Intervijā Olaines mērs stāsta par to, kā vienā dienā izčib daudzu gadu garumā veidots novada tēls, kā sadzīvot ar marta beigās mūžībā aizgājušā ilggadējā priekšsēdētāja Jāņa Pavloviča ēnu un kā saliedēt daudznacionālu sabiedrību.
"Jā, bija ļoti patīkams pārsteigums," A. Bergs atbild uz jautājumu, vai ir apmierināts ar pašvaldību vēlēšanu rezultātiem. "Nebijām gaidījuši, ka iegūsim deviņas no septiņpadsmit vietām. Vēlreiz jāsaka paldies vēlētājiem, kuri spēja novērtēt reāli padarītos darbus, ne tikai solījumus. Šogad situācija bija nedaudz atšķirīga – mūžībā aizgāja ilggadējs domes priekšsēdētājs Jānis Pavlovičs. Viņš bija cilvēks ar harizmu, pieredzi – personība ar lielo burtu. Viņš vienmēr bija lokomotīve mūsu LSDSP sarakstam. Startējot šajās vēlēšanās mums bija bažas par to, ka iedzīvotāji visu iepriekšējo periodu asociēja tieši ar Pavloviču, nevis komandu kopumā. Tomēr iedzīvotāji novērtēja to, ka viss iepriekš paveiktais bija komandas darbs, un par to esam pateicīgi," stāsta A. Bergs.
– LSDSP partijas programmā tiek uzsvērts tas, ka domi ļoti interesē iedzīvotāju viedoklis un atsauksmes. Bet pašvaldības mājaslapā nav pat foruma.
– Mēs pašlaik aktīvi veidojam domes profilu "feisbukā," "draugos" un "tviterī." Arī forums pašvaldības mājaslapā ir tuvāko mēnešu darba kārtībā, lai pēc iespējas vairāk piesaistītu iedzīvotājus domes ikdienas darbam. Mums ir svarīga informācija, ko sniedz iedzīvotāji, jo tā ir precīza un bieži vien ļoti noderīga.
– Kā vērtējat drošību Olaines novadā? Kāpēc kriminālziņās tik bieži lasāms tieši par Olaini?
– Pietiek ar vienu gadījumu – kaut vai cilvēku, kas sadūra vairākus citus, – lai daudzu gadu garumā veidotā reputācija un tēls vienā dienā sabruktu. Tikpat labi tas varēja notikt jebkurā citā pilsētā. Šādi notikumi īpaši paliek atmiņā tiem, kas ir ārpus Olaines un uzzina tikai fragmentāru informāciju. Runājot par drošību kopumā – domāju, ka mēs īpaši neatšķiramies no Salaspils, Ķekavas un citiem novadiem. Protams, vienmēr var vēlēties labāk un mums ir, kur tiekties. Drošība ir viena no mūsu prioritātēm. Jau šogad īstenosim vērienīgu videonovērošanas projektu 100 000 latu vērtībā, kura ietvaros Olainē un Jaunolainē tiks uzstādītas 36 novērošanas kameras. Mēs fokusējamies ne tik daudz uz objektiem un to sargāšanu, bet gan uz krustojumiem, ielām ar lielākām gājēju plūsmām, lai veicinātu kopējo drošību.
Cietuma dēļ sabiedrībā ir iesakņojies priekšstats par Olaini kā narkomānu pilsētu, bet tur mēs neko nevaram darīt. Tie cilvēki, kas atnāk dzīvot uz Olaini ar ļoti lielu skepsi un varbūt pat apstākļu spiesti, beigās ir patīkami pārsteigti par vidi, tostarp drošību. Kopējais fons, kas izveidojies publiskajā sfērā, un reālā situācija ir divas dažādas lietas.
– LSDSP sola arī komunālo pakalpojumu tarifu samazināšanu. Kā to panāksiet?
– Runa ir par ūdens un kanalizācijas tarifiem. Pašlaik tarifā ir iekļauta pamatlīdzekļu amortizācija. Ja mēs runājam no uzņēmuma izaugsmes viedokļa, tas ir ļoti pareizi, jo tikai tā uzņēmums var attīstīties, bet domāju, ka jau no nākamā gada mēs amortizācijas maksu neiekļausim tarifā, tādā veidā samazinot iedzīvotāju rēķinus. Tajā pašā laikā, lai mēs neapstādinātu uzņēmuma attīstību, šos līdzekļus, ko izņemam no tarifa, paredzēsim no pašvaldības budžeta.
Siltuma tarifus mēs ietekmēt nevaram, bet gribam panākt uzrāvienu māju siltināšanas jomā. Šobrīd novadā ir siltinātas 16 no 92 mājām. Pašvaldība plāno uzlabot komunikāciju ar iedzīvotājiem, skaidrojot, kādi ieguvumi ir no siltināšanas un kā notiek Eiropas naudas apguve, kā arī piedalīties arī ar savu finansējumu, sedzot procentu maksājumus, tā krietni samazinot kopējo maksājumu apjomu. Aktivizēt māju siltināšanu ir viens no mūsu turpmākās četrgades mērķiem.
– Esat solījuši gādāt par to, lai visi bērni no pusotra gada vecuma tiktu bērnudārzā. Cik gara pašlaik ir rinda?
– Kopš 2010. gadā, kad Jaunolainē pabeidzām bērnudārza būvniecību, problēmu ar rindām nav. Šobrīd pašvaldība pilnībā nodrošina ar vietu bērnudārzā bērnus no divu gadu vecuma, bet no pusotra gada tiek piedāvāts privātais bērnudārzs, un pašvaldība piedalās ar līdzfinansējumu. Fakts, ka visiem bērniem ir vietas dārziņos, patīkami pārsteidz tos, kas pārvācas dzīvot uz Olaini.
– Novadā vairāk nekā puse iedzīvotāju ir cittautieši. Kā veicas ar naturalizāciju? Cik aktīvi iedzīvotāji iegūst pilsonību?
– Pašvaldības politika ir vērsta uz integrāciju. Statistikas dati man nav zināmi, bet mēs apzināmies, ka mūsu pilsēta ir daudznacionāla, un mūsu darbs ir vērsts uz to, lai visus saliedētu. Gan pulciņi, gan koncerti, gan kultūras pasākumi tiek organizēti, lai būtu interesanti visiem. Galvenais ir novada attīstība un iedzīvotāju labklājība, tāpēc nešķirojam nevienu ne pēc tautības, ne interesēm.
– Kādi ir jūsu plāni attiecībā uz peldvietām novadā? Šogad labiekārtota peldvieta Klīves Uzvaras Līdumā, bet peldētāju drošību joprojām apdraud motorizētie ūdens transporta līdzekļi.
– Peldvieta Klīves ir "Latvijas Valsts mežu"(LVM) īpašums, un līdz šim tā tika iznomāta dažādiem interesentiem, kas ieveda kārtību un reizē arī iekasēja naudu. Šogad LVM mums to nodevuši bezatlīdzības lietošanā. Mēs saskatām lielu potenciālu, lai tā kļūtu par nozīmīgu peldvietu, ņemot vērā arī to, ka tuvākajā laikā tiks pabeigta veloceliņa izbūve no Olaines uz šo atpūtas vietu. Vēlāk blakus izveidosim labu, grantētu ceļu, pa kuru braukt mašīnām.
Ņemot vērā, ka karjers mūsu lietošanā ir pirmo gadu, saskārāmies ar jautājumu, kas skar ūdens motociklus. Šobrīd iepazīstamies ar citu pašvaldību un peldvietu apsaimniekotāju pieredzi. Domājam, ka varētu ieviest zonēšanu, nodalot teritorijas, kur tos var izmantot un kur ne. Nākamajā gadā arī par šo jautājumu noteikti būs skaidrība.
