Biedrības dibinātājs Andris Zariņš sarunā ar "Rīgas Apriņķa Avīzi" atklāja, ka par piemēru ņemtā vieta upē nav vienīgā, kur no caurulēm plūst aizdomīgs netīrs ūdens: "Šī konkrētā tika ņemta, jo tuvumā atrodas daudzdzīvokļu mājas, no kuras nepārtraukti tiek novadīti ūdeņi. Tas ir vērojams arī pie privātmājām, bet tur, protams, tas ir mazākos apjomos. Lielās talkas laikā es no Mārupes teritorijas līdz akmens skulptūru dārzam ar smailīti braucu lejā un vācu atkritumus. Tad arī redzēju, cik daudz cauruļu iziet uz upi. Šo problēmu mēs jau sen gribējām aktualizēt, jo tas notiek regulāri."
Aizdomas par konkrēto piesārņojumu A. Zariņam radušās, redzot, ka saulainā, sausā laikā no caurulēm kaut kas tek ar īpašu, raksturīgu smaku. Ja tie nav lietus notekūdeņi, tad daudz variantu vairs neatliek, spriež aktīvists.
A. Zariņš uzsver, ka biedrības aktivitātes Mārupes dome pamanījusi tikai pēdējā laikā un tas varētu būt skaidrojams ar pašvaldību vēlēšanu laiku. "Pateicoties priekšvēlēšanu finiša taisnei, beidzot esam sadzirdēti. Uz iepriekšējo iesniegumu, kas bija par piesārņojumu Jaunmārupē viņi neatbildēja, bet, pateicoties plašsaziņas līdzekļu spiedienam, Vides dienests ierosināja administratīvā pārkāpuma lietu pret "Sabiedrību "Mārupe"". Līdz ar to šobrīd tur jau piesārņojums tiek novērsts."
Ne policijas, ne pašvaldības kompetence
Šobrīd biedrība domei un pašvaldības policijai ir iesniegusi ūdens analīzes. "Policijas priekšnieks man norādīja, ka tas neietilpst viņu funkcijās, viņi var tikai izsaukt vides dienestu. Manuprāt, municipālajai policijai vajadzētu domāt arī par vides sarga funkciju uzņemšanos. Protams, viņi būtu jāapmāca, jāsūta kursos, jāizglīto vides jautājumos, lai paši uz vietas varētu konstatēt situāciju, bet tas viss ir iespējams."
Vides aktīvists norāda uz būtisku trūkumu Mārupes novada domē – tajā nav vides departamenta un cilvēka, kas būtu atbildīgs par vides jautājumiem. "Ja pašvaldībā šāds cilvēks būtu, tad viņš varētu darīt to darbu, ko šobrīd kā sargsuns veic sabiedriskās organizācijas. Varbūt to varēja uzticēt būvvaldei – apsekot, kā strādā ekspluatācijā nodotās iekārtas. Varēja uzlikt par pienākumu pašiem regulāri nodot analīzes. Bet te jau ir jautājums par to, kādus saistošos noteikumus pašvaldība nosaka."
Kadiģe: "Analīžu rezultātu pagaidām nav"
No vienreizēja soda piemērošanas par likuma pārkāpšanu nekādas jēgas nebūs, uzskata A. Zariņš. "Pašvaldības policijas priekšnieks Jēkabsona kungs man jau telefonsarunā sacīja, ka tajā pašā vietā, kur tagad konstatēts piesārņojums, jau pirms gada ir sastādīts administratīvais akts un ir samaksāts sods. Tas nozīmē, ka cilvēks vienreiz samaksā sodu un vairāk nav, kas viņus uzrauga un skatās, vai pārkāpums tiek novērsts un nākotnē neatkārtojas. Vai bioloģiskās attīrīšanas iekārtas tiek izmantotas atbilstoši normām vai ne."
A. Zariņš uzskata, ka esošajā situācijā iedzīvotāji tiek krāpti, jo neapzinās, ka maksā naudu par pakalpojumu, kas netiek nodrošināts. "Apsaimniekotājs noteikti iekasē naudu par pakalpojuma nodrošināšanu, bet faktiski to nenodrošina. Domāju, ka iedzīvotāji paši būtu ieinteresēti vērsties pie apsaimniekotāja un prasīt atpakaļ savu naudu."
Mārupes novada domes priekšsēdētaja vietniece Līga Kadiģe atzina, ka konkrētajā posmā iet maģistrālais kanalizācijas vads un dome cer, ka līdz gada beigām mājas tam tiks pieslēgtas. "Perspektīvā jautājums ir atrisināts, tagad atlikuši burtiski daži mēneši, un šajā brīdī tā vairs ir tikai politika. Par piesārņojuma avotiem vēl īsti nav skaidrs, vai tas bija lietus ūdens vai īstā kanalizācija. Analīžu rezultātu pagaidām nav."
Būvvaldes vadītāja: Vaļi arī jūrā kakā
Savukārt Aida Lismane, Mārupes novada domes būvvaldes vadītāja, situāciju komentē šādi: "Par to, ka Mārupītē ieplūst fekālais piesārņojums, Lielrīgas reģionālā vides pārvalde ir informēta jau tik ilgi, cik šī iestāde vispār pastāv. Tikai piesārņojuma avots atrodas pavisam citur, nekā tiek uzskatīts, un tas nevienam nav noslēpums. Padomju laikos celtās daudzdzīvokļu
mājas uz Mārupītes gatves blakus bērnudārzam "Lienīte" arī ir šī piesārņojuma avots. Tieši no šīm mājām jau 40 gadus neattīrīta kanalizācija plūst upē. Mārupes novada dome pirms desmit gadiem gribēja šo situāciju risināt, uzbūvējot attīrīšanas iekārtas.
Diemžēl tieši vides pārvalde neskaņoja šo iekārtu tehnisko projektu, jo nebija iespējams vienoties par iekārtu izvietojumu to ārkārtīgi lielo aizsargjoslu dēļ (50 metru rādiusā). Pārvalde nepiekrita, ka aizsargjoslā atradīsies esošā apbūve. Sanāca muļķīga situācija – mēs redzam, ka ir piesārņojums, bet iekārtas likt nedrīkstam. Līdz ar to ar pārvaldes svētību situācija ir tāda, kāda tā ir. Vienīgais, ko dome var darīt, ir būvēt centralizētus kanalizācijas tīklus, un tas arī tiek darīts. Par citiem avotiem informācijas nav, jo citviet ir uzstādītas bioloģiskās attīrīšanas iekārtas. Protams, to īpašniekiem ir pienākums sekot līdzi, vai baktērijas nav iznīkušas. Šīs iekārtas regulāri ir jāapkopj.
Visi tie kunkuļi, ko piemin A. Zariņš, nāk no iepriekš pieminētajām padomju laika mājām. Bet galu galā – fekālais piesārņojums nav tas trakākais. Tas rodas arī dabā, visi dzīvnieki mežā kakā, vaļi arī jūrā kakā, un daba to visu apstrādā. Daudz vairāk būtu jāuztraucas par ķīmisko piesārņojumu.
Uz Mārupīti daudzviet iziet caurules, taču no vairākām tek šķidrums ar specifisku smaku.