12.02.2012 12:04

Ticības pārbaudījums

Autors  Elīna Kondrāte, «Rīga Apriņķa Avīze»
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Salaspils katoļu baznīcas sienās apkures maksa pazūd kā caurā maisā. Salaspils katoļu baznīcas sienās apkures maksa pazūd kā caurā maisā. Krišjānis Grantiņš

Salaspils katoļu baznīcas sienās apkures maksa pazūd kā caurā maisā. Šoziem baznīcā valda pat mīnus 17 grādu sals.

«Baznīca ziemā un vasarā darboties nevar! Visideālākie apstākļi ir septembris, oktobris, aprīlis un maijs. Pārējos mēnešus vai nu salstam, vai karsējamies,» novērojumus atklāj Salaspils katoļu draudzes prāvests Gaitis Dubults. «Kurināt ir bezjēdzīgi – vējš izpūš ārā visu silto gaisu. Gadījies, ka dievkalpojuma laikā sasalst vīna biķeris,» atklāj prāvests.

Uzstādītais gāzes apkures katls esot par mazu un temperatūru baznīcas dzīvojamās telpās spējot piesildīt knapi līdz trīspadsmit grādiem virs nulles. Savukārt intensīvāki sildīšanas mēģinājumi novedot pie otras problēmas. «Ja silto gaisu pūš iekšā, viss kļūst mitrs, griesti apsarmo, rodas kondensāts,» noraizējies ir G. Dubults.


Būvnieku bezatbildība

G. Dubults atzīst, ka pie vainas stindzinošajai gaisa temperatūrai esot paviršais baznīcas būvnieku darbs. «Būvēšanas procesā nav nosiltināts nedz baznīcas metāla konstrukcijas jumts, nedz sienas,» stāsta prāvests un atzīst, ka būvnieki un atbildīgās personas, kas pirms 15 gadiem pieņēma uzceltās baznīcas ēku, paši labi zinot, ko nav rūpīgi paveikuši.

Labāka situācija neesot arī vasarās. «Koristi te dziedājuši pat plus 38 grādu karstumā,» stāsta G. Dubults un atminas gadījumus, kad nācies saukt Neatliekamo medicīnisko palīdzību, jo dievlūdzējiem kļuvis slikti.


Risinājumu meklē

Lai baznīcēniem nebūtu jāpiedzīvo stindzinošs aukstums ziemās un līdz ģībonim svelmīgi dievkalpojumu apmeklējumi vasarās, situācijai tiekot meklēti risinājumi, taču pagaidām viss atduroties pret finansiālo situāciju. Lai veiktu ēkas apsekošanu, jāizstrādā tehniskais projekts, jāizpēta jumta un sienu konstrukcijas. Projekta izstrādei vajadzīgi esot aptuveni 6,5 tūkstoši latu – lētāk veikt izpēti un izplānot siltināšanas un rekonstrukcijas darbus, apjaust nepieciešamos materiālus un izmaksas nav iespējams.

«Līdzko iegūsim finansējumu, sāksim tehnisko projektu. Turpmākās izmaksas nevaru precīzi pateikt, bet prognozēju, ka tās būs grandiozas,» stāsta draudzes galva un piemetina, ka katoļu baznīcas esot atdalītas no valsts, tāpēc līdzekļi remontam jāmeklē pašu spēkiem.


Ziedotāji klusē

«Draudzei pietiek līdzekļu uzturēt sevi, piemēram, pašlaik remontējam ērģeles. Taču tik vērienīgiem darbiem kā baznīcas remonts līdzekļu nav,» atklāj G. Dubults. «Ar lūgumu ziedot esam vērsušies vairākos Latvijas uzņēmumos, bet pagaidām esam saņēmuši vien atteikumus vai klusēšanu... Protams, lai tiktu ārā no krējuma, pašiem vien jākustina kājas.»

«Kur tikai pagriezies, tur kā caurā maisā jāiegulda finansējums. Vienu galu aizlāpi, otrs jau plīst vaļā,» par tikai 15 gadus veco baznīcas ēku saka prāvests G. Dubults.
«Kur tikai pagriezies, tur kā caurā maisā jāiegulda finansējums. Vienu galu aizlāpi, otrs jau plīst vaļā,» par tikai 15 gadus veco baznīcas ēku saka prāvests G. Dubults.