"Šī tikšanās bija formāla, un man tas liekas nepieņemami laikā, kad ir nepieciešams nodokļu politikas jautājumus diskutēt pēc būtības un atrisināt ilgtermiņā," uzskata Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica (Latvijas Zemnieku savienība).
Pašvaldības vadītāja skaidro, ka valdība nav gatava piekāpties un saprast katras pašvaldības lomu finanšu procesā. Piemēram, paužot sašutumu par LPS pasivitāti saistībā ar šobrīd panākto vienošanos ar valdību par pašvaldību finansējuma modeli, kas "būtiski samazinās katras pašvaldības iespējas", Rīgas dome pat ir paziņojusi par izstāšanos no LPS. "Man ir ļoti žēl, ka LPS nenoturēja mugurkaulu un neaizstāvēja pašvaldības," saka viņa.
27. septembrī LPS vadītājs Andris Jaunsleinis un Ministru prezidents V. Dombrovskis parakstīja LPS un valdības vienošanās un domstarpību protokolu par nākamā gada budžetu. Tas paredz, ka nākamgad saglabāsies esošā proporcija iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) sadalē, kur 80% no iekasētā nodokļa nonāks pašvaldību budžetos, bet 20% - valsts budžetā. Tā kā šī vienošanās paredz, ka IIN daļa, kas nonāk pašvaldību budžetos, procentuāli netiek kaut minimāli palielināta, Latvijas pašvaldību budžeti netiks papildināti par desmitiem miljonu latu.
"Rūgtums par līdzekļu sadali gan vēl palicis pēc šā gada budžeta apstiprināšanas, jo sākumā aplēses liecināja, ka valdības noteiktā proporcija IIN sadalē no Latvijas pašvaldību ieņēmumiem nozīmētu noņemt 8 miljonus, tomēr vēlāk izrādījās, ka pašvaldībām secen gājuši turpat 30 miljoni latu. Šogad, lai arī IIN pašvaldību kasēs pildās labi, valdība nav gatava palielināt šī nodokļa proporciju pašvaldību budžetā," sarūgtināta ir Carnikavas novada domes priekšsēdētāja. "Šobrīd veidojas absurda situācija, ka valdība budžetu trūcīgajām pašvaldībām papildina uz turīgo pašvaldību rēķina. Tā viena pašvaldība tiek nostādīta pret otru, kas ir nekorekti, un tas nav ilgtermiņa risinājums – vieniem naudu atņemt, bet otriem iedot."
Viņa uzskata, ka valdībai nevis mehāniski jāpārdala nauda, kā tas ticis darīts visu krīzes laiku, bet jāpiedāvā mērķtiecīga rīcības politika, kā attīstīt lauku reģionus Latvijā kopumā.