Portāls "Apriņķis.lv" deputātu kandidātiem no Pierīgas jautāja, kas, viņuprāt, ir primārais, ko jāizdara valsts un tautas labā?
Kaspars Lazdāns no partijas "Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām" (dzimis 1973. gadā, dzīvo Ķekavas novadā, strādā uzņēmumā SIA "WURTH" par tirdzniecības reģionālo vadītāju, augstākā izglītība): "Pirmkārt, sākšu ar deputātiem piemērotajām papildus piemaksām, kuras es uzskatu par liekām. Deputāts saņem vienu algu, tāpat kā jebkurš strādājošais. Valstij nav jākompensē dzīvoklis vai mājvieta. Valsts sakārtotība ir atkarīga no sakārtotības, ko paši radām. Ja gribam, lai kaut kas mainās, ir jāsāk pašam ar sevi.
Otrkārt, deputātu padomniekus valstij nav jāapmaksā, ja tas ir nepieciešams, tad tikai par paša deputāta personīgajiem līdzekļiem. Domāju, ka šis ir vērā ņemams sākums un prioritāte, lai varētu īstenot mūsu partijas vienu no pamatmērķiem: "Mums vajag valsti, kurā katrs, godīgi strādājot, var nopelnīt tik, lai pietiktu nomaksāt visus rēķinus.""
Inga Čekša-Ratniece no partijas "Jaunā konservatīvā partija" (dzimusi 1974. gadā, dzīvo Olaines novadā, strādā Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolā par projektu vadītāju un SIA "5 labas lietas" par valdes locekli, augstākā izglītība): "Man būtiska ir mana dzimtā reģiona attīstība. Negribas, lai paliek tukšums vietā, kur ir skaista daba, saglabātas paaudzēs mantotas tradīcijas, ir talantīgas personības. Taču Latgale kļūst aizvien tukšāka. Aktivitātes šīs problēmas mazināšanā notiek, taču tās nav vienotas, pietrūkst konkrētuma.
Reģioni ir jāattīsta kopumā. Tādējādi būtisks ir valsts atbalsts mazajiem uzņēmumiem, lai tie varētu veidoties par lieliem un perspektīviem ražotājiem vai vismaz stabiliem ģimenes uzņēmumiem. Tiktu sekmēta Latvijas lauku ražojumu realizācija – unikāli un ekoloģiski tīrie produkti. Liela bagātība ir Latgales unikālās tradīcijas: podniecība, pīšana, aušana, metāla kalumi, kurās meistari arī ievieš inovācijas.
Valsts uzdevums būtu arī vairāk un radošāk to visu popularizēt tirgos ārpus Latvijas. Tās uzdevums ir motivēt cilvēkus nodarboties ar uzņēmējdarbību, radīt pievienoto vērtību, no kuras būtu izdevīgi maksāt nodokļus. Jo vairāk valstij būs nodokļu ieņēmumu, jo vairāk tā varēs tērēt sociālajām vajadzībām – pensionāriem, daudzbērnu un audžuģimenēm, jaunajiem vecākiem, vientuļiem cilvēkiem. Līdztekus tas nodrošinās kultūras attīstību – iespēju izpausties talantīgiem, radošiem cilvēkiem, kuri Latvijas vārdu nesīs pasaulē. Līdztekus veidosies spēcīgā vidusšķira, jo esošajā situācijā ir liela sabiedrības noslāņošanās, nevienlīdzība starp bagātajiem un sabiedrības nabadzīgākajiem slāņiem.
Latvijā ir valsts iestādes un aģentūras, kurām nebūtu jāatrodas Rīgā. Ja turpināsies valsts izzagšana un "savējo būšanas", tad iepriekš minētajam nebūs jēgas. Ne velti uzņēmēji – gan vietējie, gan ārvalstu – atzīst, ka uzņēmējdarbībā pati galvenā problēma ir nesakārtotā tiesiskā vide, negodīgi valsts pasūtījumi, valsts aparāta nesaimnieciskums. Tādējādi svarīgākais, lai visi ekonomiskie procesi būtu vienoti ar kārtību tieslietās.
Dzīvot Latvijā. Strādāt un maksāt saprātīgus nodokļus. Atbalstu un pati cenšos dzīvot pēc sen zināmā un tradicionālā teiciena par mazāku runāšanu, bet lielāku darīšanu. Katram cilvēkam ir jāstrādā viņam zināmā jomā, kurā orientējas un kas to saista. Tas ir katra pilsoņa galvenais pienesums valstij un attīsta arī pašu personību."
Ainārs Grikmanis no Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (dzimis 1966. gadā, dzīvo Stopiņu novadā, strādā Carnikavas novada domē par būvvaldes vadītāju, augstākā izglītība): "Darāmā būs daudz, bet, pirmkārt, panākšu, lai ekonomiskā izaugsme tiek balstīta uz ievērojami augstākas pievienotās vērtības radīšanu un emigrējušo tautiešu, ne viesstrādnieku piesaisti. To panākt var, mērķtiecīgi strādājot pie tā, lai mūsu kokmateriāli netiek izvesti ārpus valsts, kur tie pārtop ēku konstrukcijās vai mēbeļu plauktos un vēlāk nonāk atpakaļ Latvijā, lai mūsu lauksaimniecības produkti netiek pārstrādāti ārpus Latvijas, lai mūsu ceļus nelabo tehnika ar ārvalstu auto reģistrācijas zīmēm, lai publiskajos iepirkumos nevarētu piedalīties pretendenti ar ārzonu kapitālu.
Zinu, ka, likumdošanas līmenī sakārtojot minētos jautājumus, ievērojami samazināsies nevienlīdzība, palielināsies atbalsts ģimenēm, izglītībai, veselībai un valsts aizsardzībai."
Iepriekš:
Roberts Jurķis: Pierīga no valsts atbalsta un ES fondu pieejamības ir apdalīta
Jaunie deputātu kandidāti: Prioritāte ir izglītība un veselība
Aivars Nalivaiko: Vēlētos, lai Saeimā vairāk ievēl novadu pārstāvjus
Karina Putniņa: Jo vairāk cilvēku no pašvaldībām būs Saeimā, jo labāk
Raiba publika: Pierīgu Saeimā gatavojas pārstāvēt domju priekšsēdētāji, deputāti, skolotāji, pārdevēji, bezdarbnieki
Attēlam ir ilustratīva nozīme.
www.saeima.lv
Līdz Saeimas vēlēšanām atlikušas vien pāris nedēļas, kuru laikā mums jāpieņem atbildīgs lēmums – jāizvēlas nākamie politķi, kas turpmākos četrus gadus pieņems likumus, lems par valsts budžetu un būs mūsu interešu pārstāvji.