Kā intervijā aģentūrai LETA pastāstīja RA priekšsēdētājs, Babītes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ence, RA ir gatava uzņemties vadošo lomu reģionālo politisko spēku konsolidācijā. Jau pašlaik notiekot sarunas ar Latgales, Zemgales, Kurzemes un Vidzemes pašvaldību deputātiem, vēlētāju apvienībām un vietējiem aktīvistiem par kopīgu mērķu definēšanu un spēku apvienošanu. RA uzskata, ka Latvijas pašvaldībām ir jābeidz cīnīties savā starpā par lokālām interesēm un jāapvienojas, lai kopā cīnītos par visu Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju interesēm.
Kas patlaban veido "Reģionu aliansi" (RA)?
2005. gadā bijušā Rīgas rajona Ādažu, Babītes, Ropažu un Olaines pagastu padomju priekšsēdētāji, kā arī daži Garkalnes un Ķekavas pagastu deputāti - kopā vairāk nekā 200 atbalstītāji - nodibināja Rīgas apriņķa novadu apvienību, ko 2009. gadā pārdēvēja par Reģionu partiju. Reģionu partijas dibināšana, var teikt, bija piespiedu pasākums, jo pašvaldībās, kurās ir vairāk nekā 5000 iedzīvotāju, vēlēšanās deputātu kandidātu sarakstus var iesniegt tikai partijas. Zem lielo partiju karogiem cilvēki mūsu pašvaldībās nevēlējās iet, nācās dibināt savu partiju.
2009. gada pašvaldību vēlēšanās Reģionu partijas biedri tika ievēlēti par pašvaldību domju priekšsēdētājiem Ādažu, Babītes, Baldones, Krimuldas, Ropažu un Siguldas novadā, bet deputātu sastāvā partijas biedri ir arī Garkalnes, Inčukalna, Stopiņu un Olaines novados. Šobrīd interesi par Reģionu partiju ir izrādījuši arī Salacgrīvas, Skrundas, Vecumnieku, Smiltenes, Mērsraga un Engures novada pašvaldību deputāti, kā arī atsevišķi cilvēki no Jelgavas un Jūrmalas, iespējams, RA būs arī Talsu nodaļa.
Reģionu partijas ikgadējā kopsapulcē 27. aprīlī tika nolemts mainīt partijas nosaukumu uz "Reģionu alianse". Partijas nosaukums atkārtoti tika mainīts tāpēc, lai pilnajā nosaukumā izvairītos no vārda "partija" atkārtošanās (politiskā partija "Reģionu partija"), gan arī tāpēc, ka vārds "alianse" vairāk raksturo šī brīža tendences, jo partijai pievienojas ne tikai individuāli biedri, bet arī citu partiju reģionālās organizācijas un citas reģionālās partijas. Turklāt vārds "partija" patlaban nav populārs vēlētāju vidū reģionos. Patlaban RA ir apmēram 300 reģistrētu biedru.
Mēs esam pārliecināti, ka katram iedzīvotājam savā dzīvesvietā ir jāsaņem kvalitatīva izglītība, sociālā un veselības aprūpe, jānodrošina cilvēka cienīga dzīve kulturālā un veselīgā vidē. Lai realizētu šo mērķi, RA ir gatava apvienot Latvijas reģionālos politiskos spēkus vienotai idejai, kļūstot par ietekmīgu spēku Latvijas politikā. Veidot RA partiju kā kodolu plašai pārstāvniecībai pašvaldībās Latvijā ir reāls un sasniedzams mērķis jau 2013. gadā. Nenoliedzami, RA primārās intereses ir darbs pašvaldībās. Nākamo pašvaldību vēlēšanu rezultāti arī noteiks, vai RA ir gatava startēt arī nākamajās Saeimas vēlēšanās. Ja pašvaldību vēlēšanu rezultāti būs labi, mūsu cilvēki iegūs atpazīstamību un varēs rēķināties ar kaut cik ievērojamu vēlētāju atbalstu arī valstī kopumā. Partija jau nevar eksistēt tikai vienā pašvaldībā, ja tā grib ietekmēt lietas valstī, tai ir jāattīstās, jāaptver iespējami plašus reģionus. Mēs apzināmies, ka RA viena pati nevarēs tikt Saeimā, bet plašai reģionālo partiju apvienībai, kas būs pārstāvēta visā valsts teritorijā, tas, iespējams, būtu pa spēkam. Mazai partijai jau arī nav tik daudz cilvēku, lai nodrošinātu kandidātus sarakstiem visos piecos vēlēšanu apgabalos.
Kādas ir RA pamatnostādnes?
RA uzskata, ka ir jāmaina Valsts prezidenta un Saeimas vēlēšanu sistēma. Tiesības vēlēt Valsts prezidentu ir jādod tautai. Pēc mūsu domām, Saeimā 50 deputāti būtu, tāpat kā patlaban, jāievēl no partiju sarakstiem, bet otri 50 - no vienmandāta vēlēšanu apgabaliem, kā tas ir, piemēram, Lietuvā. Tiesības pieteikt deputātu kandidātus būtu ne tikai politiskajām partijām. Saeimas deputāti kļūtu atsaucami, nevajadzētu tērēt miljonus latu visa parlamenta atlaišanai. Tad Saeimā, iespējams, daudzi opozīcijas izteiktie racionālie priekšlikumi netiktu ignorēti, kā tas ir patlaban.
RA iestājas par nelielas, bet efektīvas izpildvaras veidošanu no nozaru profesionāļiem. Pēc mūsu domām, nozaru ministrijas un citas centrālās valsts pārvaldes institūcijas būtu jāizvieto reģionālajos centros. Tas sekmētu jaunu darba vietu radīšanu reģionos, dotu izaugsmes iespējas vietējiem speciālistiem un veicinātu infrastruktūras attīstību. Pēc RA domām, vienmērīgu valsts attīstību var nodrošināt patstāvīgu un līdzsvarotu reģionu veidošanās, ko iespējams nodrošināt ar investīciju plānošanas un sadales sistēmas maiņu. Ir jānodala finansējums reģionu attīstībai, nosakot kvotas pašvaldībām pēc principa "nauda seko cilvēkam", kvotu ietvaros pašvaldības pašas izvēlētos realizējamos projektus.
Patlaban Latvijā tiek ļoti aktīvi dibinātas reģionālās partijas. Tā ir modes lieta, vai šim procesam ir dziļāki cēloņi?
Manuprāt, reģionālo partiju dibināšana nav modes lieta, bet aktuāla nepieciešamība. Cilvēki negrib saistīties ar lielajām partijām. Pašvaldībās plaši pārstāvētās Tautas partija un LPP/LC ir aizgājušas pa skuju taku, bet pārējām lielajām partijām nav intereses par sadarbību ar reģionālajiem līderiem.
Kad dibinājās Zatlera reformu partija (ZRP), es pats aizsūtīju uz Rīgas pili piedāvājumu jaundibināmajai partijai sadarboties ar Reģionu partiju, bet Valdis Zatlers mums pat neatbildēja. Pagājušajās Saeimas vēlēšanās viena mūsu partijas biedre tika iekļauta "Vienotības" deputātu kandidātu sarakstā, bet netika ievēlēta. Patlaban RA nav saņēmusi nevienu sadarbības piedāvājumu no lielajām partijām.
Esmu runājis ar vairākiem kolēģiem - pašvaldību vadītājiem, kuri ir darbojušies lielo partiju valdēs un no to sarakstiem tikuši ievēlēti Saeimā. Viņi visi kā viens apgalvo, ka Saeimā ievēlētie pašvaldību vadītāji arī tad, kad viņu skaits ir ievērojams, nespēj neko darīt pašvaldību labā, jo ir izmētāti pa dažādām frakcijām, kurām katrai ir sava balsošanas disciplīna. Neviens partiju valdēs un parlamenta frakcijā neieklausās cilvēkos no reģioniem. Visu nosaka partiju lielie bosi, kas sēž Rīgā. Otrreiz lauzties iekšā lielo partiju deputātu kandidātu sarakstos viņi neredz jēgu.
Reģionālo partiju un to alianses veidošana pašvaldību vadītājiem šķiet daudz perspektīvāka. Ja nebūtu likuma prasības, ka lielajās pašvaldībās vēlēšanās deputātu kandidātu sarakstus var iesniegt tikai partijas, reģionālās partijas, manuprāt, netiktu veidotas.
Par kādām aktuālām pašvaldību darba problēmām, jūsuprāt, būtu jārunā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) kongresā, kas 18. maijā notiks Preiļos?
LPS kongresos pēdējos gados tiek aktualizētas praktiski vienas un tās pašas problēmas, no kurām galvenā ir normatīvā regulējuma vienkāršošana un samazināšana. Pašvaldību darbu reglamentējošo likumu un Ministru kabineta noteikumu ir tik daudz, ka nākas pastāvīgi rakties papīru kalnos.
Pēc pašvaldību vadītāju domām, patlaban nav pareiza Eiropas Savienības fondu līdzekļu sadale. RA par prioritāti izvirza cilvēka kā indivīda vajadzības, rosinot pašvaldībām vairāk tiesības pašiem noteikt savus attīstības mērķus ES fondu apguvē, valsts varai neraksturīgas funkcijas deleģēt pašvaldībām vai citām institūcijām, piešķirot tām attiecīgu finansējumu, lai veicinātu katra reģiona ekonomisko izaugsmi un sekmētu sabiedrības līdzdalību valsts un pašvaldību pārvaldē. Pašvaldības pašas vislabāk zina, kādiem projektiem viņu administratīvajā teritorijā būtu jāizmanto ES līdzfinansējums.
Jau 1994. gadā likumā tika ierakstīts, ka pašvaldībai jāveicina uzņēmējdarbība savā teritorijā, bet praktiski vienīgais instruments to rokās ir nekustamā īpašuma nodokļa atlaižu piešķiršana uzņēmējiem. To mēs arī izdarām. Lai netiktu apsūdzēti pašvaldības līdzekļu izšķērdēšanā, mēs nevaram uzņēmējam pat palīdzēt uzbūvēt ceļu un sakārtot infrastruktūru, ko lietotu arī iedzīvotāji, šie ceļi, iespējams, savienotu vairākus uzņēmumus pašvaldības teritorijā.
Kādreiz bija tāds apgrozījuma nodoklis, no kura 10% palika pašvaldību rīcībā. Iespējams, pašvaldību budžetos vajadzētu ieskaitīt kādu daļu no pievienotās vērtības nodokļa vai no kāda cita nodokļa, lai tās aicinātu cilvēkus attīstīt uzņēmējdarbību savā teritorijā. Patlaban pašvaldībai visizdevīgāk ir būt guļamrajonam, jo tad tās budžetu ievērojami papildina iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Vai jūs apmierina pašreizējās Saeimas un valdības darbs?
Godīgi sakot, es neredzu būtisku atšķirību starp atlaistās 10. Saeimas un pašreizējā parlamenta darbu. Valdošā koalīcija var sevi saukt par "tiesiskuma un godīguma" koalīciju, bet visu jau izšķir darbi, ne pašu sacerēti skanīgi nosaukumi. Nekādu radikālu darba uzlabojumu nav. Tāpat turpinās brāķis likumdošanā.
Mēs, pašvaldību vadītāji, uzskatām, ka būtu jāmazina valdības vēlme producēt aizvien jaunus Ministru kabineta (MK) noteikumus, kuros tiek mēģināts aprakstīt un reglamentēt mūsu dzīvi. Es strādāju pašvaldībā kopš 1990. gada, kad to darbu tik cieši nereglamentēja ne likumi, ne valdības noteikumi, bet pašvaldības strādāja pēc goda prāta un sirdsapziņas, ar visu tika galā un attīstījās. Nu nevar detalizēti uzrakstīt priekšā, kā pašvaldībai jādzīvo un jāstrādā. Daudzie normatīvie akti tikai traucē normāli strādāt. Es biju saskaitījis, ka simtiem likumu un tūkstošiem MK noteikumu. Normāls cilvēks tos nespēj izlasīt, kur nu vēl skrupulozi ievērot. To spēj tikai kontrolētāji, kuru uzdevums ir atrast kaut sīku pārkāpumu pārbaudāmā darbībā. Strādāt, vadoties no loģikas, ir labāk un lētāk. Piemēram, publisko iepirkumu procedūrā tiek prasīts izvēlēties lētāko piedāvājumu, bet tas bieži vien nav labākais variants. Rezultātā mēs mokāmies, muļļājamies, kavējam projektu realizāciju. Mēs nevaram paņemt, piemēram, celtniecības darbiem uzņēmēju, ar kuru jau esam strādājuši un pārliecinājušies par viņa darbu kvalitāti, tikai tāpēc, ka viņa prasītā cena ir par kādu santīmu augstāka.
Lai realizētu kādu projektu ar ES līdzfinansējumu, ir jāsaraksta papīru kalni. Piemēram, īstenojot ES Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansēto ūdenssaimniecības projektu, kura vērtība ir 5,5 miljoni latu un ES līdzfinansējums - 3,5 miljoni, mēs papīrus tam rakstījām četrus gadus. Man kabinetā stāv metru augsta dokumentu kaudze, kas saistīta ar šo projektu, tāda pat dokumentu kaudze ir arī ministrijā un uzņēmuma vadītāja kabinetā, kas šo projektu realizē. Četrus gadus mēs "sacerējām papīrus" un tagad divu gadu laikā šo projektu realizējam.
Vēl lielāka birokrātija bija ar projektiem, kas iet caur Lauku atbalsta dienestu. Projekts neliels - kādi 100 000 latu - bet tiek prasīti fantastiski papīri, kuros jāskaidro pat jēdzieni, lai apliecinātu, ka mēs pareizi darām. Valsts ar pārāk lielām aizdomām skatās uz visiem, kas kaut ko dara, uzskata katru amatpersonu par potenciālu noziedznieku. Šodien vieglāk ir neko nedarīt nekā darīt.
Iepriekš:
A. Ences vadītā Reģionu partija pārtapusi par "Reģionu Aliansi"