Uz sabiedrisko apspriešanu par plānoto ūdeļu fermas būvniecību 22. maijā Baldones novada domē pulcējās aptuveni 20 iedzīvotāju. Vairākums pauda noraidošu attieksmi galvenokārt viena iemesla dēļ – no fermas būs jūtama smaka. Pret to kategoriski iebilda projekta pārstāvji.
Viņi uzsvēra, ka "ūdeles nesmird". Šāds maldīgs priekšstats radies tāpēc, ka lielākoties visās Latvijā sastopamās fermās lapsas un ūdeles tiek audzētas kopā, bet galvenās smakas izraisītājas ir tieši lapsas, skaidro viena no plānotā ģimenes uzņēmuma pārstāvēm Silvija Kraule. "Ūdeles nerada specifiskas smakas, kuras varētu izplatīties apkārtnē. Smaka ir samērā neitrāla un jūtama vienīgi, tieši atrodoties pie pašiem dzīvnieku būriem," skaidroja S. Kraule. Savukārt dzīvniekiem raksturīgā skaņa atgādinot putnu čivināšanu, un to radītais troksnis neesot dzirdams tālāk par 50 metriem. Turklāt netālu no fermas plāno dzīvot arī paši saimnieki, tā pierādot, ka satraukumam nav pamata.
Nauda sēdēs uz vietas
Sākumā fermā būtu aptuveni 1000 ūdeļu vaislas mammām un 250 papiem, kas dzīvotu 82,4 x 3,7 metru lielā nojumē jeb šēdā. Pēc vairākiem gadiem plānots paplašināties līdz 7000 mammām. Gadā saražotais mēslu daudzums varētu būt 20 tonnas, ko iestrādātu lauksaimniecības zemē blakus fermai. Šis fakts iedzīvotājos izsauca vēl lielāku sašutumu, jo tādā gadījumā smaka esot neizbēgama. Ūdeles plānots barot ar vārītām zivīm.
Iedzīvotāji uztraucas ne tikai par smaku, bet arī par iespējamo dzīvnieku izmukšanu no būriem. Tādā gadījumā no tuvējiem dīķiem tiktu izķertas un izēstas zivis, satraukta kāda iedzīvotāja. S. Kraule mierināja, sacīdama: "Neesam ieinteresēti, lai mūsu nauda skraidītu apkārt. Šie dzīvnieki ir dārgi, tāpēc mēs pieliksim visas pūles, lai tie ārā netiktu." Ziemeļos dzīvniekus plānots tikai audzēt. Par kažoka ieguvi rūpēsies cits uzņēmums, kas specializējies ādas dīrāšanā un apstrādē.
Savi ieguvumi arī novadam
Pie galvenajiem ieguvumiem plānotā uzņēmuma pārstāvji minēja jaunu darbavietu radīšanu, jo ar pašu spēkiem varēs iztikt tikai pirmajā gadā. Tāpat tie būtu papildu nodokļi novadam un sakopta teritorija.
Kareivīgi noskaņotos iedzīvotājus interesēja arī pašvaldības vadītājas Karinas Putniņas ("Reģionu alianse") nostāja šajā jautājumā. Viņa sacīja, ka "Ziemeļos jau vēsturiski ir ražošanas teritorija, tāpēc agri vai vēlu šāda vai cita ražotne tur būs. Iedomāties, ka var būt ražotne, no kuras nav ne trokšņu, ne smaku, acīmredzot būtu naivi. Pašvaldība vienmēr ir ieinteresēta, lai attīstītos ražošana un būtu investīcijas. Šādā gadījumā pašvaldības ieguvumi būtu sakārtota teritorija, papildu ienākumi, jo tas uzreiz ir cits nekustamā īpašuma nodoklis. Jo lielāki ienākumi pašvaldībai, jo mums visiem lielākas iespējas.
Protams, ja iedzīvotāji ir "pret", pašvaldība ar to rēķinās. Man personīgi nepatīk nekāda dzīvnieku kaušana – vai tā ir cūka, vista, vai tas notiek medībās. Bet es saprotu, ka cilvēkiem ir zināmas nepieciešamības un tradīcijas. Protams, dzīvnieka nokaušana ir nepatīkams process, bet es esmu lojāla un rēķinos ar to, ka jādzīvo pasaulē, kurā ir viedokļu dažādība. Ja mana māja būtu fermas tuvumā, es arī uztrauktos, par to, vai būs smaka, tādēļ es aicinu doties uz kādu no fermām citviet Latvijā un pārliecināties par reālo situāciju".
Apzināts kaitējums
Pēc asām vārdu apmaiņām projekta autori un skeptiski noskaņotie iedzīvotāji vienojās par kopīgi organizētu braucienu uz kādu no ūdeļu audzētavām, lai pārliecinātos, vai no tām apkārtnē izplatās specifiskas smakas.
S. Kraule pēc apspriedes atzina, ka vienmēr vieglāk ir pateikt "nē" un idejas noraidīt, nekā iedziļināties un objektīvi izvērtēt informāciju. Noraidošo iedzīvotāju attieksmi sieviete zināmā mērā skaidro ar nesen publiskajā telpā izskanējušo informāciju par kažokzvēru turēšanas un audzēšanas sliktajiem apstākļiem. Nofilmētais un publiskotais videomateriāls, viņasprāt, bijis pasūtījums, lai kaitētu šīs nozares uzņēmējiem.
Galvenā investore S. Kraule apgalvo, ka ūdeles no nojumēm neizmuks un tuvējos zivju dīķus neizēdīs. "Neesam ieinteresēti, lai mūsu nauda skraidītu apkārt."
