Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

IeM valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, kuras vadībā darba grupa ziņojumu izstrādāja, valdības sēdē uzsvēra, ka jau pašlaik ir skaidrs, ka nepietiks ar Eiropas Savienības (ES) piešķirtajiem līdzekļiem un daļa naudas būs jānovirza arī valstij.

Pētersone-Godmane informēja, ka viens no priekšnoteikumiem bēgļu integrācijai sabiedrībā un darba tirgū būs latviešu valodas apguve.

Ministri valdības sēdē diskutēja par to, kura būs galvenā koordinējošā institūcija. Ministru prezidente Laimdota Straujuma ("Vienotība") minēja, ka par pirmajiem diviem rīcības plāna virzieniem - personu atlasi un pārvietošanu, patvēruma meklētāju uzņemšanu, izmitināšanu - atbildīgā varētu būt IeM, savukārt par bēgļu integrāciju - Sabiedrības integrācijas fonds, kas ir premjera pārraudzībā esoša iestāde.

Pētersone-Godmane norādīja, ka tādā gadījumā IeM jādala atbildība par patvēruma meklētāju uzņemšanu un izmitināšanu ar Sabiedrības integrācijas fondu.

Savukārt labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) minēja, ka koordinējošo funkciju par daļu no plāna uzdevumiem varētu uzņemties arī Nodarbinātības valsts aģentūra.

Ministri sprieda arī par pašlaik plānotajiem 16 miljoniem eiro, ko IeM nosauca kā provizorisko summu patvēruma meklētāju sistēmas izveidei. Pēc Auguļa domām, prasītais finansējums ir nesamērīgi liels un būtu jādomā par to, kā pārdalīt esošos līdzekļus.

Kultūras ministre Dace Melbārde (NA) atzina, ka pašlaik viņai nav skaidrs, cik daudz naudas būs bēgļu integrācijai. Viņa teica, ka Kultūras ministrija (KM) plāno sadarboties ar nevalstiskajām organizācijām šo jautājumu risināšanai.

"Tas, kas mūs satrauc, - termiņš, kad cilvēki iebrauks, ir ļoti tuvs, bet nav skaidri finanšu resursi. Ir liels lūgums [precizēt finansējuma avotus], lai neiznāk situācija, ka cilvēki būs šeit, bet mums konkurss vēl nebūs beidzies un nezināsim, ko darīt," viņa pauda.

Tika panākta vienošanās, ka precizētu plānu un kopējo nepieciešamo finansējumu IeM valdībā varētu prezentēt 20.oktobrī, savukārt darba grupas gala ziņojums būs 30.novembrī.

Vajadzīgo līdzekļu summa jāprecizē, lai nepieciešamības gadījumā, Saeimā otrajā lasījumā skatot nākamā gada valsts budžetu, varētu iesniegt priekšlikumus, informēja Pētersone-Godmane.

Plāns paredz Muceniekos bēgļu vajadzībām izveidot multifunkcionālu centru, kurā pieejamas telpas valodas apguvei un integrācijas pasākumiem, kā arī iespējams saņemt sociālā dienesta, bāriņtiesas, bibliotēkas, interešu izglītības, pirmsskolas pieskatīšanas grupas un citus pakalpojumus.

Mucenieku ciema sporta un atpūtas vide tiks labiekārtota, plānota sporta stadiona rekonstrukcija. Darba grupa secinājusi, ka nepieciešamas papildu pagaidu uzņemšanas telpas bēgļu izmitināšanai un integrācijas pasākumiem.

Rīcības plānā iekļauta atlases vizīte Grieķijā, Itālijā, kuras laikā tiks sniegta vispārējā informācija par sociālās dzīves aspektiem, kultūru, valsts iekārtu, Latvijā dzīvojošām tautībām, reliģiju, likumiem, sodiem, tostarp aizliegta vardarbība pret sievieti, laulības pārkāpumu gadījumos neseko sankcijas, pret bērniem aizliegti noziedzīgi rituāli, kropļošana, kā arī to, ka Latvijā ir indīgas dabas veltes, dzīvnieki un padomi, kā sadzīvot ar aukstumu. Informāciju patvēruma meklētājiem paredzēts sniegt, demonstrējot īsu video.

Darba grupa vienojusies izvērtēt iespēju nodarbināt patvēruma meklētājus pagaidu darbos patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā un tā teritorijā no pirmās ierašanās dienas, ja nepieciešams, arī sagatavot grozījumus tiesību aktos, precizējot nepieciešamo finansējumu.

Jau vēstīts, ka ES Tieslietu un iekšlietu padomē ministri vienojās par 120 tūkstošu patvēruma meklētāju uzņemšanu. Iepriekš bija paredzēts, ka Latvija šī plāna ietvaros uzņems 526 bēgļus. Taču Ungārija atteicās piedalīties bēgļu sadales plānā. Sanāksmes gaitā ministri panāca vienošanos par 66 tūkstošu bēgļu no Itālijas un Grieķijas pārdali. No tiem Latvija uzņems 281 cilvēku. Savukārt par atlikušo 54 tūkstošu patvēruma meklētāju sadales mehānismu vēl plānotas diskusijas.