Cilvēku aktivitāti pirms referenduma vērtē Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa: «Zvanu skaits ik dienas ir ļoti atšķirīgs – līdz šim rekords ir 72 telefona zvani, bet ir arī dienas, kad saņemti trīs, 14, vai 26 zvani. Plānots, ka referenduma nedēļā varētu saņemt vairākus tūkstošus zvanus. Piemēram, nedēļu pirms referenduma par Saeimas atlaišanu tika saņemti ap 3000 zvanu.»
Ko cilvēki pirms referenduma visvairāk vēlas uzzināt?
Vislielākā interese ir par iespējām balsot ārzemēs - 10 dienu laikā esam saņēmuši 78 zvanus. Otrs biežāk uzdotais jautājums ir par iecirkņu adresēm un darba laiku. 38 zvani saņemti par to, kam ir un kam nav tiesības balsot. Reizēm izskan vispārīgi viedokļi par vēlēšanām, populārākais - cilvēkiem nepatīk saņemt aģitācijas un reklāmas materiālus.
Vai referenduma dienā, 18. februārī, atļauts aģitēt?
Ar aģitāciju referenduma dienā var nodarboties, referendumā tas nav aizliegts, kā tas ir vēlēšanu dienā. Ir aizliegts aģitēt vēlēšanu iecirkņos un 50 metru attālumā no ieejas iecirknī. Citur aģitācija ir atļauta. To, lai nenotiktu aģitācija iecirknī un 50 metrus no iecirkņa pārrauga iecirkņa priekšsēdētājs, kurš atbild arī par notiekošo iecirknī.
Kādi dienesti vēl ir iesaistīti referenduma darbā?
Valsts un pašvaldību policijas, Drošības policija un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
Vai būs arī starptautiskie novērotāji un no kurām valstīm?
Parasti vēlēšanās mums ir novērotāji no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas, bet par šo referendumu vēl neesam saņēmuši informāciju, ka šīs organizācijas novērotāji vēlētos ierasties. Pašlaik ir pieteikušies seši novērotāji no četrām valstīm – Lietuvas, Gruzijas, Ukrainas un Kazahstānas. Šie novērotāji ir no šo valstu Centrālajām vēlēšanu komisijām – tā reizē ir arī pieredzes apmaiņa.
Kā var kļūt par referenduma novērotāju?
No 2010. gada jebkurš Latvijas iedzīvotājs, kurš sasniedzis 16 gadu vecumu, zina latviešu valodu, nav deputāts vai deputāta kandidāts, var kļūt par brīvprātīgo novērotāju, par to nesaņemot nekādu atlīdzību. Par brīvprātīgo novērotāju var pieteikties līdz 16. februārim CVK interneta mājaslapā www.cvk.lv, iepazīstoties ar interaktīvu mācību kursu „Tautas nobalsošanas sarīkošana» un aizpildot reģistrācijas anketu. Nobalsošanas dienā novērotājs novēro iecirkņu darbību un balsu skaitīšanu iecirkņos.
Novērotājus atļauts pilnvarot arī pilsētu un novadu vēlēšanu komisijām, politiskajām partijām un nevalstiskām organizācijām, kas saņēmušas Centrālās vēlēšanu komisijas akreditāciju. Iespējams, ka partiju un organizāciju novērotāji par to saņem atalgojumu.
Cik daudz cilvēku strādās referendumā un kādu atalgojumu viņi saņems? Cik iecirkņu būs Latvijā un ārzemēs?
Referendumā strādās apmēram 10 000 darbinieku. Iecirkņu darbinieki saņems atlīdzību par dalībnieku reģistrēšanu, biļetenu skaitīšanu un visiem citiem iecirknī veicamiem darbiem – iecirkņa priekšsēdētāja atalgojums ir Ls 2,20 stundā, sekretāres – Ls 2,15, pārējiem darbiniekiem Ls 1,65 stundā. Vēlēšanu iecirkņos ārzemēs strādās Latvijas vēstniecību darbinieki un tur dzīvojošie Latvijas pilsoņi. Ārzemēs būs atvērti 85, Latvijā - 950 iecirkņi. Latvijas pilsoņi referendumā par valodu varēs balsot 41 ārvalstī.