanās mūziķis gan pagaidām atteicās.
Vietējo slavenību deputātu pulciņam šogad pievienojies arī aktieris un režisors Zigurds Neimanis, kurš pavisam nesen kļuva par Carnikavas amatierteātra "Nagla" režisoru, un vēlēšanās startēs no "Vienotības" saraksta.
Ar 20 gadiem nepietiek
Turpinot aizvadītos gados iesākto, uz deputāta krēslu Salaspilī atkārtoti mērķē bijušais mērs Juris Putniņš Reformu partijas saraksta galvgalī. Pirms pašreizējā mēra Raimonda Čudara ("Vienotība") ievēlēšanas amatā iepriekš teju 20 gadus pie teikšanas bija J. Putniņš.
Viņš vērtē, ka esošajā situācijā lielas priekšrocības ir amatos esošajiem, jo par to veikumiem daudz un skaļi tiek runāts. "Ja paskatās no tā, kā notiekošo atspoguļo presē, tad var domāt, ka no 1991. līdz 2009. gadam pašvaldībā nekas nav darīts. Ja es būtu vienkāršais vēlētājs, es vērtētu, kas no iepriekšējās vēlēšanās solītā ir izdarīts. Īpaši to attiecinot uz tiem, kas bijuši pie varas un teikšanas."
Par savām izredzēm J. Putniņš izvairījās runāt, vien nosakot, ka šajā gadā ir izveidojusies "interesanta situācija", jo Salaspilī visas partijas esot izveidojušas jaunus sarakstus. "Tādēļ iedzīvotāji balsos par konkrētām personām, nevis partijām," pārliecināts bijušais Salaspils mērs.