Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Dzintars kritizēja pirmdien Ārlietu ministrijas (ĀM) izsūtīto paziņojumu, kurā tika izteikts brīdinājums par potenciālām politiskām, finansiālām un juridiskām sekām ilgtermiņā, ja Latvija neatbalstīs patvēruma meklētāju uzņemšanu.

Viņš norādīja, ka paziņojumā paustais ir iebiedēšanas taktika. Vienlaikus NA noliedz, ka tā savā pozīcijā par nepieciešamību iegūt Latvijai īpašo statusu sarunās par bēgļu uzņemšanu, jo Latvijā dzīvo daudz nepilsoņu, bēgļus pielīdzina nepilsoņiem. "Nepilsoņi nav pielīdzināmi bēgļiem," sacīja NA deputāts Rihards Kols.

"Ārlietu ministram jāaizstāv pozīcija, kas ir ļoti nepopulāra un pretēja iedzīvotāju vairākuma viedoklim. Līdz ar to, ja pietrūkst argumentu, tad jāizmanto iebiedēšanas taktika. Ir ļoti grūti to nosaukt kaut kā citādāk. Latvijas drošību garantēs nevis tas, cik mēs uzņemsim bēgļus, bet tas, ka pastāv vienota drošības sistēma, no kuras atkarīgi ir visi tās dalībnieki," sacīja Dzintars.

Vienlaikus Dzintars atzina, ka var piekrist tam, ka gadījumā, ja Latvijas viedoklis retāk saskan ar citām ES dalībvalstīm, tas var ietekmēt aktivitāti atsevišķos jautājumos. "Tas var ietekmēt to, vai Latvijas gaisa telpā patrulēs Itālijas lidmašīnas, vai varbūt Lielbritānijas lidmašīnas. Tāpat, cik daudz būs jāiegulda darba, lai to panāktu. Taču, ja runājam par reāliem drošības riskiem, tad es vēlreiz uzsveru, ka tieši nekontrolēta migrācija, ko arī Latvija pagājušajā gadsimtā ir piedzīvojusi (..) tieši šī migrācija rada nopietnus drošības riskus," viņš teica.

NA politiķi pēc tikšanās ar prezidentu atkārtoja iepriekš pausto, ka nepiekrīt papildu bēgļu uzņemšanai Latvijā un to, ka Latvija var solidarizēties ar citām ES valstīm, uz turieni nosūtot cita veida palīdzību, piemēram, ierēdņus, kas palīdzētu risināt pieaugošo patvēruma meklētāju problēmu. NA arī norādīja, ka partijai saskanējis viedoklis ar prezidentu jautājumā par to, ka Latvijai ir jāizrāda "proaktīva rīcība bēgļu krīzes risināšanai Eiropā". "Mēs nedrīkstam tikai reaģēt uz notiekošo," sacīja Dzintars.

Taujāti par to, vai bēgļu jautājums var ietekmēt valdības stabilitāti, Dzintars norādīja, ka to "allaž ietekmē daudz un dažādi jautājumi".

"Pretrunas nostājā par bēgļu uzņemšanu var tikt izmantots kā iemesls, ja kādam būs vēlēšanās veikt zināmas rokādes un nomainīt atsevišķas amatpersonas. Ja skatāmies pēc būtības, tad ir redzams, ka, nokrītot šai valdībai, jaunās valdības sastāvs nekādā veidā neatrisinās šo situāciju. Opozīcijā esošās partijas Latvijas Reģionu apvienība un "No sirds Latvijai" paudušas līdzīgu pozīciju, kā pašlaik pauž NA un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Ja valdība kritīs, tad var diezgan droši apgalvot, ka šis [bēgļu jautājums] nav patiesais iemesls, un cēloņi ir citi," uzsvēra politiķis.

Jau vēstīts, ka ĀM ziņojumā tiek norādīts, ka gadījumā, ja Latvija neatbalstīs patvēruma meklētāju uzņemšanu, valstij ir sagaidāmas nopietnas politiskas, finansiālas un juridiskas sekas ilgtermiņā. Ministrija uzsver, ka Latvija zaudēs iespēju gūt ES institūciju atbalstu Latvijai interesējošos jautājumos, kā piemēram, Austrumu robežas stiprināšanā, kopēja ES ietvara izstrādē cīņai pret hibrīddraudiem, kompensāciju mehānisma noteikšanā saistībā ar Krievijas ieviestajām sankcijām un citos.

Ministrija brīdina, ka Latvija zaudēs ES un NATO dalībvalstu atbalstu Latvijai svarīgos jautājumos.

Tāpat ministrija uzsver, ka Latvija nonāks pretrunā ar tās līdzšinējo starptautiski pausto pozīciju par nepilsoņa Latvijā īpašo statusu. Izskanējušais arguments, ka Latvijā ir lielāks trešo valstu pilsoņu skaits, nekā citās Eiropas valstīs, ministrijas ieskatā pauž to, ka, šādi argumentējot, minētajā iedzīvotāju kategorijā tiek iekļauti arī Latvijas nepilsoņi.

"Šāda populistiska argumentācija ir pretrunā ar nacionālo likumdošanu, un var radīt šaubas par Latvijas īstenotās politikas konsekvenci un apgrūtina valsts centienus starptautiski skaidrot nepilsoņa statusu. Ministrija stingri uzsver, ka Latvijas nepilsoņi nav pielīdzināmi patvēruma meklētājiem no trešajām valstīm. Ņemot vērā, ka šīm personām nebija tiesību automātiski saņemt Latvijas pilsonību, bijušajiem PSRS pilsoņiem tika izveidots īpašs pagaidu statuss – "bijušie PSRS pilsoņi, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības". Latvijas nepilsoņi gan no nacionālās likumdošanas, gan starptautisko cilvēktiesību viedokļa ir uzskatāmi par Latvijas valstspiederīgajiem," pauž ministrija.

ĀM atgādina, ka papildu politiskām un finansiālām sekām pieņemto ES lēmumu nepildīšana rada arī juridiskās sekas – pārkāpuma procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 258.pantu. Ja pārkāpums tiks atzīts ar ES Tiesas spriedumu un netiks novērsts, tad saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 260.pantu, dalībvalstij var tikt noteikta sodanauda vai kavējuma nauda par ES Tiesas sprieduma neizpildi. Turklāt sodanaudas samaksa neatbrīvo dalībvalsti no pienākuma izpildīt ES lēmumus.

Jau ziņots, ka Latvija nav piekritusi papildu bēgļu sadalei - pret to kategoriski iebilst koalīcijas partijas NA un ZZS. Iekšlietu ministrs pirmdien nedevās uz sanāksmi Briselē, jo Latvijai nav pozīcijas bēgļu jautājumā.

Koalīcijas vadošā partija "Vienotība" brīdinājusi par sekām šādai situācijai, norādot, ka tas var atstāt ietekmi uz Latvijas ekonomiku un drošību. Iepriekš ārlietu ministrs Rinkēvičs paziņoja, ka, nespējot vienoties par papildu bēgļu uzņemšanu, Latvija nonākusi starptautiskā izolācijā.

Savukārt "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa pauda, ka "šobrīd vērojamas konstitucionālās krīzes pazīmes, kā arī to, ka bēgļu jautājums var apdraudēt valdības stabilitāti".

Vēstīts, ka ES iekšlietu un tieslietu ministri sanāksmē pirmdien Luksemburgā panākuši principiālu vienošanos par 120 tūkstošu papildu bēgļu sadali starp ES valstīm, tomēr ministriem nav izdevies vienoties par kvotām.

Iepriekš valdība vienojās, ka Latvija labprātīgi uzņems 250 bēgļu. Savukārt Junkers nāca klajā ar ierosinājumu par papildu bēgļu uzņemšanu. Saskaņā ar Junkera piedāvājumu Latvijai vajadzētu uzņemt vēl papildu 526 bēgļus.

Jaunais plāns par patvēruma meklētāju izvietošanu ES valstīs, kas paredzēs kvotu sistēmu, ir jāīsteno obligātā kārtā, savā runā Eiropas Parlamentā paziņoja Junkers.