RT globālais uzvaras gājiens
RT ir kļuvis par globālu mediju, kas piedāvā alternatīvu (proti, Kremļa) skatījumu uz notikumiem. Kanāls raida vairākās valodās: angļu, vācu, franču, spāņu un arābu. RT auditorija visā pasaulē sasniedz 700 miljonus cilvēku, un tā youtube videokanāls ar gandrīz 1.5 miljoniem abonentu ierindojas pirmajā vietā no ziņu kanāliem, apsteidzot gan CNN, gan BBC.
RT panākumi nav pārsteigums, ņemot vērā, cik dāsni tas tiek finansēts. Krievijas valdība ir ierindojusi RT stratēģiski svarīgo objektu sarakstā un piešķir tam vairāk nekā 300 milj. dolārus gadā. Salīdzinājumam – BBC Iternational Service, kas ir lielākais ziņu medijs pasaulē ar tv, radio un interneta ziņu kanāliem, saņem finansējumu 376 milj. dolāru gadā, tātad tikai nedaudz vairāk nekā RT. BBC World Service vadītājs Pīters Horoks ir vērsies pie britu valdības ar bažām, ka, ja BBC netiks palielināts finansējums, RT izdosies uzvarēt informatīvajā karā, ņemot vērā, cik ļoti krievu medijs izplešas.
Tikmēr Krievijas valdība turpina stiprināt RT globālo ietekmi. 2013. gadā jaunās RT studijas atklāšanā Maskavā Putins norādīja, ka RT ir jāpārtrauc rietumu viedokļu dominance globālajā informācijas vidē. Viņš pavisam tieši paziņoja, ka RT jāpadara par masīvu un ietekmīgu informatīvo ieroci, lai varētu manipulēt ar globālās sabiedrības uzskatiem.
Padomju propagandas tradīcijās
RT darba metodes uzskatāmi parāda šī gada februāra ziņu izlaidumi pēc tam, kad Maskavas centrā tika noslepkavots Kremļa opozicionārs Boriss Ņemcovs. Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs noteica toni turpmākajiem RT ziņu izlaidumiem: "Ir vairāk nekā skaidrs, ka tā ir provokācija, liela dāvana Krievijas ienaidniekiem, kas vēlas diskreditēt Putina režīmu." Šādā mērcē tika pasniegtas visas turpmākās ziņas par Ņemcova slepkavību. Protams, nekas netika stāstīts par to, ka Ņemcovs nesen kādā radio intervijā bija izteicis bažas, ka varētu tikt nogalināts. Dienā, kad notika Ņemcova piemiņai veltīts gājiens Maskavā, kurā piedalījās desmitiem tūkstoši cilvēku, RT par to nebilda ne vārda. Tā vietā tika pārraidīta filma par rasismu un ksenofobiju Amerikā.
Arī faktus par to, cik daudz Putina kritiķu tikuši nogalināti pēdējo gadu laikā, RT neuzskata par gana nozīmīgiem, lai informētu skatītājus. Krievijas opozīcijas kanāla Doždj vadītāja Natālija Sindejeva izteikusies, ka Krievijā notiekošais ir kā nodaļa no Orvela grāmatas: valdībai vienmēr ir taisnība, valdība nekad nekļūdās, un visi, kas to apšauba, tiek sodīti.
Ņemcova gadījums ir tikai viens no neskaitāmajiem piemēriem, kā RT pasniedz notikumus vajadzīgajā gaismā. Lielbritānijas mediju regulators Ofcom vairākas reizes ir izteicis brīdinājumu RT par neobjektīvu ziņu atspoguļojumu, taču RT vadītāja Margarita Simonjana tā vietā, lai taisnotos, pārgāja uzbrukumā citiem kanāliem, ka arī tie ne vienmēr atspoguļo abu pušu viedokļus politiski jutīgos jautājumos. RT arī nereti vēršanos pret viņiem sauc par vārda brīvības ierobežošanu. Krievijas medijs nekrietni, bet ģeniāli izmanto demokrātijas ieročus savā labā.
RT vadītāja Simonjana savu karjeru uzsāka kā viena no Kremļa žurnālistiem, kas rūpējās par Putina pozitīvo tēlu sabiedrībā. Arī šobrīd viņai uz galda stāv tālrunis, kam ir tiešs savienojums ar Kremli. Kad viņai jautā, vai ir iespējams, ka, piemēram, kāds no Kremļa viņai piezvana un pasaka, ko rādīt ēterā un ko ne, viņa izsaucas: "Kā jūs vispār varat ko tādu iedomāties?"
Ir žurnālisti, kas neiztur melīgās informācijas propagandu un pamet RT. Ukrainas konflikta atspoguļojums dažiem no viņiem bija pēdējais piliens. 2014.g.martā Ebija Mārtina, Vašingtonā strādājoša RT žurnāliste, tiešajā ēterā nosodīja Krievijas agresiju Ukrainā. Pēc pāris dienām viņas kolēģe Liza Wāla tiešraidē atkāpās no amata, sakot skatītājiem, ka viņa vairs nevar būt daļa no kanāla, kas attaisno Putina rīcību. Daudzi citi RT žurnālisti anonīmi ir pauduši viedokli, ka viņi saprot, ka RT propagandē nepatiesu informāciju, bet baidās zaudēt darbu. Tā kā cilvēkiem, kas strādājuši RT, pēc tam ir grūti atrast darbu citos medijos, šie žurnālisti nav ieinteresēti pamest darbu RT, pat ja viņi netic tam, ko stāsta ēterā. Turklāt RT savus darbiniekus nereti atalgo dāsnāk nekā konkurējošie mediji.
Vai meli uzvarēs?
RT ir tikai viens spilgts un vieglāk izsekojams piemērs, kā Krievija veido paralēlu realitātes telpu, kur vēlas bez važām ieslodzīt ne tikai savus pilsoņus, bet pasauli. Bet cik dažādos medijos ar nenosakāmu īpašnieku vai finansētāju loku Krievijai nepieciešamā viltus pasaule tiek veidota patiesībā? Cik bieži saikne ir nepierādāma? Cik daudz mēs paši apzināmies šo ieroču klātesamību savā zemē un mūsu cilvēku prātos?
Sena filozofiska atziņa vēstī, ka ļaunumam pietiek ar to, ka labi cilvēki neko nedara. Ir jānoņem rozā brilles un jāapzinās, ka Krievijas ieroči (vienalga, tanki vai TV kanāli) vienmēr būs izslēdzoši Latvijas valstiskumam. Šodienas brīvības cīņas prasa mums aizstāvēt Latviju avīzēs, žurnālos, radio un TV. Aizstāvēt, ja vajag, arī pret pārspēku. To būtu jāapzinās arī Latvijas valdībai, kad tiek lemti jautājumi par atbalstu medijiem ar valstisku saturu.