Tautas nobalsošanas zīmē būs jautājums «Vai jūs esat par likumprojekta «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē» pieņemšanu, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu?»». Iespējamie atbilžu varianti būs «Par» un «Pret».
Ilmārs Pūliņš, volejbola treneris Murjāņu sporta skolā:
Es plānoju piedalīties referendumā. Manuprāt, partija «Saskaņas centrs» nekad nebūtu savākusi tik daudz balsu vēlēšanās, ja šo jautājumu būtu aktualizējusi pirms tām. Pašreiz mēs, latvieši gribam pielikt punktu šai lietai, lai, zina kāda valoda Latvijā ir galvenā. Latvijā dzīvo un dzīvos krievu valodā runājošajiem, ar to jāsamierinās, bet no viņiem var pamācīties, jo uzskatu, ka krievvalodīgie ir daudz progresīvāki, elastīgāki nekā mēs latvieši. Viņi, krievvalodīgie, pārdzīvos sakāvi un pieļauju, ka latviešu valodu iemācīsies daudz labāk nekā mēs paši latvieši.
Andrejs Kozuliņš, Sējas skolas remontstrādnieks:
Vai obligāti jāiet? Zinu tikai to, ka Latvijai nevajag otru oficiālo valsts valodu, pietiek ar vienu - latviešu. Tad jau citās valstīs arī vajadzētu atzīt par valsts oficiālajām valodām tās, kurās iedzīvotāji runā. Vai tad mēs Anglijā, Īrijā, kurās dzīvo ļoti daudz latviešu, pieprasām mūsu valodai piešķirt valsts valodas statusu?
Viktors Čistjakovs, autobusa vadītājs:
Protams esmu pret to, ka krievu valodai vajadzētu piešķirt valsts otras oficiālās valodas statusu, lai gan pats esmu krievu tautības. Mans tēvs bija krievs, māte – latviete. Esmu Latvijā dzimis un audzis. Lai gan ģimenē mēs sarunājāmies krievu valodā, tomēr mācījos latviešu skolā. Uzskatu, ja es dzīvoju Latvijā, tad man ir jāiemācas un jārunā latviešu valodā.
Lija Plaude, sētniece:
Protams, ka piedalīšos referendumā. Taču es nesaprotu, kāpēc šī situācija ir tik tālu nonākusi. Balsošu par to, lai latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā, jo, manuprāt, normālā valstī tā ir jābūt. Bet Latvijā, kā jau pierasts mūsu valstī, viss ir kājām gaisā.