13.01.2013 08:32

Pierīgas mēru solījumi 2013

Autors  Apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Iespējams, Krimuldas novada pasvaldība ir vienīgā Latvijā, kurā ar automašīnās iebūvētiem GPS uztvērējiem tiek kontrolētas gan paša mēra, gan izpilddirektora darba gaitas. Šāds solis septiņu mēnešu laikā esot devis 10 000 latu lielu ietaupījumu. "Tā nav sāpe mums vienīgajiem, tas ir jautājums visas Latvijas līmenī, bet citi to negrib atzīt. Reti ar šīm iekārtām aprīko priekšsēdētāja un izpilddirektora automašīnas," atzīst Krimuldas novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Ozoliņš. Iespējams, Krimuldas novada pasvaldība ir vienīgā Latvijā, kurā ar automašīnās iebūvētiem GPS uztvērējiem tiek kontrolētas gan paša mēra, gan izpilddirektora darba gaitas. Šāds solis septiņu mēnešu laikā esot devis 10 000 latu lielu ietaupījumu. "Tā nav sāpe mums vienīgajiem, tas ir jautājums visas Latvijas līmenī, bet citi to negrib atzīt. Reti ar šīm iekārtām aprīko priekšsēdētāja un izpilddirektora automašīnas," atzīst Krimuldas novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Ozoliņš. Krišjānis Grantiņš

Pirms gada Pierīgas pašvaldības bija apņēmības pilnas un atrotīja piedurknes, lai dzīve novadā kļūtu labāka. Pagājis gads – šis tas no solītā aizmirsts, kaut kas izdevies necerēti labi, bet citi iesāktie darbi ievilkušies arī šajā gadā.

Ko pagaidām vēl ārpus pirmsvēlēšanu bukletiem pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā saviem iedzīvotājiem sola paveikt novadu vadītāji? Publicējam apkopojuma pirmo daļu.

Ādažnieki būvēs dambi, ierīkos videonovērošanu

Ādažu novada domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Pēteris Balzāns ("Reģionu alianse") stāsta, ka pērn labi rezultāti sasniegti finanšu stabilizācijā – gads beidzies ar labiem uzkrājumiem, visi parādi dzēsti. Pērn likvidēts Ādažu glābšanas dienests un izveidota pašvaldības policija. Iesākts darbs arī applūstošo teritoriju aizsardzībai – rīkoti iepirkumi, saskaņošana ar zemju īpašniekiem un iesaistītajām institūcijām, bet šogad jāsākas pretplūdu aizsargdambja būvniecībai, kā arī vecā aizsargdambja rekonstrukcijai un nostiprināšanai.

Galvenie virzieni, kuros 2013. gadā lūkojas Ādažu novads, ir izglītība, iedzīvotāju sociālā aizsardzība. Pašvaldība ir nolēmusi aprīkot ar video novērošanas kamerām vietas, kas ir neuzraudzītas un bieži iedzīvotāju apmeklētas. Uz bērnudārziem joprojām stāv garas rindas, bet šobrīd pašvaldība izlīdzas ar 100 latu lielu līdzfinansējumu aptuveni 120 bērniem, kuri spiesti apmeklēt privātos dārziņus. "Protams, jārūpējas arī par ceļiem, tāpat turpinās projekts par atpūtas parka izveidi," piebilst P. Balzāns.

Babītes novadā cels mūzikas skolu un bibliotēku

2012. gadā iecerētā mūzikas skolas un bibliotēkas izveide Babītes novada Piņķos nav sākta projektētāju vilcināšanās dēļ, tomēr kopumā pašvaldības vadītājs Andrejs Ence ("Reģionu alianse") vērtē, ka aizvadītais gads bijis veiksmīgs un ražīgs. Iesāktais projekts nu jau ietilpst arī šī gada plānos, tomēr 2013. gadā to nav paredzēts pabeigt. Šogad Babītes novada plāniem klāt nākusi arī ceļu atjaunošana pēc ūdenssaimniecības projekta realizācijas.

Baldonē darbus vēl plāno

Baldones novadā 2012. gadā plānotie darbi, kas attiecas uz sākumskolas korpusa celtniecību, tika paveikti – izbūvētas garderobes telpas un ar to visas saistītās komunikācijas, jaunā ieeja pārcelta uz jauno korpusu. Tāpat rekonstruēts ielu apgaismojums. Tuvākās nākotnes plānus novada domes priekšsēdētāja Karina Putniņa ("Reģionu alianse") pagaidām atturas komentēt, jo viss esot tapšanas stadijā un skaidrāki plāni būs zināmi pēc budžeta pieņemšanas, vēlākais februāra sākumā.

"Mums ir ļoti daudz problēmu," vien nosaka priekšsēdētāja. Esam jau ir rakstījuši par baldoniešu plāniem atjaunot kūrorta slavu, turklāt par sabrukuma stāvoklī esošo sanatorijas graustu beidzot sākuši interesēties investori.

Carnikavā pērn paveikts viss iecerētais

Carnikavas novada domes priekš­sēdētājas vietniece Genovefa Kozlovska ("Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK) neslēpj gandarījumu par to, ka pērn iecerētais pilnībā paveikts. Bērnudārza "Riekstiņš" piebūves korpuss vēris durvis 160 bērniem, pabeigts pakalpojumu centrs Kalngalē, kā arī atklāts Carnikavas novadpētniecības muzejs. Jaunajā gadā darba kārtībā ir dambja būvniecības sākšana Gaujā, kā arī gājēju tilts pār Gauju Carnikavā. "Protams, vēl visi ikdienišķie darbi, lai iedzīvotājiem nodrošinātu sakoptības un drošības izjūtu," saka G. Kozlovska.

Garkalnes novada dome klusē

Garkalnes pašvaldība vairījusies no komunicēšanas ar "Rīgas Apriņķa Avīzi" un portālu "Apriņķis.lv", tāpēc Garkalnes novads ir vienīgais, kura saimnieki tur sveci zem pūra par to, kas būtisks paveicams 2013. gadā.

Inčukalnā bažījas par jauno deputātu spējām

Inčukalns par 2012. gada prioritātēm noteica sakārtot bērnudārza jautājumu – lai ar 1. septembri pirmsskolas izglītības iestādes varētu uzņemt pusotru gadu vecus bērnus, izveidot pašvaldības policiju, kā arī pabeigt Vangažu vidusskolas un Inčukalna pamatskolas siltināšanu. Ar pēdējām divām iecerēm viss gājis gludi, bet rinda uz bērnudārzu pilnībā nav likvidēta. Inčukalna skolā tika iekārtota papildus grupa gandrīz 30 bērniem. Rinda atslogota, bet daudzi vēl gaida.

Šogad pašvaldība iecerējusi sakārtot vecā pasta ēku, kur ierīkot dienas centru, abās skolās veikt remontus, kaut nelielus. "Trakākais ir tas, ka vasarā būs pašvaldību vēlēšanas. Mēs jau varam plānot tā vai šā, bet noteikti, ka mainīsies deputātu sastāvs un nevar zināt, kā viss strādā pēc tam," bažīgs ir novada domes priekšsēdētājs Arvīds Blaus ("Vienotība").

Krimuldas mēram nav Napoleona plānu

Krimuldas pašvaldība pagājušajā gadā apņēmās paust aktīvu nostāju jautājumā par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Ozoliņš ("Reģionu alianse") vērtē, ka referenduma balsojuma rezultāti ir pierādījums veiksmīga mērķa sasniegšanai – 98,4% nobalsoja pret krievu kā otru valsts valodu.

Aizvadītajā gadā grūtības bijušas ar lielo objektu būvniecību. Pirmsskolas iestādes "Krimulda" rekonstrukcijas tempi ir lēnāki, nekā plānots un gribēts. Arī ar peldbaseina rekonstrukciju veicas lēnām. "Birokrātija, kas nāk līdzi lielajiem iepirkumiem, ir ļoti smagnēja," uzskata priekšsēdētājs. Mērs neslēpj, ka galvassāpes sagādā arī būvnieki, kuri nav kompetenti par veicamo darbu un kurus nereti nākas mainīt. "Esam pieņēmuši saprātīgu lēmumu nekalt Napoleona plānus. Ko rocība ļaus, to darīsim."

Pērn domes automašīnas aprīkoja ar GPS iekārtām – šis solis septiņu mēnešu laikā esot devis 10 000 latu lielu ietaupījumu. "Tā nav sāpe mums vienīgajiem, tas ir jautājums visas Latvijas līmenī, bet citi to negrib atzīt. Reti ar šīm iekārtām aprīko priekšsēdētāja un izpilddirektora automašīnas. Ļoti iespējams, ka Krimuldas novads šobrīd Latvijā ir vienīgais, kur arī mērs un izpilddirektors tiek kontrolēts."

Domājot par gadu, kas nupat iesācies, M. Ozoliņš stāsta, ka prioritāšu augšgalā ietilpst pastiprināta attīstības un tūrisma plānošana novadā, kā arī izglītības sistēmas uzlabošana – izkustēšanās no stagnācijas. "Lai nesanāk tādas reformas kā Ķīlim, mēs gribam visu darīt pārdomāti. Novadā ir divi komunālo pakalpojumu servisi, kurus plānots reorganizēt un pārbūvēt." M. Ozoliņš sola izmantot arī Eiropas Savienības fondu piedāvātās iespējas.

Ķekavā būvē skolu un piesaista investīcijas

2012. gada novembrī tika atklāta Ķekavas sākumskolas būvniecība. Plānots, ka pirmais korpuss būs gatavs jau šī gada septembrī un skola pilnībā tiks pabeigta četru gadu laikā. Pie skolas plānots peldbaseins un sporta zāle. Pērn tika pabeigta arī Baložu vidusskolas piebūve.

Izmantojot iespēju saņemt kredītu, Daugmales multifunkcionālā centra bērnudārza daļu plānots pabeigt 2013. gadā. Kā ierasts, arī aizvadītajā gadā tika piesaistīti Eiropas Savienības fondu līdzekļi novada infrastruktūras attīstībai un dažādu sociālo jomu pārstāvju sabiedrisko aktivitāšu nodrošināšanai. Turpinājās ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstības projektu realizēšana, izbūvējot kanalizācijas spiedvadus novada teritorijā. Ķekavā un Daugmalē atklāti dienas centri, bērnudārzos īstenota siltināšana, kā arī uzstādītas saules kolektoru sistēmas. Novadā izbūvēti gājēju celiņi, stāvlaukums Ķekavas centrā.

Šajā gadā Ķekavas novads par galvenajām prioritātēm izvirzījis sākumskolas un Daugmales bērnudārza būvniecības turpināšanu, kā arī ūdenssaimniecības projektu pabeigšanu. Iecerēts piesaistīt finansējumu novada infrastruktūras attīstībai un dažādu sociālo jomu pārstāvju sabiedrisko aktivitāšu nodrošināšanai, kā arī piesaistīt investīcijas, attīstot uzņēmējdarbību un ražošanu novadā, nodrošinot iedzīvotājiem jaunas darbavietas. Uzmanība tiks pievērsta arī ceļu un gājēju celiņu remontu un izbūves, ielu apgaismojuma jautājumu risināšanai, kā arī sociālā dienesta telpu uzlabošanai.

Ķersies pie bedrainajām Mālpils ielām un ceļiem

Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs (vēlētāju apvienība "Vienoti Mālpilij") norāda, ka attiecībā uz Mālpils profesionālās vidusskolas uzturēšanas izdevumu finansēšanu ilgtermiņā "izvirzītie mērķi ir sasniegti, tomēr bažīgu dara Izglītības un zinātnes ministrijas interpretācija un tas, kā viņi tulko Ministru kabineta rīkojumu un valsts budžeta piešķirto finansējumu. Būs jāskaidrojas."

Novadā ir realizēts energoefektivitātes projekts, ūdenssaimniecības projekts turpināsies arī šajā gadā. Lielākais projekts Mālpilī būs infrastruktūras sakārtošana. Prioritāšu sarakstā būs ielu un ceļu stāvokļa uzlabošana. "Tā kā no valsts budžeta mērķdotācija ceļu uzturēšanai ir mazāka nekā pērn, tad mēs līdzekļus novirzīsim no pašvaldības pamatbudžeta, respektīvi, būs jāatrauj no citu funkciju izpildes un jānovirza ceļiem, jo tie ir ļoti kritiskā stāvoklī." Šogad tiks veikti arī izglītības iestāžu daļēji iekštelpu remonti, kultūras centrā iecerēts veikt skatuves remontu, lai to padarītu modernāku. Novadā ieplānota parka celiņu atjaunošana, kā arī tiks sākts ievērojams energoefektivitātes projekts.