Viņš norādīja, ka valstī pastāv normas, kas ierobežo neefektīvus tēriņus, un pastāv kontroles mehānismi, kas uzrauga finansējuma izlietojumu.
Taču, pēc Platā teiktā, budžeta izlietojumā ir atsevišķas sistemātiskas problēmas. Kā piemēru viņš minēja izglītības finansēšanu. Latvijā izglītībai tiek tērēts daudz vairāk nekā vidēji Eiropā un galvenā problēma ir mazās lauku skolas.
Mazās lauku skolas pašvaldībām un valstij izmaksā ļoti dārgi, taču lielākajā gadījumā pašvaldības nav gatavas no tām atteikties, jo cilvēkiem ir vēlme, lai bērniem skolas būtu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, klāstīja Fiskālās disciplīnas padomes vadītājs. Piemēram, ir skolas, kurās darbinieku skaits daudz neatšķiras no skolēnu skaita.
"Es negribētu teikt, ka tādā veidā nauda tiek tērēta nepārdomāti, taču ir citi risinājumi, kā nodrošināt labu izglītību bērniem," teica Platais.
Fiskālās disciplīnas padome ir neatkarīga institūcija, kas uzrauga valsts fiskālās politikas ilgtspēju un to, vai valsts budžetā tiek ievēroti Fiskālās disciplīnas likuma nosacījumi.
Padomes uzdevumos ietilpst jau notikušu noviržu konstatēšana, kā arī neatkarīga fiskālo risku novērtējuma, potenciālā iekšzemes kopprodukta un nominālā iekšzemes kopprodukta novērtējuma un strukturālās budžeta bilances aprēķina sniegšana. Fiskālās disciplīnas padome arī sagatavo un iesniedz Saeimai un valdībai viedokli citos fiskālās politikas un makroekonomiskās attīstības jautājumos, ja atzīst tos par būtiskiem Fiskālās disciplīnas likuma normu ievērošanai.