25.06.2012 13:28

Karina Putniņa: Neesam bagāti, bet vīzija ir

Autors  Rasma Rudzāte
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Baldones novada domes priekšsēdētāja Karina Putniņa. Baldones novada domes priekšsēdētāja Karina Putniņa. Krišjānis Grantiņš

Baldones novada domes priekšsēdētāja Karina Putniņa ("Reģionu alianse"), neraugoties uz runām kuluāros, nolēmusi kandidēt nākamajās pašvaldību vēlēšanās 2013. gada jūnijā un cer amatu saglabāt arī nākamos četrus gadus.

"Ja būs lemts, vēl vienu periodu esmu gatava strādāt. Zinu, ka simtprocentīgi visas rokas par mani nepacelsies, bet visiem nekad nevari būt labs, jo ne visu pašvaldība var regulēt. Varu piezvanīt, palūgt, parunāt, ieteikt, bet ir lietas, ko nevaru, jo tā vairs nav pašvaldības kompetence. Zināms gandarījums man ir, jo ar katrām vēlēšanām balsu skaits, ko saņēmu, palielinās. Paldies, ka visas tās reizes, kopš man bijis lemts vadīt domi, tajā ir bijuši praktiski, pragmatiski un saprotoši deputāti," pateicīga ir Baldones pašvaldības vadītāja.

"Visa mana dzīve ir pagājusi Baldonē, esmu to redzējusi gan ziedu laikos, gan piedzīvojusi tās sabrukumu. Un tieši tāpēc, ka jūtos līdz saknēm piederīgai šai pusei, man ir vēlme turpināt iesāktos darbus, kuru vīzijas sniedzas vismaz desmit gadus uz priekšu."

Viņa teic, ka pašlaik dzīve Baldonē nav nemaz tik slikta, kādu to citi raksturo: "Tie cilvēki, kuri tagad saka, ka Baldonē ir slikti, to nav redzējuši 90. gadu vidū, kad te bija īsta bēdu leja un izskatījās kā pēc kara: visapkārt bezdarbs – sanatoriju slēdza, patērētāju biedrība bankrotēja, sākās arī paju sabiedrības likvidācija. Kur vien skaties, neizmantotas ēkas, universālveikals ar izsistiem logiem, restorāns ciet, atdotie privātmāju īpašumi pussabrukušā stāvoklī, satiksmes reisi uz Rīgu slēgti. Cilvēki mazos, pēc benzīna smirdošos, pārlādētos busiņos brauca uz darbu.

Tagad mīkstie autobusi no Baldones centra uz Rīgu iet ik pēc pusstundas. Izdevies sakārtot un labiekārtot centru. 1997. gadā ievilkām dabasgāzi. Esam realizējuši ūdenssaimniecības projektu par četriem miljoniem latu. Lielā mērā ir izdevies savest kārtībā bērnudārzu. Lielie, kapitālie darbi, ko varbūt ne katrs iedzīvotājs redz un izjūt, ir ieguldījums nākotnē, kas paver iespēju attīstīties."

"Mēs neesam bagāti, nevaram uzreiz miljonu vai pusmiljonu ielikt objektos. Pamazītiņām to darām un pamatā par savu naudu, izņemot skolu. Kopš 1991. gada (skolas celtniecības sākuma – red.) pagājuši vairāk nekā 20 gadi, bet tā diemžēl vēl nav pabeigta. Tagad mēs pašu spēkiem, pa stāvam vien, bīdām to uz priekšu," apņēmības pilna iesākto turpināt ir K. Putniņa.