Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Jaunās populistu valdības nākšana pie varas Itālijā un strīdi par to, kuriem būtu jāuzņem migranti no daudzajiem nevalstisko organizāciju kuģiem, atjaunojusi domstarpības valstu vidū, neskatoties uz faktu, ka ieradušos imigrantu skaits ir ievērojami krities kopš krīzes 2015. gadā.

Eirozonas reformas, kuras virza Francijas prezidents Emanuels Makrons, lai atjaunotu ekonomikas izaugsmi un pretotos populistiem pēc Lielbritānijas balsojuma par izstāšanos no bloka, tikmēr ir iestrēgušas citu valstu opozīcijas dēļ.

Pats "Breksits", kas dominējis iepriekšējos samitos, tiks apspriests tikai sarunās ar Lielbritānijas premjerministri Terēzu Meju, kura kolēģiem sniegs vien īsu jaunāko informāciju par izstāšanās sarunām.

ES līderi cer, ka samitā tiks atbalstīta "izkāpšanas platformu" izveidošana ārpus bloka, kur tiktu izvietoti ceļā uz Eiropas krastiem jūrā izglābtie nelegālie imigranti, lai arī ES amatpersonas ir izvairīgas, kādā formātā tās varētu būt.

ES līderi arī varētu vienoties "cieši sadarboties" pie sekundārās migrantu kustības apturēšanas, kad vienā ES valstī reģistrētie imigranti pārceļas uz citu bloka valsti. Šis jautājums ir īpaši svarīgs Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, kuras valdošā koalīcija draud izjukt domstarpību imigrācijas politikas jautājumos dēļ.

Eiropadomes prezidents Donalds Tusks ierosinājis, ka lai ES līderi samitā vienojas par trim iniciatīvām: migrantu centru izveidošanu ārpus Eiropas; speciāla budžeta izveidošanu cīņai ar nelegālo imigrāciju; sadarbības palielināšanu ar migrantu izcelsmes un tranzīta valstīm.

Piektdien ES līderi apspriedīs Francijas un Vācijas ierosinājumus, no kuriem daudzi tikuši mīkstināti, par eirozonas reformu, lai izvairītos no parādu krīzes atkārtošanās un atjaunotu uzticību vienotajai valūtai. Īpaši izteikts ir atbalsta trūkums Makrona idejai par eirozonas budžetu, pret kuru asi iebilst Nīderlande un citas valstis.