Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Jāsaka gan, ka ar Krimuldas un Ādažu novada mēriem aprunāties nepaspējām.

Visiem uzdevām līdzīgus jautājumus gan par priekšvēlēšanu solījumu izpildi, gan to, vai viņi startēs nākamajās vēlēšanās, gan arī to, vai Rīgas domes nekustamā īpašuma nodokļa politika ir ietekmējusi iedzīvotāju skaitu viņu novadā, kā arī, kāpēc vispār cilvēki izvēlas dzīvot Pierīgā.

Jāteic, ka atbildes arī bija visai līdzīgas. Visi mēri teica, ka iedzīvotāji izvēlas konkrēto novadu labās infrastruktūras, plašo izglītības iespēju, dabas pieejamības un Rīgas tuvuma dēļ, un atklāja, ka pagājušā gada sākumā gandrīz no visiem novadiem izdeklarējušies no 100 līdz 300 iedzīvotāju.

Gandrīz visi Pierīgas mēri kritizēja gan iepriekšējo reģionālo reformu, gan kārtību, kādā novadiem jāiemaksā līdzekļi pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. Šobrīd sanākot, ka faktiski tikai Pierīga dotē visu pārējo Latviju. Mēri uzskata, ka tas nav godīgi, un ir neizpratnē, jo, lai gan viņu novados pieaug iedzīvotāju skaits, līdz ar to arī vajadzības, nauda jāatdod tādiem novadiem, kur iedzīvotāju kļūst arvien mazāk un attiecīgi nav kam to naudu tērēt. Tāpat Pierīgas novadu mēri kritizēja tā saukto deputātu kvotu piešķiršanas kārtību un mērķus.

Runājot par priekšvēlēšanu solījumu izpildi, tikai pāris mēru bija izvairīgi un atklāja iemeslus, kāpēc kaut kas nav izdevies, visi pārējie apgalvoja, ka solījumus izpildījuši par 90 %. Savukārt Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics pārliecinoši atzina, ka viņa komanda solījumus ir pat pārpildījusi ar uzviju, jo solījusi piesaistīt novadam investīcijas 20 miljonu eiro apmērā, bet šobrīd jau droši varot teikt, ka tie būs 25 miljoni, kas iegūti, piesaistot Eiropas naudu.

Uzzinājām, ka šogad pašvaldību vēlēšanās startēs visi pašreizējie mēri. Izvairīgi atbildēja tikai Stopiņu novada mērs, savukārt ilggadējais Mālpils novada domes priekšsēdētājs atzina, ka kandidēs deputātos, bet uz mēra krēslu gan nepretendēs. Visi "Reģionu alianses" mēri bija pārliecināti, ka jāturpina iesāktais, un alianses valdes priekšsēdētājs Babītes novada mērs Andrejs Ence teicās startēt vēlēšanās jau astoto reizi.

Piedāvājam spilgtus citātus no intervijām.

Garkalnes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš (Latvijas Zemnieku savienība) "Mūsu gada budžets ir 11 miljoni eiro, bet trīs miljonus atņem. Paliek astoņi miljoni. Ar tādu naudu izdzīvot var, bet, ja jāceļ skola, kas izmaksā vismaz 10 miljonus, ar budžeta naudu vien nepietiek, jo tā jāatdod, piemēram, Liepājai un Daugavpilij, lai tās varētu uzturēt futbola un basketbola komandas. Ja normālas basketbola komandas budžets ir pusmiljons, kāpēc mēs tepat nevaram uzturēt savējo, bet nauda jāatdod citiem? Un tad nu sanāk, ka mums jāuztur tādas pašvaldības, kuras pašas neko nedara, lai uzturētu savu infrastruktūru vai radītu apstākļus normālai uzņēmējdarbībai. Kas tad tādā Liepājā vai Daugavpilī mainīsies, ja tur grūdīs iekšā naudu? Nekas nemainīsies."
Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica (Latvijas Zemnieku savienība) "Zvaniņu nešķindinu, bet esmu turējusi un turēšu godā tās vērtības, kuras, manā izpratnē, ir svarīgas, proti, godīgumu un to, ka vispirms ir jādomā par labumu sabiedrībai. Dažreiz tā ir arī nepiekāpība, lai varētu vienu vai otru projektu īstenot. [..] Šīs vēlēšanas Carnikavas novadā iezīmēsies ar nosacījumiem, ko iezīmē novada attīstības stratēģija, kādas 2013. gadā nebija. To radījām mēs paši kopā ar iedzīvotājiem. Par to esam vienojušies ar opozīcijas deputātiem. Visi darbi un uzdevumi ir zināmi."
Babītes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ence ("Reģionu alianse") "Ja savulaik būtu izdarīts tas, ko savulaik teica bijušais Ministru prezidents Vilis Krištopāns, proti, ja līdz katram lauku ciemam vestu asfaltēts ceļš, lauki, visticamāk, nebūtu tukši, bet cilvēki dzīvotu savās dzimtas mājās un strādātu tur, kur būtu darba piedāvājums. Bet kādi ceļi šobrīd ir Latvijā?! Mēs redzam, ka ļaudis dzīvo tur, kur vēl no padomju laikiem pastāv laba infrastruktūra, kas joprojām tiek uzlabota, tas ir, Pierīgā jeb, kā smejamies, pēdējā pieturā pirms lidostas."
Baldones novada domes priekšsēdētāja Karina Putniņa (Latvijas Reģionu apvienība) "Viena lieta ir lielā politika, pavisam kas cits – darbs novada domē, kur politiskās spēles nekādus augļus nenes. To jau mēs labi redzam pašvaldībās, kur notiek nepārtrauktas priekšsēdētāju maiņas un attīstības gaita pavisam nav tāda, kāda varētu būt. Tāpēc, jo pašvaldību deputāti ir tālāk no lielajām partijām, jo mazāk viņi domā par to, kā labāk izskatīties partijas bosu acīs, bet raugās, ko labu izdarīt savam novadam. [..] Ja runājam par "utīm", vienmēr būs cilvēki, kam šķiet, ka to vai citu darbu varēja izdarīt citādi. Tad es saku: "Nāciet klajā ar savām idejām, skatīsimies, ko varam darīt!""

Sējas novada domes priekšsēdētājs Guntis Liepiņš ("Tēvzeme") "Sabiedrība kļuvusi aktīvāka, un sarakstos uz vietām pašvaldībā gribētāju būs daudz. Taču nupat ir pienācis laiks, kad pašvaldību politikā ir jāmainās paaudzēm. Jānāk jauniem cilvēkiem ar svaigu redzējumu, citām ambīcijām un izpratni par tehnoloģiju un politisko pasauli, kuru viņi redz atšķirīgi no mums, cilvēkiem ar padomjlaika pagātni. Tā laika audzināšana mūsos ir atstājusi tādas beznosacījumu bremzes. Saprotams, ka vecie jau arī savu vietu negribēs atdot. Arī pats vēl nedomāju mest plinti krūmos, lai gan mans postenis jau nav amats visam mūžam. Dievs dod saprātu neiesēsties šajā krēslā tā, lai pašam šķistu, ka esi mūžīgs!"
Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars ("Vienotība") "Uzskatu, ka valsts līmenī pašvaldībām, kuras ir labākā situācijā, jābūt solidārām ar novadiem, kuri nav tik pārtikuši. Pašlaik Pierīga ir vieta, kur saplūst cilvēki, kas pārceļas no perifērijas uz to valsts daļu, kur var atrast darbu un labāk nopelnīt. Šo procesu īsti ietekmēt nav iespējams. Manuprāt, realitāte ir nākamā administratīvi teritoriālā reforma. Pašvaldību profesionāļi to apzinās, bet, tā kā pārmaiņas skars lielu daļu politiķu un ierēdniecību, situācija nav patīkama nedz tiem, kuri reformu varētu veikt, nedz tiem, kurus tā skars. Taču citu Eiropas valstu pieredze liecina, ka pašvaldībām jābūt lielākām un spēcīgākām."
Stopiņu novada domes priekšsēdētājs Jānis Pumpurs ("Reģionu alianses" atbalstītājs) "Man ir skaidrs, ka trūcīgākajām pašvaldībām ir jāpalīdz, jo nevienu Pierīgas pašvaldību nevar salīdzināt ar, piemēram, Kārsavas pašvaldību Latvijas austrumos. Bet man rodas daudz jautājumu, sekojot līdzi tam, kam tiek pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda nauda, un es brīnos, redzot, kā pirms valsts budžeta pieņemšanas deputāti dalīja 20 miljonus. Vai tās tiešām bija valstij un sabiedrībai pašas neatliekamākās vajadzības?"
Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs ("Vienoti Mālpilij!") "Lai gan ir pierasts bijušo Rīgas rajonu saukt par Pierīgu, mēs paši tā nedomājam. Problēmas, kas jārisina Mālpils pašvaldībai, ir diametrāli pretējas Rīgai tuvākajos novados. Ja Rīgai tuvākās pašvaldībās strauji pieaug iedzīvotāju skaits, tām jābūvē jaunas skolas un ir problēmas ar vietām bērnudārzos, mums tā nav. [..] Man ir grūti saprast, kā vienu administratīvo vienību var ielikt kaut kādos rāmjos atkarībā no iedzīvotāju skaita. Nevienam taču pat prātā neienāk sacīt, ka Latvijas valsts nevar pastāvēt tāpēc, ka šeit ir maz iedzīvotāju, bet par pašvaldībām politiķi tā spriež."

Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics ("Reģionu alianse") "Jāatceras, ka mums ir jābūt labiem savas zemes saimniekiem, un mēs nedrīkstam aizmirst, kādas ir Latvijas saknes. Mums ir jākļūst pašpārliecinātākiem par savu valsti. Tāpēc, domājot par to, kas notiek pasaulē, mums ir jākļūst nacionāli arvien pilnvērtīgākiem un pašpietiekamākiem. Lai mēs būtu saimnieki savā zemē, ir jāaizstāv nacionālās vērtības. Tās ir vērtības, kuras lielajā politikā aizstāv viena daļa mūsu politiķu. Manuprāt, tas ir viens no izšķirošajiem mūsu pastāvēšanas stūrakmeņiem – būs vai nebūs šādi cilvēki, kas iestājas par nacionālu valsti. Visa pamatā ir latvietība. To nedrīkstam aizmirst, un tad viss būs labi!"
Inčukalna novada domes priekšsēdētājs Aivars Nalivaiko (Latvijas Zemnieku savienība) "Varbūt nemaz nav slikti, ka Rīgas dome aizskāra deklarēšanās jautājumu, jo tad pakārtoti rodas arī citi. Piemēram, esam veikuši inventarizāciju, lai saprastu, kas notiek ar novada dzīvojamo fondu un privātmājām. Daļā neviens nav deklarējies, bet cilvēki, kas tur mitinās, novada infrastruktūru izmanto. Tāpat nav skaidrs, kas notiek ar ekspluatācijā nenodotām ēkām un tamlīdzīgi. Tāpēc būtu taisnīgāk, ja cilvēki, kuri te dzīvo, ar saviem nodokļiem dalītos ar novadu, kurā viņiem pieder nekustamais īpašums."
Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Ervīns Grāvītis (Nacionālā apvienība) "Ja ir runa par novada budžeta papildināšanu, ne vienmēr ir saprotams, kāpēc vietām Pierīgā zemes nodoklis par 600 kvadrātmetriem ir lielāks nekā citur Latvijā par 30 hektāriem. Protams, zemes tirgus kadastrālo vērtību ietekmē, bet ko mēs ar to vēlamies panākt? Parādīt, ka sauja zemes šeit, Saulkrastos, ir vērtīgāka nekā kaut kur citur Vidzemē? Šeit tā noteikti ir neauglīgāka, turklāt saimniecisko darbību ierobežo aizsargjoslu likumi. [..] Cilvēki, kuri šeit dzīvo jau vairākās paaudzēs, ir spiesti maksāt nesamērīgi augstus nodokļus tikai tāpēc, ka Saulkrasti attīstās. Rezultātā Saulkrastos nekustamā īpašuma nodoklis ir gandrīz tikpat liels, cik republikas nozīmes pilsētās Jēkabpilī un Rēzeknē, kopā ņemot. Vai tad Saulkrastu pensionāriem pensijas ir lielākas nekā citur?"
Olaines novada domes priekšsēdētājs Andris Bergs (Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija) "Darbs pašvaldībā mani saistīja ar to, ka šeit pārskatāmā laikā var iziet procesu no idejas līdz rezultātam, tātad – redzēt sava darba augļus. Tīri cilvēciski esmu sapratis, ka ne visi lēmumi, ko esmu pieņēmis, ir pareizi, bet kļūdas nekad nevajag slēpt. Tās ir jāatzīst, no tām jāmācās un jāiet tālāk. Un vēl – nevajag baidīties pulcēt ap sevi gudrākus par sevi cilvēkus, jo tikai gudri cilvēki var dot vērtīgu pienesumu sabiedrībai."

Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs (Latvijas Zemnieku savienība) "Ja domājam par reformām, redzams, ka notiek valsts funkciju pārbīdīšana uz pašvaldību pleciem, bet par naudu vispār netiek runāts. Redzam vēlēšanos ieviest tādu kā diktatūru, nosakot, kā pašvaldības varēs tērēt savu naudu plānotajās sadarbības teritorijās. To noteiks īpašas komisijas, bet tas nozīmē, ka pašvaldību domēs ievēlētie deputāti tikai nosacīti varēs lemt par attīstību un naudas tērēšanu, jo viss tiks noteikts centralizēti. Mēs esam Pierīga. Šeit pastāvīgi ieplūst cilvēki no citiem novadiem, attīstās uzņēmējdarbība, un jāsaprot, ka tā būs arī turpmāk. Valstij jāpalīdz mums attīstīties, nevis mākslīgi jābremzē, neļaujot piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus."
Ropažu novada domes priekšsēdētājs Zigurds Blaus ("Vidzemes partija") "Jauni saraksti, visticamāk, klāt nenāks, bet kandidāti kaut kā pārgrupēsies. Protams, pie tik plaša partiju saraksta kā pašlaik viegli strādāt nav. Ir arī deputāti, sacīsim – brīvdomātāji, un tas lēmumu pieņemšanu apgrūtina. Tādās vietās kā novads, kur cits citu pazīst, par pozīciju un opozīciju var runāt visai nosacīti, jo cits citu pazīstam un strādājam kopā, taču reizēm kādam gribas izcelties. Tad tiek atrasts kāds sīkums un iztirzāts."
Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Andis Damlics ("Reģionu alianse") "Jāņem vērā, ka novads ir bagāts, te dzīvo daudz turīgu cilvēku, un viņiem ir dažādas intereses. Tā rezultātā domē deputāti pārstāv astoņus sarakstus, tādēļ nav brīnums, ka viņu starpā gadās arī domstarpības. [..] Ir cilvēki, kuri par manu darbību pašlaik raksta feļetonus. Tos lasot, saprotu, ka lielas sajēgas par to, kā darbojas pašvaldība, viņiem nav, bet ir skaidrs, ka viņi piedalīsies cīņā par vietu novada domē. Redzu, ka vēlēšanās piedalīsies krietni vairāk nekā desmit sarakstu, no kuriem vismaz pieci varētu pretendēt uz ievēlēšanu."

Krimuldas novada domes priekšsēdētājs Juris Salmiņš ("Reģionu alianse")
Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks (izstājies no Zaļo un Zemnieku savienības)

Saiti uz pašvaldību vadītāju intervijām meklējiet šeit.