Pašvaldību vēlēšanu kārtība nosaka – vēlētāji drīkst balsot tajā pašvaldībā, kur ir viņu reģistrētā dzīvesvieta 90 dienas pirms vēlēšanām, vai tajā pašvaldībā, kur vēlētājam pieder likumā noteiktā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums. Tie Latvijas pilsoņi, kuriem līdz 3. martam nav spēkā esošas dzīvesvietas reģistrācijas, tiks iekļauti tā vēlēšanu iecirkņa sarakstā, kas atbildīs ziņām par viņu pēdējo reģistrēto dzīvesvietu.
Aptaujājot Pierīgas pašvaldības par iedzīvotāju deklarēšanās aktivitāti trīs mēnešus pirms vēlēšanām, var secināt, ka nekādas progresīvas tendences nav manāmas. To apliecina gan Inčukalna novada domes atbildīgā par iedzīvotāju deklarēšanos Indra Rafelde, gan Ķekavas pašvaldības Iedzīvotāju reģistra klientu apkalpošanas speciāliste Kristīne Ēķe.
Līdzīgi palielinātu deklarēšanās aktivitāti, tuvojoties vēlēšanām, neizjūt arī Siguldas novada domes Pakalpojumu centra Iedzīvotāju reģistra speciālisti. Atsevišķos gadījumos iedzīvotājiem ir bijuši jautājumi un interese par iespēju balsot pašvaldībā, kurā viņiem pieder reģistrēts nekustamais īpašums.
Pētījumu centra "SKDS" pēc CVK pasūtījuma veiktā vēlētāju aptauja atklāj, ka šā gada janvārī savā deklarētajā dzīvesvietā nedzīvoja turpat piektā daļa jeb 18,1 % vēlētāju vecumu sasniegušo pilsoņu. Turklāt aptuveni pusei jeb 47,8 % šo vēlētāju faktiskā un deklarētā dzīvesvieta atrodas dažādās pašvaldībās.
Kā informējis PMLP Iedzīvotāju reģistra departamenta direktors Uldis Apsītis, deklarēt dzīvesvietu ātri un ērti iespējams portālā www.latvija.lv.
Ja internets nav pieejams, tad dzīvesvietu var deklarēt tās pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē, kurā atrodas vēlētāja faktiskā dzīvesvieta. Tāpat departamenta direktors atgādināja, ka, dodoties uz vēlēšanu iecirkni, līdzi jābūt derīgam personu apliecinošam dokumentam – pasei vai personas apliecībai (eID).