Īsi pirms Mārtiņdienas sarunājos ar Mārtiņu Bondaru par dzīvi Mārupē, politiku un Mārtiņdienas svinēšanu.
– Jūs esat viens no daudzajiem Mārupes iedzīvotājiem, kuri strādā Rīgā. Vai arī jums Mārupe ir tikai ērts "guļamrajons"?
– Sākšu ar to, ka mana mīļotā sieviete Ieva Bondare ir mārupiete jau septītajā paaudzē. Viņas senči tur dzīvojoši jau tad, kad tāda vietvārda "Mārupe" vēl nemaz nebija. Tagad tā ir mūsu ģimenes mājvieta, kur mēs ne tikai pārguļam pa nakti, bet arī darām sirdij tuvas lietas. Un viena no tām ir dārza kopšana. Mums pieder 1,2 hektāri zemes, un, ticiet man, tur pietiek, ko darīt. Turklāt priekšvēlēšanu laikā man nebija pietiekami daudz laika pielikt roku un plecu mājas darbiem. Tagad redzu, ka nu jau vairs ne viss mani dārzā apmierina.
– Kādas ir jūsu attiecības ar novada varu?
– Ar novada domes priekšsēdētāju Bojāra kungu mēs vienmēr sasveicināmies, bet līdz šim es netiku pārāk iedziļinājies Mārupes pašvaldības politikā. Taču tad, ja runa ir par novada teritorijas nākotnes plānošanu, mūsu ģimene ir pietiekami aktīva, paužot savu viedokli.
– Un kas jūs uztrauc? Vai, piemēram, iespējamais "Rail Baltica" dzelzceļa atzars uz lidostu?
– Šoreiz runa ir par Šosciema teritoriju, kur dzīvo gan "vecie" iedzīvotāji no senākiem laikiem, gan jaunienācēji. Pēdējie pie nosacījuma, ja dzīves apstākļi radikāli nemainās, vēlas šeit dzīvot arī turpmāk.
Iespējamās pārmaiņas nozīmē industriālo vai daudzstāvu apbūvi kaimiņos, kas būtiski mainītu mūsu dzīves kvalitāti. Izskatās, ka novada teritoriālajā plānojumā pēdējā brīdī ir iekļautas normas, kas atbalsta konkrētu biznesa projektu, bet, maigi izsakoties, ir pretējas Šosciema iedzīvotāju vēlmēm un interesēm. Tas arī ir pamatā mūsu pašreizējam dialogam ar Mārupes novada domi, jo skar gan manas, gan manu kaimiņu intereses. Mēs gribam, lai tās tiktu ņemtas vērā.
– Latvijas Reģionu alianse ir pietiekami iespaidīgs spēks Pierīgas pašvaldībās. Tas atspoguļojas arī 12. Saeimas vēlēšanu rezultātos.
– Par vēlēšanu rezultātiem mēs vēl runāsim partijas kopsapulcē, kas 8. novembrī notiks Piņķos. Tur sabrauks cilvēki ne tikai no Pierīgas, bet arī no citām Latvijas vietām, un ievēlēsim jaunu valdi.
No Pierīgas vēlētājiem, kas pamatā iekļaujas Vidzemes vēlēšanu apgabalā, Reģionu alianse saņēma atbalstu, lai iegūtu divas vietas Saeimā, kur strādāšu es un Jānis Ruks no Ādažiem.
Protams, ka Pierīga ir nospēlējusi savu lomu, lai gan pietiekami daudz labu darbu ir paveikts ne tikai Siguldā, kur domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics ir Reģionu alianses valdes loceklis, bet arī Salacgrīvā, Gulbenē un citās pašvaldībās.
Savulaik pēc pašvaldību vēlēšanām sapratām, ka Rīga mūs nedzird un kaut kas ir jādara pašiem. Un patiesībā jau tā "nedzirdēšana" turpinās. Šoreiz valdību veidoja "Vienotība". Mēs vēlējāmies ar viņiem satikties un pārrunāt pat ne valdības veidošanu, bet to, kā, piemēram, sadarboties Saeimā punktos, kur mums varētu saskanēt. Ir pagājis mēnesis kopš vēlēšanām, bet viņiem tā arī nav bijis laika ar mums aprunāties.
– Ko darīsiet Saeimā, neatrodoties pozīcijā?
– Mēs bijām aktīvi jau trešdienas debatēs, apspriežot valdības deklarāciju un apstiprinot valdību. Tribīnē kāpu gan es pats, gan Dainis Liepiņš, gan Arturs Kaimiņš. Runājām gan par deklarāciju pašu, kas tur ir un kā pietrūkst, gan par Satversmes ievērošanu. Atgādinājām tos jautājumus, par kuriem līdz šim, sevišķi priekšvēlēšanu gaisotnē, pie varas esošās partijas ir klusējušas, piemēram, par nodokļu palielināšanu. Redzams taču, ka ar 2009. gada krīzes sekām joprojām ir jācīnās. Negatīvu attīstības ciklu neviena valsts un neviens saprātīgs politiķis neizvēlas, bet mēs tā izdarījām. Taču par iemesliem, kāpēc cilvēki joprojām brauc projām no Latvijas, valdības deklarācijā nav ne vārda. Ir runāts, kā salāgot dzimstību un mirstību, proti, gādāt, lai dzimstība pārsniegtu mirstību. Taču kā robeža ir minēts 2020. gads. Un tas savukārt ir kaut kas pretējs Ministru kabineta iekārtas likumam, jo valdības deklarācijā ir jārunā tikai par tiem darbiem, kas tiks veikti tieši šīs valdības laikā, nevis tālā nākotnē.
Patiesībā es nerunāju kā opozicionārs, bet tikai uzsveru to, kas Latvijai ir būtisks. Tas, manuprāt, ir demogrāfija, sabalansēta reģionu attīstība un drošības jautājumi. Ja valdībai nav atbildes uz šiem jautājumiem, es to kritizēšu, negaidot 101. dienu.
Redzu arī to, ka mans jaunais kolēģis Arturs Kaimiņš ir gatavs mācīties un izzināt pārvaldības gaitu, izgaismot muļķības un pievērst uzmanību tiem politiķiem, kuri nejēdzīgi uzvedas.
Vispār politiķiem vajadzētu ņemt piemēru no bijušās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas, kura visu astoņu gadu pilnvaru laikā nekad nepārtrauca mācīties to, kas viņai bija jādara, lai visu varētu paveikt pēc iespējas labāk.
– Kā jūs kā bijušais baņķieris raksturotu "Citadeles" bankas pārdošanas gaitu?
– Banka bija jāpārdod, bet to vajadzēja darīt caurskatāmā veidā, nevis turot sabiedrību neziņā par to, kas tur notiek. Turklāt visas šīs nepatīkamās sakritības ar iesaistīto pušu ceļojumiem uz Gruziju un Privatizācijas aģentūras valdes atkāpšanos, un tad vēl atzīšanās, ka banku varēja pārdot labāk...
Izskatās, ka valdība savu darbu attiecībā pret iedzīvotājiem un parlamentu ir izdarījusi slikti, jo mēs nezinām, kā šis darījums tapa. Tātad tas ir arī neveiksmīgas komunikācijas jautājums.
– Vai šoreiz Mārtiņdienas svinēšana atšķirsies no citiem gadiem?
– Visticamāk, šā gada Mārtiņdiena daudz neatšķirsies no tām, kas bijušas iepriekš. Saeima ir mana darbavieta, kuras ritmam esmu pakļauts, bet vārda dienas svinības ir mana privātā dzīve. Tad parasti esmu kopā ar saviem mīļajiem ģimenes locekļiem un draugiem, kuri pie manis šajā dienā atnāk.
Einārs Binders
Šo Mārtiņdienu Latvijas Reģionu apvienības līderis mārupietis Mārtiņš Bondars sagaidīs kā 12. Saeimas deputāts. Viņš uzskata, ka par savām interesēm ir jāiestājas gan Saeimā, gan Mārupē.