Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Latvija ir Eiropas valsts ne tikai ģeogrāfiski, teica Vējonis, uzsverot, ka demokrātija ir viena no mūsu pamatvērtībām.

"Demokrātija ir jāaizstāv nemitīgi – pret ļaunprātīgu izmantošanu ikdienā. Tas ir īpaši svarīgi priekšvēlēšanu laikā, jo Saeima, kas ievēlēta vispārīgās un tiešās vēlēšanās, ir viens no instrumentiem, ar kuriem Latvijā tiek īstenota demokrātija," sacīja prezidents.

Valsts vadītājs uzsvēra, ka vēlēšanas ir iespēja īstenot pašnoteikšanos, taču vienlaikus tas ir laiks, kad iekšējie un ārējie spēki var apdraudēt demokrātiju tās pašos pamatos. "Esmu pārliecināts, ka tieši tā arī notiks. Tāpēc ir svarīgi par to runāt," norādīja Vējonis.

Viņš prognozēja, ka vēlēšanu aģitāciju un rezultātus mēģinās ietekmēt gan ar atļautām, gan ar pusatļautām metodēm. Taču, visticamāk, tiks izmantoti arī nelegāli paņēmieni.

"Neapšaubāmi dzirdēsim daudz viedokļu, bet maz sarunu par jautājumu būtību. Pieredzēsim ne tikai skaļu aģitāciju par konkrētiem politiķiem un partijām, bet arī nomelnošanas mēģinājumus un antikampaņas, kas mazina uzticību visai politiskajai videi kopumā. Mūsu pretinieki izmantos demokrātijas instrumentus tās vājināšanai," uzskata prezidents.

Viņaprāt, vārda brīvība var kļūt par "melu brīvību". Prezidents uzsvēra, ka žurnālistu un mediju ētikai būs izšķiroša loma, lai lielajā informācijas gūzmā palīdzētu atšķirt patiesību no meliem. Vējonis atgādināja, ka vēl nesen redzējām sekas, ko "melu brīvība" radīja vairākās Rietumu valstīs.

Amatpersona akcentēja, ka šodien līdzās ierastajiem informācijas saņemšanas veidiem un kanāliem ir arī citi – interneta vide, sociālās platformas, kur katrs var kļūt par ziņu un notikumu radītāju, piebilstot, ka tādējādi vārda brīvība saskaras ar arvien jauniem izaicinājumiem. Starp tiem vadošo lomu ieņem viltus ziņas. Vējonis zināja stāstīt, ka izplatīta priekšvēlēšanu kampaņas prakse ir kandidātu privātās dzīves apspriešana, turklāt "bieži vien skaļi avīžu virsraksti kļūst par galvenajiem diskusiju argumentiem".

Politisko spēku cīņās par cilvēku prātiem un izvēlēm tiek izmantots arvien plašāks instrumentu klāsts un plašsaziņas līdzekļi kļūst par vienu no šīs cīņas instrumentiem, akcentēja Vējonis.

"Redzam, ka vienā pusē ir profesionāli, objektīvi un neietekmējami žurnālisti, bet otrā – tie, kas izvēlas pakalpot kādiem kandidātiem. Arī žurnālistiem jāspēj atbildēt par saviem vārdiem un informācijas patiesumu," norādīja Vējonis.

Viņš arī pauda, ka mūsdienās tiek atrasti arvien jauni veidi, kā ietekmēt sabiedrisko domu, un robeža starp ētisku un neētisku, godīgu un negodīgu aģitāciju tiek interpretēta ļoti brīvi.

"Vēlēšanu laikā bieži runājam par zaudētājiem un uzvarētājiem, it kā tās būtu sacensības. Aicinu uz vēlēšanām skatīties kā uz valsts drošības jautājumu," mudināja Vējonis, uzsverot, ka valsts drošība jau sen nenozīmē tikai valsts aizsardzības spējas un dalību starptautiskās organizācijās.

Tagad uzmanība jāpievērš arī citiem drošības aspektiem – pilsoniskajai līdzdalībai, ziņu kvalitātei, sabiedrības noskaņojumam. Tas būs pārbaudījums tam, vai spējam ar demokrātiskām metodēm cīnīties par demokrātiju un mūsu valsti, teica Vējonis.

Viņš pauda, ka demokrātija ir kopīga ceļa meklēšana, lai līdzsvarā aizstāvētu visu grupu intereses. "Lai demokrātija reāli darbotos, mums vajag būt prasīgiem, nevaram palikt malā," teica Vējonis, mudinot medijus, vēlētājus būt prasīgiem pret politiķiem un tiem, kuri ienāk politikā, izmantojot saukli, ka viss iepriekšējais ir meli. 

Vējoņa ieskatā, šajā procesā būtiska loma ir arī nevalstiskajām organizācijām, kurām būtu jārīkojas aktīvi, lai sniegtu atbalstu godīgu vēlēšanu norisei valstī.

"Ir pienācis laiks visiem kopā veidot jaunu politisko vidi Latvijā, kur priekšplānā tiek izvirzītas sabiedrības kopējās intereses – kur politiķi atbild par vārdiem un rīcību, kur mediji ir objektīvi un neatkarīgi, kur nevalstiskais sektors ir demokrātijas kritērijs, kur katrs iedzīvotājs apzinās savu lomu demokrātijas attīstībā," sacīja valsts vadītājs.