23.01.2013 13:26

Karina Putniņa: Par pašvaldības budžetu un politiskajām spēlītēm

Autors  Apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Baldones novada domes priekšsēdētāja Karina Putniņa ("Reģionu alianse"). Baldones novada domes priekšsēdētāja Karina Putniņa ("Reģionu alianse"). Krišjānis Grantiņš

Noslēdzies kārtējais budžeta gads, un domē rit intensīvs darbs, lai izstrādātu un apstiprinātu 2013. gada pašvaldības budžetu.

Droši vien reti kuram iedzīvotājam ir priekšstats, kāds darbs ir jāiegulda, lai sabalansētu visu iestāžu vajadzības, nepieciešamību veikt ieguldījumus teritorijas attīstībā un izveidotu bezdeficīta budžetu, kā to no mums prasa likumdošana.

Līdz ar to ļoti būtiski ir apzināties pašvaldības finansiālās iespējas, darbu un pakalpojumu izmaksas un prioritārās vajadzības. Līdz šim katru gadu esam uzskatījuši par nozīmīgu mūsu darba prioritāti pamatlietu sakārtošanu, kas reizēm no malas nav it kā redzama, bet nepieciešama, lai nodrošinātu iestāžu normālu un arī efektīvu funkcionēšanu, t. i., siltumapgāde, lietus ūdens kanalizācija, elektroapgāde, telpu kapitālie remonti, ēku siltināšana, teritorijas labiekārtošana u. tml. Iespēju robežās tiek atlicināti arī līdzekļi "skaistumam". Taču mūsu mērķis nav iztaisīt no Baldones "Patjomkina sādžu", kurā tikai fasāde ir koša, bet aiz tās – tukšums. Tāda pieeja, manuprāt, liecina par īstermiņa domāšanu. Kā teica Ogres novada domes priekšsēdētājs E. Bartkevičs savā intervijā laikrakstam "Diena": vispirms jāuzšuj kleita, tad var šūt klāt pogas.

Arī šī gada budžetam sastādīts iespējamo darbu saraksta projekts aptuveni par Ls 700 000, kas nodots deputātiem izvērtēšanai un prioritāšu noteikšanai. Skaidrs, ka visu paveikt nevarēsim, jo nodokļu ieņēmumu pieaugums paredzams tikai par aptuveni Ls 120 000, bet tie ir darbi, kas apzināti kopā ar iestāžu vadību un kuri loģiski turpina jau iesākto. Sarakstā ir gan skolas būvniecības turpināšana, gan kapitālais remonts bērnudārzā divās grupiņās, gan Ceriņu parka, kolhoza dīķa un sociālā centra teritorijas labiekārtošana, celiņa sakārtošana uz bērnudārzu, Baltās pils kāpņu telpas kapitālais remonts, gan ielu apgaismojuma remontdarbi un rekonstrukcija, gan meliorācijas sistēmas tālāka sakārtošana, gan Rīgas ielas "kabatu" sakārtošana, gan skolas aktu zāles rekonstrukcija, ieskaitot ventilācijas, apgaismojuma un apskaņošanas izbūvi, gan Baltās pils strūklakas atjaunošanai nepieciešamās pamatnes sagatavošana un citi darbi. Nepieciešams paredzēt arī līdzekļus vairāku projektu izstrādei – "Vārpu" attīrīšanas ietaisēm, bērnudārza piebūvei, ielu apgaismojuma paplašināšanai u. c., jo bez tiem nav iespējama šo objektu būvniecība. Tas, ko izdosies no ieplānotā īstenot, atkarīgs no deputātu atzīmētajām prioritātēm, bet jebkurš no iecerētajiem darbiem ir būtisks un saistīts ar turpmāko novada attīstību, nevis ar ārišķībām.

Šis darbu saraksts tapis ne jau vienā dienā un ne jau "fikso" ideju iespaidā, bet gan ciešā sasaistē ar novada attīstības programmu, tādēļ patiesu izbrīnu izraisa tā saucamās domes opozīcijas priekšlikumi, no kuriem daži liecina, ka deputāti ar piedāvāto darbu sarakstu ir iepazinušies pavirši vai nav to pētījuši vispār, jo kā gan citādi lai izskaidro faktu, ka ierosinājumi dublē sarakstā minētos darbus, tikai ar pilnīgi neadekvātām izmaksām? Var jau gribēt ielu apgaismojumu katrā ielā, arī tajās, kur ir tikai viena māja, bet vai mūsu budžets to atļauj? Jautājums arī tāds, kāpēc tieši šajās ielās, bet ne citās, piemēram, Strēlnieku, Kalna, Dzintara, Morisona u. c.? Kā var atjaunot strūklaku par Ls 700, ja tikai ūdens rezervuāra, pievadu izbūve, pēc speciālistu aprēķina, izmaksās Ls 12 000? Kurā bērnudārza grupas telpā vēl jāatjauno grīdas segums, ja kritiskās vietas novērstas, turklāt par dažiem simtiem latu, nevis Ls 12 000, kā prasīja opozīcija, un šogad paredzēts kapitāli remontēt divu grupu telpas? Vai tiešām jāizmet vējā Ls 10 000 sētai ap estrādi, lai metāla zagļiem būtu brangs ķēriens? Nav jau arī brīnums, ka viens otrs deputāts nezina, kas jau ir izdarīts, ja tikai pēc trīs deputāta krēslā pavadītiem gadiem atklāj, ka mūzikas skola un mūzikas pamatskola ir divas dažādas iestādes. Varam jau tās spožās pogas gādāt, bet pie kā tās šūsim, ja kleita driskās?

Pilnīgi nepamatoti katru gadu tiek skandināta frāze, ka atrunas ar naudas trūkumu esot nepamatotas, jo, lūk, cik daudz gada beigās paliek pāri. Varam ar skaitļiem skaidrot pārpalikuma rašanos sausām mutēm gadu no gada, tomēr atkal un atkal tiek tiražētas muļķības. Arī 2012. gads noslēdzies ar budžeta ieņēmumu pārpildi, taču tā veidojas galvenokārt tāpēc, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi valstī kopumā un tātad arī mums ir pārpildījušies. Līdz ar to mūsu kontā ir atlikums Ls 163 680, no tiem tikai Ls 43 533 ietaupījums, un tas būtu nepietiekams, lai janvāra sākumā apmaksātu visus rēķinus par decembra pakalpojumiem.

Īsts politiskais teātris sanāca ar amatalgu apstiprināšanu finanšu un attīstības komitejas sēdē. Ar balsu vairākumu tika noraidīts deputāta A. Šuksta priekšlikums visiem no domes budžeta apmaksātajiem darbiniekiem palielināt algas par 10 %. Varu piekrist, ka algas salīdzinājumā ar citām pašvaldībām nav lielas, bet šāds palielinājums "apēstu" tikpat kā visu budžeta pieaugumu. Turklāt tādu vispārēju algu pielikumu neparedz Amatpersonu atlīdzības likums, kas nosaka, ka katrs darbinieks ir jāizvērtē atsevišķi. Tā kā opozīcijas priekšlikums tika noraidīts, tad tās deputāti konsekventi balsoja pret visām algām, tā vietā lai konstruktīvi spriestu par katra darbinieka ieguldījumu. Tas arī saprotams, jo viens otrs deputāts redz tikai ierakstu tabulā ar amata nosaukumu un algu, bet neredz katru konkrēto cilvēku, tā noslogojumu un atdevi darbā. Tādēļ arī ir šī ­vēlme visus salikt Prokrusta gultā. Teātris turpinājās arī domes sēdē, kad apmēram pusstundu pēc noliktā sēdes sākuma laika pienāca deputāta R. Audzera sūtīts e-pasts, ka opozīcijas deputāti, protestējot pret finanšu komitejā negatīvu atzinumu guvušu jautājumu iekļaušanu domes sēdes darba kārtībā, neieradīsies uz sēdi. Būtu jau labi, ja tie, kas normatīvos aktus piesauc vietā un nevietā, izlasītu arī pašvaldības nolikumu, kurā melns uz balta rakstīts, ka komiteja sniedz tikai atzinumu un gala lēmumu budžeta jautājumos pieņem tikai un vienīgi dome.

Paldies jāsaka tiem deputātiem, kas, kaut ar nokavēšanos, uz sēdi ieradās, un līdz ar to varēja ne tikai apstiprināt amatus un atalgojumus, bet arī pieņemt grozījumus pašvaldības budžetā, bez kuriem nebūtu iespējams noslēgt budžeta gadu un visi pedagogi paliktu uz svētkiem bez algām. Tā iet, kad domā tikai par savu spalvu spodrināšanu, skaļu retoriku, bet neiedziļinās lietas būtībā un nedomā par rīcības sekām. Šobrīd rodas iespaids, ka daļa opozīcijas deputātu par to vien domā, kā sabotēt un padarīt destruktīvu domes darbu, meklējot formālas utis, nevis izspriežot jautājumus pēc būtības, it kā pēc vēlēšanām nevis turpināsies pašvaldības dzīve, bet gan tā sāksies no nulles, tādēļ labāk būs, ja šogad nekas prātīgs netiks izdarīts.

Galu galā deputāti ir demokrātiski ievēlēti, lai domes sēdēs pieņemtu iedzīvotājiem svarīgus lēmumus, nāktu uz sēdēm, aizstāvētu savu viedokli un strādātu konstruktīvi, nevis niķotos kā mazi bērni, tiklīdz kaut kas nav pa prātam. Galu galā viens no demokrātijas pamatprincipiem tomēr ir – lēmumu pieņem vairākums.