Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Pabērna lomā
Skola durvis vērusi tālajā 1965. gadā, un tās infrastruktūra ir pamatīgi nolietojusies. «Kā trenēt peldētājus baseinā bez ūdens,» tāds iespaids par MSĢ nepietiekamo valsts finansējumu ir vieglatlētikas un daudzcīņas trenerim Andrejam Iecelniekam, kurš skolā strādā kopš 1976. gada. Treneris, ar kura palīdzību izaudzināti daudzi olimpieši, atzīst, ka MSĢ absolventi daudz sasnieguši ne vien sportā, bet arī politikā, ekonomikā un pat literatūrā, jo te savulaik mācījusies arī dzejniece Māra Zālīte.

«Skaidrs, ka nav smādējama mūsu sistēma. Jā, skola ir dibināta sociālisma laikā, bet šis sociālisma auglis nav jāiznīcina. Eiropā daudzviet jaunos sportistus veiksmīgi vāc šādos centros.» Steidzami nepieciešams valsts atbalsts, uzskata A. Iecelnieks.

Aptuveni miljonu latu lielais skolas gada budžets tomēr ir par mazu, lai uzturētu MSĢ un tās filiāles Jūrmalā un Siguldā. «Iznāk 50 santīmu gadā no katra iedzīvotāja, vai tas tiešām ir par daudz?» vaicā riteņbraukšanas treneris Jānis Veide. Sajūta, ka tiekam apzināti gremdēti, secina treneri. MSĢ saimnieki ir Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Skolas darbinieki un audzēkņi ar skaudību var noskatīties uz sporta būvēm, kas treknajos gados tapušas novados un pagastos ar Eiropas Savienības (ES) finansējumu, kamēr MSĢ pārklājas ar lielāku putekļu kārtiņu. Ministrija pat nav piekritusi līdzfinansēt skolas siltināšanas projektu, ko apmaksātu ES.

IZM līdz maijam sniegšot oficiālo vīziju par Murjāņu turpmāko likteni, pavēstīja MSĢ direktors Ēvalds Goba. «Daudziem sāp sirds, taču kāda jēga raudāt,» viņš piebilda. No komentāriem par skolas iespējamo slēgšanu direktors atturējās.

Notur tikai entuziasms
Sistēma, kādā Murjāņos kaldina jaunos sportistus, ir laba, vērtē Jānis Veide, kura darba stāžs MSĢ pārsniedz 30 gadu. Uzlabojumi nepieciešami ietvaram – infrastruktūrai. «Ir cilvēki, kas uzstāj, ka skola jāslēdz. Taču pat topošā sporta lielvalsts Ķīna sākusi sportistus jau no agras bērnības pulcēt internātskolās, kur treneri intensīvi strādā ar talantīgākajiem bērniem. Gadu desmitiem MSĢ nav piedzīvojusi kapitālo remontu, izņemot sīkus kosmētiskus remontdarbus, iekārtas ir novecojušas un ir pēdējais laiks domāt par to, kā tās no viena gala sākt mainīt.»

300 latu uz rokas – šādu algu saņem gan J. Veide, gan citi treneri. Darbinieki atzīst, ka te viņus notur tikai entuziasms. «Skolas kapacitāte ir daudz lielāka, klašu skaitu varētu palielināt divtik,» viņš vērtē.

Nereti ir sajūta, ka masu saziņas līdzekļos ir tabu pieminēt MSĢ, ziņojot par audzēkņu panākumiem, saka treneri. Piemēram, Oskars Melbāris nupat kļuva par divkārtēju pasaules junioru čempionu bobslejā, taču tas, ka viņa panākumi seko mācību gadiem MSĢ, nekur neesot izskanējis.

Jāuzceļ no jauna
Vieglatlētikas treneris Gints Bitītis, kurš pēc MSĢ absolvēšanas turpināja skolā strādāt, pēc 23 gadu darba stāža un piedzīvotiem spožiem panākumiem spiests atzīt, ka arvien mazāk un mazāk valsts pievērš uzmanību MSĢ, vairāk uzmanības veltot olimpiskajiem centriem, kuros, atšķirībā no MSĢ, nav apmācību sistēmas. Murjāņos audzēkņi tiek pieskatīti diennakti un ir visas iespējas trenēties un attīstīties, dzīvojot uz vietas internātā. Izskanējis viedoklis, ka nākotnē skolēnu mācības varētu notikt skolās Sējā vai Raganā, Murjāņos paliktu tikai treniņi. Treneri gan vērtē, ka iecere nav pārdomāta un tāpēc nav īstenojama.

«MSĢ ir jāpastāv. Kapitāli jārekonstruē un jāizmanto lielais treneru potenciāls,» uzstāj G. Bitītis, kurš, paviesojies vairākās igauņu manēžās, spiests atzīt – katra atgriešanās Murjāņos liek sāpīgi nopūsties. Vairāk nekā 45 gadus vecās skolas ēkas jārekonstruē vai dažas pat jānojauc un jāuzceļ par jaunu, vērtē treneris G. Bitītis. Tā nu sanācis, ka MSĢ nav teikšanas tur, augšā, ministrijās, piemetina treneris.

Par sacensībām un treniņnometnēm MSĢ audzēkņiem tagad esot jāmaksā pašiem, arī inventārs nereti jāfinansē audzēkņu vecākiem. Skolēnus uz sacensībām vedot mikroautobuss, kuram durvis lāgā neturoties ciet, savukārt lielais autobuss patērējot 30 litrus degvielas uz 100 kilometriem, tādēļ reti tiek darbināts.

Paskarbi apstākļi
Jauno sportistu traumas un saslimšanas ir ikdiena ārstiem Inesei un Ilgonim Zemīšiem. Pašlaik atvēlēti vien aptuveni 100 lati mēnesī, par ko MSĢ var iegādāties medikamentus. Lielākoties audzēkņiem izraksta receptes un sūta uz aptieku pašus. MSĢ mediķi strādā ar teju 20 gadus vecu datoru. 180 latu uz rokas – šāda ir ģimnāzijas dakteru mēneša samaksa. Vai tiešām MSĢ ēkas noslaucīs nost no zemes buldozeru, retoriski vaicā ārsti Zemīši.

Sadzīves apstākļi audzēkņu istabiņās ir paskarbi. Direktora vietniece audzināšanas darbā Astrīda Pastare rāda istabu, kurā izpelējis stūris, tajā gan neviens nedzīvojot. Mājīgākas istabas padara skolēnu vecāku veiktais remonts – jaunas tapetes un krāsas slānis, turklāt daudzi uz pirmo skolas dienu ierodas paši ar savu gultu vai dīvānu. Vienā stāvā dzīvo meitenes, bet zēniem atvēlēti divi stāvi. MSĢ 106 audzēkņi mitinās krasi atšķirīgos apstākļos.

«Kā var pateikt, ka mēs ne par ko saņemam miljonu?» sašutusi A. Pastare. «Nekad neesam žēlojušies par to, ka mūsu pedagogi strādā par 255 latiem uz papīra. Pieciešam.» A. Pastare atklāj, ka MSĢ mācās daudz talantīgu lauku bērnu, kuriem nav iespējas piekļūt ne Valmieras, ne Kuldīgas, ne Ventspils sporta bāzēm.