Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kas ir uzņēmējs Viesturs Tamužs, pie kura Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs veicis kratīšanu Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa kriminālprocesa ietvaros? Publicējam detalizētu apskatu par Tamuža "uzņēmējdarbību", ko kāds lasītājs bija iesūtījis pirms dažiem mēnešiem.

Kā gadiem ilgi slaukt Latvijas valsti un citus vientiešus? Šis ir galvenokārt uz publiski pieejamiem "Lursoft" datiem balstīts stāsts par "uzņēmēju" Viesturu Tamužu un viņa darbību riska kapitāla biznesā.

Riska kapitāla biznesa kontekstā tā aizsākās 2006. gadā ar "Otrā Eko Fonda" dibināšanu. Sarežģīts komandītsabiedrības līgums un tā interpretācija šo gadu gaitā ir radījusi virkni dažādu domstarpību. Pēdējo gadu laikā fonda darbība ir iegājusi investīciju izpārdošanas fāzē, līdz ar to ieguldītāji laiku pa laikam saņem savus ieguldījumus.

Viestura Tamuža, Ulda Tēraudkalna un Undīnes Būdes centieni nepildīt komandītsabiedrības līgumu un apdalīt valsti, neizmaksājot tai pienākošās investīcijas un nolīgto peļņas procentu, ir pēdējo divu gadu attiecību saspīlējuma pamatā, kas novedis līdz tiesvedībai starp valsti "Altum" personā un "Eko Investoru" kā fonda pārvaldes sabiedrību. Šī saspīlējuma un tiesvedības pamatā ir divas atsevišķas epizodes: viena ir saistīta ar investētā kapitāla atgriešanu, otra – ar līgumā nolīgto procentu izmaksu.

Komandītsabiedrības līguma struktūra sākotnēji paredzēja zināmas privilēģijas privātajiem investoriem, nodrošinot tiem prioritāti valsts investētā kapitāla atgūšanā, taču pēc tam, kad privātajiem ir atdots to investētais kapitāls – pamatsumma un 1% vadības maksas, pienāk arī valsts kārta saņemt savu investēto kapitālu, pārvaldes maksās samaksāto naudu 1% apmērā no kapitāla un 6% gadā par ieguldīto kapitālu.

Vēsturiski, lai uzvarētu konkursā, "Eko Investors" piedāvāja pārvaldīt "Otro Eko Fondu" ar 1% pārvaldes maksu pretstatā industrijas standartam, t.i., 2–3%; vēlāk gan privātie investori vienojās maksāt 2%, bet Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) šim priekšlikumam nepiekrita. Līdz ar to komandītsabiedrības līguma izpratnē privāto investoru papildus samaksātajām pārvaldes maksām nav prioritātes attiecībā pret līgumā nolīgto līdzekļu izmaksu valstij "Altum" personā.

U. Tēraudkalna un V. Tamuža vēlme tikt vaļā no "Altum" par sākotnējo ieguldījumu vērtību, nesamaksājot pielīgtos procentus, var tikt raksturota kā pastāvīga. 2015. gadā vairākkārt tika veiktas pārrunas ar "SEB banku" par aizdevuma izsniegšanu šāda darījuma realizācijai. Taču LGA izpirkuma darījums nenotika, un šajā brīdī konflikts sasniedz jaunus augstumus.

Fokuss ir uz to, kā piespiest nu jau "Altum" pagarināt noslēgto nodomu protokolu un "ietirgot" ideju par "Otrā Eko Fonda" darbības termiņa pagarināšanu. "Altum" pacietības mērs ir pilns, un 2016. gads faktiski paiet diskusijās par to, ka investīcijas ir jāizpārdod un fonda darbība jāpārtrauc. Tikmēr V. Tamužs, U. Būde un U. Tēraudkalns gatavojas rūpīgi plānotai degungalā esošo fonda ienākumu pārdalei...

Saskaņā ar komandītsabiedrības līgumu ir pienākusi valsts kārta saņemt atpakaļ savus ieguldījumus un pārvaldes maksas, bet V. Tamužs nolemj izmaksāt līdzekļus pastarpināti sev, U. Būdei un "Swedbank" pensiju fondiem, it kā kompensējot privāto investoru brīvprātīgi samaksātās papildu pārvaldes maksas, līdz ar to liedzot "Altum" saņemt tam pienākošos līdzekļu izmaksu vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā.

Pirmkārt, pirms šī soļa U. Tēraudkalnu "Eko Investora" valdē 2016. gada 7. novembrī nomaina Jānis Pūķis. Traucēklis šim solim nav arī fakts, ka J. Pūķis nesenā pagātnē bijis spiests pavadīt dažus mēnešus Lietuvas cietumā kā aizdomās turamais lielākajā Latvijas un Lietuvas sadarbības rezultātā atklātajā degvielas kontrabandas un PVN izkrāpšanas shēmā, par ko Latvijas prese rakstīja tikai garāmejot. J. Pūķis ir zināms arī ar to, ka viņa īpašumā ir nonākusi virkne ar "Otro Eko Fondu" iepriekš saistītu sabiedrību.

Nākamais zīmīgais solis ir ne tikai juridiski sagatavoties iespējamajai "Altum" pretdarbībai, bet arī pārcelt visus "Eko Investora" aktīvus tā, lai jebkādas "Altum" rosinātās tiesvedības "neko nemaksātu". Līdz šo notikumu sākumam 2016. gadā "Eko Investora" gada pārskati uzrāda stabilu ~3,3 miljonu eiro lielu aktīvu un pasīvu bilanci, kas, protams, "Altum" vieš cerības uz to, ka nepamatoti veiktā līdzekļu sadale ir apstrīdama un zaudējumi ir piedzenami tiesas ceļā, kas arī nekavējoties tiek darīts, 2016. gada decembrī ceļot prasību tiesā pret AS "Eko Investors" par pārkāpumiem fonda līdzekļu izmaksās.

Faktiski nekavējoties izdodas panākt "Eko Investora" kontu arestu, ko "Eko Investora" algotie juristi gan apstrīd un panāk, ka tas tiek atcelts. Tas dod papildu laiku V. Tamužam iztīrīt visus atlikušos aktīvus – uz 2016. gada 31. decembri "Eko Investora" bilance ir sarukusi līdz 1,3 miljoniem eiro, un 2016. gadā tas pēkšņi ir cietis vairāk nekā pusmiljona eiro lielus zaudējumus. Skaidrs, ka šis fakts top publiski zināms tikai pēc gada pārskatu iesniegšanas, bet "Altum" centieni atgūt ieguldījumus nebeidzas, un aprīlī atkārtota tiesa par prasības nodrošinājumu apmierina "Altum" prasību apķīlāt "Eko Investora" kontus.

"Altum" šķietami var uzgavilēt, bet fakts ir tāds, ka Latvijas tiesu sistēmas lēnās darbības rezultātā "Altum" cerības kaut ko piedzīt ir sarukušas, jo "Eko Investors" ar V. Tamuža, U. Tēraudkalna, U. Būdes un noslēgumā arī ar jau pieminētā J. Pūķa gādību ir kļuvis par pastkastes kantori tāpat kā virkne citu ar V. Tamužu un "Eko Investoru" saistītu uzņēmumu...

Izanalizējot "Lursoft" datus, acīm redzams, ka "Eko Investora" divi vērtīgākie ieguldījumi ir:
1) SIA "PTC", kas jau padsmit gadu nodarbojas ar iepakojuma vairumtirdzniecību un AS "Eko Investors" īpašumā bija līdz pat 2016. gada 20. decembrim. Uzņēmuma valdē ir Egils Svars (iepriekš bijis arī "Eko Investors" valdes loceklis), Inārs Kučāns, Andis Stuberovskis un Uldis Tēraudkalns. No 2016. gada 20. decembra par PTC īpašniekiem reģistrētas divas neko uz pirmo acu uzmetienu neizsakošas sabiedrības SIA "Artha" ar 66,46% un SIA "LZP 2" ar 33,54%. Valdē tikmēr nekas nav mainījies;
2) AS "Perseus". Lai gan AS "Perseus" akcionāru reģistrs nav publisks, tomēr, papētot akcionāru sapulces protokolus, diezgan ātri kļūst skaidrs, ka 2016. gadā sasauktajā akcionāru sapulcē piedalījās Uldis Tēraudkalns, pārstāvot AS "Eko Investors" ar 160 000 balsu/akciju ar nominālvērtību 160 000 LVL un Kiprā reģistrēts uzņēmums "ELVIRO LIMITED" ar 240 000 LVL vērtām 240 000 akcijām, kuru sapulcē pārstāvēja Eduards Ekarts, ilggadējs V. Tamuža un U. Būdes štata jurists, kurš bijis arī AS "Perseus" valdes loceklis laikā no 2013. gada februāra līdz 2014. gada janvārim.

Zīmīgi, ka 2015. gada 16. aprīļa akcionāru sapulcē AS "Perseus" akcionāri bija jau minētais AS "Eko Investors" un SIA "Artha" ar 120 000 akcijām un SIA "LZP 2" ar 120 000 akcijām. Tātad varam izdarīt secinājumu, ka SIA "Artha" un SIA "LZP 2" ir atsavinājušas sev piederošās AS "Perseus" akcijas par labu Kiprā reģistrētajam uzņēmuma "ELVIRO LIMITED" 2015. gada laikā.

Ņemot vērā to, ka AS "Perseus" statūtos norādīts, ka tā vienīgais uzdevums ir ieguldījums "Otrajā Eko Fondā", varam pieņemt, ka, ja izdotos atklāt pārdošanas cenu, izdotos noteikt "Otrā Eko Fonda" provizorisko vērtību. Savukārt AS "Eko Investors" ir atsavinājis tam piederošās AS "Perseus" 160 000 akcijas 2016. gada laikā par labu SIA "LZP 2" un SIA "Artha", tikai šoreiz nevis 50/50, bet gan proporcijā 1/3 un 2/3.

Pētot tālāk, kas tad ir AS "Eko Investors" atlikušie aktīvi, nonākam pie AS "Globitex Holdings". Šī uzņēmuma padomes priekšsēdētājs kopš 2015. gada 28. jūlija ir Uldis Tēraudkalns. AS "Globitex Holdings" gada pārskati un akcionāru sapulču protokoli ir sastādīti rafinētāk, un tajos nav atrodams konkrēts akciju sadalījums un investori, tomēr 2017. gada 24. janvāra akcionāru sapulces protokols atklāj, ka šajā akciju sabiedrībā ir divi akcionāri, kuri pārstāv 228 106 EUR nominālā vērtu statūtkapitālu:
1) SIA "LZP 2", kurai pieder 114 053 sabiedrības vārda akcijas ar katras akcijas nominālvērtību viens eiro jeb 18,74% sabiedrības pamatkapitāla un kura sapulcē tiek pārstāvēta valdes locekles Undīnes Būdes personā;
2) SIA "Artha", kurai pieder 114 053 sabiedrības vārda akcijas ar katras akcijas nominālvērtību viens eiro jeb 18,74% sabiedrības pamatkapitāla un kura sapulcē tiek pārstāvēta valdes locekļa Viestura Tamuža personā. 

Iespējams, sakritība, bet 228 106 eiro ļoti tuvu atbilst "Eko Investora" bilancē atrodamajam ierakstam par citām dalībām. 

Pētot tālāk akcionāru sapulču protokolus, 2016. gada 1. septembra akcionāru sapulcē ir atrodams pierādījums šai hipotēzei, jo toreiz starp AS "Globitex Holdings" akcionāriem bija atrodams AS "Eko Investors", kurai pieder 200 000 sabiedrības vārda akciju ar katras akcijas nominālvērtību viens eiro jeb 37,48% (tieši tikpat daudz procentu, cik vēlāk pieder SIA "Artha" un SIA "LZP 2" kopā) sabiedrības pamatkapitāla un kura sapulcē tiek pārstāvēta valdes locekļa Ulda Tēraudkalna personā.

Šī analīze ļauj izdarīt secinājumu – kamēr "Altum" gatavojās tiesai ar hipotētiski reprezentablu fondu pārvaldes sabiedrību, šīs sabiedrības vadība Ulda Tēraudkalna personā un patiesie labuma guvēji Viesturs Tamužs un Undīne Būde "notīrīja" visus vērtīgos "Eko Investora" aktīvus uz savām divām sabiedrībām SIA "LZP 2" un SIA "Artha".