Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers norādīja, ka vēlēšanu rezultāti ir "laba zīme pret populismu Eiropā".
"Eiropa nav samierinājusies ar populisma likteni," vietnē "Twitter" ierakstīja Francijas premjerministrs Manuels Valss. Francijas prezidents Fransuā Olands savukārt uzsvēra, ka "Austrijas tauta ir izvēlējusies Eiropu un atvērtību".
"Es apsveicu van der Bellenu un Austrijas tautu par mērenības un vienotas Eiropas atbalstīšanu," pavēstīja Spānijas premjerministrs Mariano Rahojs.
Van der Bellena uzvara "ir smaga nacionālisma un antieiropeiskuma, pagātnē balstīta populisma sakāve", paziņoja Eiropas Parlamenta prezidents Mārtins Šulcs.
"Progresa spēku uzvara Austrijā ir kā skābeklis Eiropai, ko apdraud galēji labējo izvirzīšanās," tviterī paziņoja kreisais Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs.
Neskatoties uz Hofera zaudējumu, Francijas galēji labējās Nacionālās frontes līdere Marina Lepēna apsveica FPÖ, ierakstot tviterī, ka "nākamajās likumdevēja vēlēšanās viņi uzvarēs".
"Ir iespējams uzvarēt ar proeiropeiskām pozīcijām," tikmēr paziņoja vēlēšanu uzvarētājs, kurš aicinājis uz vienotāku Eiropas politiku pēc Lielbritānijas referenduma par izstāšanos no ES un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās.
Neilgi pirms vēlēšanām publiskotā aptaujā noskaidrots, ka van der Bellena nostāja ES lietās ir galvenais iemels, kāpēc austrieši ir gatavi par viņu balsot.
Austrijas kanclers Kristiāns Kerns tikmēr vērsās pie Hofera atbalstītājiem, valsts televīzijā uzsverot, ka "ir svarīgi, lai neviens šodien nejustos kā zaudētājs".
Hofera vēlētājiem "ir pilnībā pamatotas bažas", kas jāuztver nopietni, atzina arī van der Bellens.
Kā ziņots, Austrijas sabiedriskās televīzijas prognozes liecina, ka prezidenta vēlēšanās uzvarējis van der Bellens. Hofers tikmēr atzinis savu sakāvi.
Lai gan līdz ar Hofera zaudējumu Austrijai nebūs galēji labējs prezidents, aptaujas liecina, ka pašlaik opozīcijā esošā Brīvības partija varētu uzvarēt nākamajās parlamenta vēlēšanās, iegūstot apmēram trešdaļu balsu.
72 gadus vecais van der Bellens ir Vīnes universitātes emeritētais ekonomikas profesors. No 1997. līdz 2008. gadam viņš vadīja partiju "Zaļie - Zaļā alternatīva", kas pašlaik parlamentā ir opozīcijā. Jaunievēlētajam Austrijas prezidentam ir baltvācu izcelsme, viņa vecāki ir Igaunijas pilsoņi, kas 1940.gadā no Igaunijas devās uz Vāciju, bet vēlāk - uz Austriju.
Iepriekšējais prezidents sociāldemokrāts Heincs Fišers atstāja valsts galvas amatu jūlijā, kad beidzās viņa otrais sešu gadu amata termiņš.
Pirmajā vēlēšanu kārtā, kas notika 24.aprīlī, uzvarēja Hofers, pirmo reizi pēckara Austrijas vēsturē izspiežot no cīņas otrajā kārtā abu lielāko tradicionālo partiju - valdošo koalīciju veidojošo Sociāldemokrātu partijas (SPÖ) un konservatīvās Tautas partijas (ÖVP) - kandidātus.
Taču 22.maijā notikušajā otrajā kārtā ar niecīgu balsu pārsvaru uzvarēja van der Bellens, par kuru saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem balsoja 50,3% austriešu, kamēr Hoferu atbalstīja 49,7% vēlētāju.
Sākotnējie balsu skaitīšanas rezultāti, kas tika iegūti pēc biļetenu saskaitīšanas vēlēšanu iecirkņos, balsošanas dienas vakarā liecināja, ka Hofers ir vadībā ar 3,8 procentpunktu lielu pārsvaru, taču situāciju mainīja pa pastu nobalsojušie, kas sasniedza rekordlielu skaitu - 700 000.
Jau tūlīt pēc vēlēšanām FPÖ politiķi un partijas atbalstītāji sāka runāt par pieļautajiem pārkāpumiem, tostarp par pāragru pa pastu saņemto biļetenu aplokšņu atvēršanu.
FPÖ vērsās Konstitucionālajā tiesā, kas, ņemot vērā masveida pārkāpumus, kuri tika pieļauti pa pastu saņemto biļetenu skaitīšanā, 2. jūlijā vēlēšanu rezultātus anulēja.
Sākotnēji atkārtotās vēlēšanas bija paredzēts sarīkot 2. oktobrī, taču tās atkal nācās atlikt, jo izrādījās, ka balsošanai neklātienē paredzēto aplokšņu līme ir nekvalitatīva un tās pašas veras vaļā, radot risku, ka vēlēšanu rezultātus atkal varētu apstrīdēt.
Tikmēr aptaujas liecināja, ka arī šoreiz abu kandidātu sniegums varēja būt ļoti līdzīgs.