Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"Situācija kļūs vēl sarežģītāka. Mēs nevaram izvēlēties tikai patīkamo no ES. Mums jābūt solidāriem," viņa uzsvēra.

Straujuma, komentējot Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera plānu par patvēruma meklētāju pārvietošanu uz ES dalībalstīm, sacīja, ka plāns paredz drošo valstu saraksta izveidi. "Cilvēki no valstīm, kur nav kara darbība, netiks uzskatīti par bēgļiem," viņa uzsvēra.

Valdības sēdē pārējos ministrus uzrunāja arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Vienotība"). Viņš iepazīstināja ministrus ar Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavoto ziņojumu par iespējamajām sekām, ja Latvija nepiekritīs papildu bēgļu uzņemšanai. "Ziņojums nav domāts šantāžai, vai iebiedēšanai. Tā ir analīze, ko sagatavojusi ĀM, balstoties uz kontaktiem ar citu valstu diplomātiem," viņš uzsvēra.

"Ja mēs paliekam ar šo pozīciju pret lielāku cilvēku skaita uzņemšanu, tad mūsu diplomātisko manevru iespējas Briselē par lietām, kuras mūs interesē, ievērojami saruks," brīdināja ārlietu ministrs.

"Kas mani uztrauc visvairāk ir, ka vecās Rietumeiropas un Dienvideiropas valstis, kā arī Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis ar vien vairāk polarizēsies. Tas atstās iespaidu uz šo valstu izpratni par ES. Mums, atrodoties ES austrumu pierobežā, nekāda šāda polarizācija nav vajadzīga. Piemēram, attiecībā uz nostāju pret Krieviju, kur mēs gribētu vienotu ES nostāju. Redzamais, ka ES būs šķelta, kalpos tikai trešo pušu interesēm," sacīja Rinkēvičs.

Tāpat ministrs brīdināja, ka Latvijai "neapšaubāmi vājināsies sadarbība un pasliktināsies divpusējās attiecības ar tām ES dalībvalstīm, kuras ir arī NATO dalībvalstis".

"Mēs jau saņemam signālus no ES dalībvalstu politiķiem. Nav tā, ka tūlīt pieņems lēmumus, ka mums atņems struktūrfondu līdzekļus. Tomēr Vācijas un Austrijas iekšlietu ministri jau par to runā. Šī diskusija ir emocionāla, un man nav arī pieņemama šī situācija, jo solidaritāti nevar uzspiest," viņš teica. "Es neizslēdzu diskusijas es par 2017. un 2018. gadu budžetiem. Es nevērtētu par zemu to, ko runā donorvalstis," viņš piebilda.

Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs ("Vienotība") sēdē uzsvēra, ka lēmums ir nevis par bēgļu uzņemšanu no Sīrijas vai kādas citas valsts, bet palīdzības sniegšanu Itālijai un Grieķijai šos bēgļus absorbēt.

Viņš brīdināja par iespēju, ka Eiropas Savienība varētu samazināt atvēlētos līdzekļus Latvijai, piemēram, lauksaimniecības fondos, ja tā neizrāda solidaritāti ar pārējo Eiropa, un Latvijai nāksies iedzīvotājiem skaidrot dzīves līmeņa samazinājumu. Vienlaikus viņš vērsa uzmanību uz nepieciešamību stiprināt Latvijas robežu, kam līdzekļi valsts nākamā gada budžetā ir paredzēti, taču Reira ieskatā arī citas ministrijas varētu par to domāt - citu, mazāk vajadzīgu tēriņu vietā.

ĀM ziņojumā tiek norādīts, ka gadījumā, ja Latvija neatbalstīs patvēruma meklētāju uzņemšanu, valstij ir sagaidāmas nopietnas politiskas, finansiālas un juridiskas sekas ilgtermiņā. Ministrija uzsver, ka Latvija zaudēs iespēju gūt ES institūciju atbalstu Latvijai interesējošos jautājumos, kā piemēram, Austrumu robežas stiprināšanā, kopēja ES ietvara izstrādē cīņai pret hibrīddraudiem, kompensāciju mehānisma noteikšanā saistībā ar Krievijas ieviestajām sankcijām un citos. Ministrija brīdina, ka Latvija zaudēs ES un NATO dalībvalstu atbalstu Latvijai svarīgos jautājumos.

Koalīcijā ietilpstošā Nacionālā apvienība (NA) savukārt pauda kritiku Rinkēvičam, norādot, ka viņš lietojot iebiedēšanas taktiku bēgļu jautājumā.

ES iekšlietu un tieslietu ministri sanāksmē pirmdien Luksemburgā panākuši principiālu vienošanos par 120 tūkstošu papildu bēgļu sadali starp ES valstīm, tomēr ministriem nav izdevies vienoties par kvotām. Iepriekš valdība vienojās, ka Latvija labprātīgi uzņems 250 bēgļu. Savukārt Junkers nāca klajā ar ierosinājumu par papildu bēgļu uzņemšanu. Saskaņā ar Junkera piedāvājumu Latvijai vajadzētu uzņemt vēl papildu 526 bēgļus. Par papildu bēgļu sadali valdība vēl nav vienojusies - pret to kategoriski iebilst koalīcijas partijas NA un ZZS.

Tāpat izskanējis, ka Vācija otrdien paziņoja par atbalstu ES līdzekļu samazināšanu tām dalībvalstīm, kuras nepiekrīt saistošām kvotām 120 tūkstošu migrantu sadalei. Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs paudis, ka ir jārunā par spiediena izdarīšanas iespējām pret tām valstīm, kuras atsakās piekrist bēgļu sadales kvotām. EK prezidents Žans Klods Junkers "ir ierosinājis, ka mums vajadzētu apsvērt to, ka šīs valstis saņemtu mazāk strukturālo fondu līdzekļu, un es tam piekrītu", norādīja de Mezjērs.

Savukārt Eiropas Komisija otrdien noliedza Vācijas izplatītus apgalvojumus, ka valstīm, kuras atteiksies no saistošajām bēgļu uzņemšanas kvotām, varētu samazināt finansējumu. EK preses pārstāve Nataša Berto žurnālistiem paziņoja, ka EK "prezidents [Žans Klods Junkers] nekad to nav teicis".