– Vai pērn palielinājās nodokļu ieņēmumi?
– Budžets izpildīts ar uzviju. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis pārpildīts par 104 %. Eiropas fondu un projektu naudā, tostarp siltināšanas projektos, ūdens saimniecības uzlabošanā, esam piesaistījuši ārējo finansējumu aptuveni 290 000 latu. Kopumā novadam budžets ir līdzvērtīgs citu Pierīgas novadu budžetam, un šogad tas būs 1,35 miljoni latu.
Aizvien esam maksātāju vidū pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, kas mani nedaudz izbrīna, – Olaine vairs nemaksā, bagātā Sigulda nemaksā, tāpat Inčukalns, kas vēl nesen maksāja, arī vairs to nedara. Fondā iemaksas veic vairs tikai 12 novadi un četras lielās pilsētas.
– Vai arī šogad plānojat līdzīgu nodokļu ieņēmumu kāpumu?
– 2013. gads faktiski būs tai pašā līmenī – nevaram plānot nodokļu pieaugumu. Tas saistīts arī ar valsts politiku, jo pašvaldībām mērķtiecīgi ieplānoti mazāki līdzekļi. Novadā ir aptuveni divi tūkstoši iedzīvotāju. Rēķinām, ka apmēram piecus tūkstošus no budžeta izmaksāsim kā garantēto minimālo ienākumu. To varēja samazināt, bet palikām pie 40 un 45 latiem.
– Kādas būs šī gada prioritātes?
– Kā vienmēr, tuvu 50 % no budžeta līdzekļiem ieguldīsim izglītības nozarē. Tas, ka pieņemti jauni noteikumi un pašvaldībām turpmāk būs jānodrošina izglītības iestādes ar mācību līdzekļiem, mums problēmas neradīs, jo šādu praksi realizējam jau gadus trīs.
Otra prioritāte 2013. gadā būs ēku siltināšana un renovācija. Šogad plānojam renovēt domes ēku, kurā atrodas arī ārstu kabinets, pasts, bibliotēka, policija. Nepieciešams ēkā izbūvēt liftu uz otro stāvu invalīdiem. Plānojam sākt renovāciju arī Sējas pamatskolā.
– Vai gatavojaties kandidēt gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās?
– Negatavojos, bet esmu gatavs startēt. Laiks vēl ir. Taču ar galvu sienā neskriešu, pie katra staba reklāmas nelīmēšu. Lai sabiedrība un katrs vēlētājs vērtē to, kas ir izdarīts, un – ja uzskata par labu – varam turpināt. Pēkšņas ekstras no manas puses, pēdējā brīdī izmestas kārtis, pirms vēlēšanām nebūs.
– Vai saredzat spēcīgus konkurentus?
– Sējā vēl joprojām ir klusums. Runāju ar kolēģiem, arī citur tas pats. Nedrīkst modināt konkurentu, bet varu teikt, ka cilvēku flegmatisms ir milzīgs, un ne tikai šeit, Sējā. Ļoti grūti tam atrast pareizo vārdu, jo nav jau skaidras atbildes, kāpēc tas tā ir. Iespējams, tas saistīts ar bezcerību, neuzņēmību.
– Vai būtu lietderīgi līdz ar nākamajām pašvaldību vēlēšanām samazināt deputātu skaitu mazajos novados, tādos kā Sēja?
– Demokrātijai un pārvaldībai – jo vairāk, jo labāk. Tā tiek pārstāvēta lielāka sabiedrības daļa. Jo vairāk diskusiju, jo grūtāk pašvaldību vadītājam, it sevišķi, ja deputāti pārstāv vairākas partijas. Protams, ne visi deputāti ir aktīvi, jo ir aizņemti savā tiešajā darbā un viņiem nav laika iedziļināties pašvaldības lietās.
Taču, no otras puses raugoties, ir svarīgi, ka deputāti – vienalga pozīcija vai opozīcija – uzticas vadībai, kopīgi lemj un diskutē. Tad viss ir kārtībā. Ja pašvaldības priekšsēdētājs visu laiku grib apšmaukt deputātus, tad uzticības nav. Tomēr uzskatu, ka jautājumu par deputātu skaita samazināšanu nevajadzēja iztirzāt pirms vēlēšanām.
– Eksperti pauduši bažas, cik objektīvi būtu dot 15 % vēlētāju iespēju rosināt referendumu, bet 30 % vēlētāji būtu tiesīgi atlaist novada domi. Kā vērtējat ierosinājumu par novadu referendumiem?
– Neesmu šajā jautājumā ļoti iedziļinājies. Situācijas mēdz būt ļoti atšķirīgas, taču te atkal jāpiesauc demokrātija – ja iedzīvotājus nepamierina domes darbs... Vienīgi šo vēlētāju procentuālās attiecības vajadzētu piemērot līdzvērtīgi visā valstī.
Sējas iedzīvotāji ir aktīvi, domāju, ka arī pie mums šādi referendumi varētu notikt. Taču ne jau tikai par varas atlaišanu – arī par investoriem un celtniecību. Ja kāds novadā gribētu uzcelt, piemēram, plašu cūkkūti, domāju, ka referendums notiktu.
– Pērn Murjāņu iedzīvotāji pārgāja uz individuālo apkures sistēmu. Cik veiksmīgi tas notika?
– Murjāņos apkuri iepriekš nodrošināja Murjāņu Sporta ģimnāzijas katlu māju, taču Izglītības ministrija to pārtrauca, jo tā ir pašvaldības funkcija. Iedzīvotāji uz individuālo apkuri pārgāja ļoti veiksmīgi. Pagaidām neesmu dzirdējis nevienu sūdzību.
Vecajā apkures sistēmā siltums bija nepietiekams, bet tagad katrs pats regulē siltuma patēriņu un katram mājoklim ir individuāls tarifs. Cik tas ir liels, gan neesmu pētījis. Arī Sējā daudzi izvēlējušies individuālo apkures sistēmu – no 100 dzīvokļiem 80 ir individuālā apkure. Pārējie pērk no pašvaldības – tarifs ir Ls 1,85 par kvadrātmetru.
– Vai iedzīvotājiem ir pa spēkam nomaksāt apkures rēķinus?
– Parādi ir visai lieli – uz 1. janvāri 130 000 latu kopā ar soda naudām. Ir arī ilgstošie parādnieki. Taču cenšamies nākt pretī – taisām akcijas, dzēšam soda naudas. Visskumjāk ir, ja dzīvokli pārdod izsolē un tam ir lieli komunālo maksājumu parādi. Ar tiesas pavēli tie tiek dzēsti – tie ir lieli zaudējumi.