Priekšlikumus uz otro lasījumu varēs iesniegt līdz 21. novembrim.
Iepriekš Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija vienojās būtiski pilnveidot likumprojektu uz otro lasījumu.
Tāpat kā iepriekš komisijā, arī šodien Saeimas sēdē par šo jautājumu izvērtās plašas debates, kurās tika norādīts uz nepieciešamību pilnveidot šo likumprojektu. Opozīcijas deputāts Valērijs Agešins (S) uzsvēra, ka likumprojektam ir stiprās puses - patērētāju intereses, zemākas cenas, iedzīvotāju papildu piepelnīšanās iespējas, dinamiska tirgus attīstība un konkurences pieaugums.
"Tomēr ir arī vājās puses. Grozījumi, ar kuriem autori vēlas ieviest kopbraukšanas pakalpojumus, rada daudz neskaidrību un neatbildētu jautājumu, īpaši saistībā ar to, kā minētais jaunievedums ietekmēs situāciju autopārvadājumu jomā un transporta nozarē kopumā. Piemēram, nav izvērtēts, kā tas varētu ietekmēt valsts budžetu, dotāciju apjomu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, nodarbinātības līmeni nozarē, nodarbināto darba samaksas iespējamās izmaiņas," klāstīja deputāts.
Savukārt politiķis Rihards Kols (VL-TB/LNNK) pauda, ka kopbraukšanas pakalpojumus realitātē jau izmanto daudzi Latvijas iedzīvotāji un viesi. "Mūsu uzdevums ir ieviest tiesisko regulējumu, kas ļautu regulēt un aizsargāt gan patērētāju, gan šo pakalpojumu sniedzēju darbību šajā jomā," uzskata deputāts, piebilstot, ka likumprojekts tiks pilnveidots.
Arī deputāte Lolita Čigāne (V) pauda, ka dalīšanās ar pakalpojumiem un resursiem notiek, tāpēc "ir jāpaiet tas pussolītis līdz dzīves realitātei", proti, jāievieš attiecīgais regulējums.
Savukārt Ingmārs Līdaka (ZZS) skaidroja, ka Tautsaimniecības komisija jau iepriekš lēmusi izveidot darba grupu, kas plāno strādāt pie tā, lai pieņemtais likumprojekts būtu kvalitatīvs.
Šo likumprojektu izstrādājuši "Vienotības" Saeimas deputāti sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, bet iesniegšanai Saeimā parakstīja arī pārējo koalīcijas partiju deputāti. Pēc likumprojekta nodošanas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai paredzēts arī izveidot darba grupu šī regulējuma izstrādei.
Ar grozījumiem Autopārvadājumu likumā plānots nodrošināt kopbraukšanas pakalpojumu drošumu un uzticamību, nosakot prasības uzņēmumiem, kuri atbalsta transporta kopbraukšanas pakalpojumus, kā arī darbības noteikumus pārvadātājiem, kuri sniedz šādus pakalpojumus. Valstij savukārt būs iespēja uzraudzīt transporta kopbraukšanas pakalpojumus.
Grozījumos paredzēts, ka, izmantojot mobilo lietotņu starpniecību, brauciena maksa starp vadītāju un pasažieri tiks organizēta, izmantojot tiešsaistes maksājumu sistēmu, ko starpniecības ceļā nodrošina tehnoloģiju platformas, iekasējot komisijas maksājumu par tādu pakalpojumu sniegšanu. Šādu tehnoloģiju izmantošana ir caurskatāma un samazina pelēkās ekonomikas īpatsvaru, kāds patlaban ir transporta nozarē.
"Kopbraukšanas pakalpojumu regulējuma ieviešana kopumā pozitīvi ietekmēs Latvijas sabiedrības un tautsaimniecības attīstību. Dalīšanās ekonomika, tostarp kopbraukšanas pakalpojumi, ļauj gūt ienākumus un elastīgi organizēt darba laiku tādām personām, kas kādu iemeslu dēļ nevar strādāt pilnu darba laiku, piemēram, studentiem, kā arī sniedz iespējas iztikt bez privātā transporta apgabalos ar intensīvu satiksmi, šādi samazinot automašīnu skaitu uz ceļiem un to radīto piesārņojumu. Rezultātā uzlabojas gan kopējā satiksme, gan gaisa kvalitāte. Tāpat citu valstu pieredze liecina, ka, pieaugot kopbraukšanas pakalpojumu pieejamībai, samazinās autoavāriju skaits, kas izraisītas, esot alkohola reibumā," klāsta "Vienotība".
Paredzēts arī, ka kopbraukšanas pakalpojumu sniedzējiem būs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem, līdz ar to sniegtie pakalpojumi būs apliekami ar nodokļiem, radot papildu ieņēmumus valsts budžetā, savukārt bezskaidras naudas norēķinu sistēma novērsīs nedeklarētu ienākumu gūšanas iespēju.
Tāpat iespēja novērtēt katru saņemto kopbraukšanas pakalpojumu un sniegt atsauksmi par saņemtā pakalpojuma kvalitāti ļaus bloķēt nekvalitatīvus un normatīvo aktu prasībām neatbilstošus pakalpojumu sniedzējus.
Piedāvāto regulējumu jau kritizējusi Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija un taksometru kompānijas, paužot, ka tādējādi nozarei piedāvā ērtāku modeli nodokļu nemaksāšanai. Arī satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) uzsvēris, ka izmaiņas regulējumā būtu jāvirza noteiktajā kārtībā - diskusijās ar ministrijām un nevalstisko sektoru, nevis atsevišķiem deputātiem likumprojektu uzreiz iesniedzot Saeimā. Turklāt pati Satiksmes ministrija strādā pie regulējuma izmaiņām nozarē.
Partijas "Vienotība" priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns iepriekš norādīja, ka jau daudzus gadus ar dažādu tehnoloģiju un saziņas līdzekļu starpniecību tiek organizēti kopīgi braucieni ar mērķi samazināt brauciena izmaksas vai ērtāk nokļūt vietās, kur cits transports nekursē vai kursē reti, taču Latvijā šo tehnoloģisko iespēju pilnvērtīgu izmantošanu ierobežo tiesiskā regulējuma trūkums.
Savukārt Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis (V) aģentūrai BNS pauda, ka viņam nav "indikāciju" par Satiksmes ministrijas vēlmi izstrādāt regulējumu, kas ļautu tirgū ienākt tādiem kopbraukšanas pakalpojumu sniedzējiem kā "Uber", tāpēc nolemts uzreiz jauno regulējumu virzīt uz Saeimu, lai nezaudētu laiku.