Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

 Pret R. Vējoni nobalsoja 42 tautas kalpi. Viens balsošanas biļetens izrādījies nederīgs, bet viens parlamentārietis nav piedalījies balsojumā.

Kā uzreiz pēc ievēlēšanas pauda jaunievēlētais prezidents, viņa kā Latvijas Valsts prezidenta prioritāte būs deošības jautājumi un tautsaimniecības attīstība. Tāpat viņš arī norādīja, ka viss prezidenta ievēlēšanas process bija saturīga sacensība. "Es apliecinu, ka [centīšos panākt -red.], lai mēs visi kopā, Latvijas tauta, politiskās partijas, valdība, Saeima, būtu kā komanda, kas strādā pie mūsu valsts attīstības," sacīja R. Vējonis.

Jau zināms, ka Valsts prezidenta amatam bija izvirzīti četri kandidāti - R. Vējonis, Egils Levits, kā arī Saeimas deputāti - partijas "Saskaņa" pārstāvis Sergejs Dolgopolovs un Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars.

Pirmajā balsojumā neviens no kandidātiem nesaņēma nepieciešamo balsu vairākumu jeb vismaz 51 balsi. Kā pirmais no cīņas par prezidenta krēslu izstājās M. Bondars. Par M. Bondaru nobalsoja tikai septiņi deputāti, bet pret bija 89 deputāti. Komentējot prezidenta vēlēšanu procesu, M. Bondars "Latvijas radio" rasidījumā "Krustpunktā" sacīja, ka kopējā "Latvijas Reģionu apvienības" frakcijas nostāja ir nākamājās kārtās nebalsot ne par vienu no atlikušajiem prezidenta amata kandidātiem. Viņš sacīja, ka "Latvijas reģionu apvienības" deputāti uzskata, ka "ir jāievēl Latvijas Valsts prezidents, nevis koalīcijas prezidents".

Nākamais no cīņas par Valsts prezidenta amatu izstājās S. Dolgopolovs. Par viņu nobalsoja 23 deputāti jeb par vienu mazāk nekā ir "Saskaņas" frakcijā. "Saskaņa" bija solījusi nākamajos balsojumos balsot pret visiem kandidātiem. S. Dolgopolovs intervijā portālam "TVNET" sacīja, ka ar saviem panākumiem Valsts prezidenta vēlēšanās jūtas apmierināts, jo viņam klājies krietni labāk nekā M. Bondaram. Viņš atzina, ka kandidēšana prezidenta vēlēšanās bijusi vērtīga pieredze, kas ļāvusi izdarīt divus nozīmīgus secinājumus - pirmkārt, viņaprāt, prezidents jāvēl nevis 100 vai 99 deputātiem, bet gan tautai, un, otrkārt, ļoti nozīmīgas pirms šīm vēlēšanām ir kandidātu debates. Viņš atzinīgi novērtēja pirms pašreizējām vēlēšanām rīkotās kandidātu diskusijas. Arī S. Dolgopolovs norādīja, ka "Saskaņa" turpmākajās kārtās balsos pret visiem kandidātiem.

Savukārt ceturtajā balsošanas kārtā no cīņas izstājās Nacionālās apvienības virzītais E. Levits. Par viņu pirmajā balsojumā nobalsoja 24, otrajā - 25, trešajā - 26, bet ceturtajā - 26 parlamentārieši. Pirms vēlēšanām viņam atbalstu solīja Nacionālās apvienības frakcija, kā arī vismaz deviņi "Vienotības" deputāti un "No sirds Latvijai" deputāts Ringolds Balodis jeb kopumā viņam tika prognozētas 27 tautas kalpu balsis.

Jānorāda, ka neilgi pirms piektās kārtas, kad uz balsošanu "tika likta" vienīgais vairākumu balsu guvušais kandidāts - R. Vējonis-,
"Nacionālās apviebība" paziņoja, ka visa frakcija nolēmusi par viņu nebalsot. Apvienības līderis Raivis Dzintars žurnālistiem norādīja, ka lēmums neatbalstīt R. Vējoni bijis vienprātīgs. Savukārt "Nacionālās apvienības" līdzpriekšsēdētājs Gaidis Berziņš sacīja, ka  partija uzskata, ka E. Levits ir vispiemērotākais kandidāts Valts prezidenta amatam. Turklāt, pēc R. Dzintara teiktā, sabiedrībā vērojams, ka viņam ir vislielākais tautas atbalsts.

R. Vējonis būs piektais Valsts prezidents kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas un devītais kopš Latvijas valsts dibināšanas. Valsts prezidenta vēlēšanās notiek aizklāta balsošana ar vēlēšanu zīmēm.

R.Vējonis līdz šim bija aizsardzības ministrs. Par deputātu R.Vējonis ievēlēts 9., 10., 11. un 12.Saeimā, iepriekš vairākus gadus strādājis arī par vides ministru. R.Vējonis Latvijas Universitātē ieguvis bioloģijas zinātņu maģistra grādu.