Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Viņš norādīja, ka Krievija nav informējusi par šo raķešu izvietošanu, tomēr agrāk ir pausts, ka tā pārdomā iespēju attīstīt savas aizsardzības spējas Baltijas reģionā kā atbildi uz NATO spēku nostiprināšanos Baltijas valstīs un Polijā.

Vēstnieks atzina, ka raķešu "Iskander" izvietošana Kaļiņingradas apgabalā nav nekas jauns, tas noticis arī iepriekš. Vienlaikus ir jāsaprot, vai šoreiz tas ir pastāvīgi vai tikai uz brīdi. Ja apliecināsies, ka tas ir pastāvīgs izvietojums, NATO dalībvalstīm būs situācija jāvērtē un jāspriež, kādus atbildes soļus spert. "Šis būs vēl viens arguments, kas vecinās diskusiju par papildu spēju attīstīšanu," norādīja vēstnieks.

Izskanējušās versijas, ka šādi Krievija apgrūtina NATO spēku ierašanos Baltijas reģionā, Riekstiņš vērtēja kā "diezgan vienkāršotu interpretāciju". Viņš uzsvēra, ka NATO ir dažādas iespējas krīzes gadījumā sniegt atbalstu jebkurai savai teritorijai.

Tāpat iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka, runājot teorētiskās apdraudējuma kategorijās, Latvija jau šobrīd ir līdzīgu Krievijas raķešu sasniedzamības rādiusā, norādīja vēstnieks.

"Es neesmu tajās pozīcijās, lai teiktu, ka mēs šobrīd sajūtam tiešu militāru apdraudējumu no Krievijas puses. Domāju, ka NATO aizsardzības spējas un atturēšanas politika vairāku gadu garumā ir ļoti veiksmīgi strādājusi un arī turpinās strādāt. Es domāju, ka tas būtu patiešām pilnīgs neprāts, ja kāda no ne NATO dalībvalstīm izdomātu izaicināt jebkuras NATO dalībvalsts drošību un teritoriālo integritāti," teica vēstnieks.

Arī Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" norādīja, ka šī Krievijas rīcība nav pārsteigums, jo tā iepriekš ir teikusi, ka šādas dislokācijas var notikt. "Es neredzu, ka tas uzreiz nestu kādas rīcības vai kādam būtu kas jādara, jo tas nav aizliedzams," viņš teica.

Kā ziņots, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite un aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis paziņojuši, ka Krievija pirmdien Kaļiņingradas apgabalā izvieto raķetes "Iskander", kas spēj nest kodollādiņus, turklāt šoreiz gatavojas dislocēt tās uz pastāvīgu palikšanu.

Kā norādījis Lietuvas aizsardzības ministrs, iepriekš Krievija šos operatīvi taktiskos raķešu kompleksus Kaļiņingradas apgabalā dislocēja tikai uz mācību laiku, bet "šai reizē situācija ir citāda – tā ir pastāvīga dislokācija ar visu nepieciešamo infrastruktūru".

Lietuvas izlūkdienesti iepriekš norādījuši, ka "Iskander" dislocēšana Kaļiņingradas apgabalā ir potenciāli bīstama galvenokārt tādēļ, ka tos var izmantot, lai kavētu NATO sabiedroto darbību reģionā. Savukārt izmantot šīs raķetes mērķu iznīcināšanai Lietuvas teritorijā faktiski nav vajadzības, jo tam pietiktu ar jau esošo potenciālu.

Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins aģentūrai LETA pavēstīja, ka Krievijas plāni par raķešu "Iskander" izvietošanu Kaļiņingradas apgabalā apliecina, ka Latvijai kopā ar NATO sabiedrotajiem jāturpina nopietni investēt modernā pretgaisa aizsardzībā.

Ballistisko raķešu sistēma "Iskander", kas iekļauta Krievijas armijas bruņojumā kopš 2006. gada, ir paredzēta stratēģiski svarīgu objektu iznīcināšanai, un tās darbības rādiuss ir no 50 līdz 500 kilometriem, bet pēc dažiem datiem – līdz 700 kilometriem.