Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Saskaņā ar konkursa nosacījumiem Eiropas Komisija finansē 50 % no šīs summas, savukārt atlikušos 50 % finanšu līdzekļu piesaista projektu pieteicējs, vēsta nozare.lv.

Brīvības ielas dubliera jeb tā sauktā Ziemeļu koridora 1. posma skiču projekts, kas apstiprināts 2009. gadā, paredz veidot jaunu automaģistrāli, kas austrumos sākas pie esošā Jaunciema gatves pieslēguma Brīvības gatvei pie Rīgas pilsētas robežas un rietumos noslēdzas pie Gustava Zemgala gatves, kopumā 9,5 kilometru garumā. Brīvības ielas dubliera skiču projekts paredz veidot divu brauktuvju ceļu ar divām joslām katrā virzienā, kā arī vairākus daudzlīmeņu satiksmes mezglus – ar Gustava Zemgala gatvi, Viskaļu ielu, Mārkalnes ielu, Jaunciema gatvi un Brīvības gatvi.

Ziemeļu transporta koridora izbūves mērķis ir atslogot Rīgas centru no autotransporta, tādējādi uzlabojot vides kvalitāti, kā arī dot iespēju ērti piekļūt visai Rīgas ostas teritorijai abos Daugavas krastos.

Dubliera tehniskā projekta izstrāde izmaksās aptuveni 2,15 miljonus latu, bet tā būvniecība varētu sasniegt 108 miljonus latu. Pilsētas attīstības departamenta direktora vietnieks Uldis Kolkovskis norādīja, ka tehnisko projektu būtu vēlams izstrādāt šogad, jo tad paša projekta realizācijai varētu piesaistīt Eiropas līdzfinansējumu nākamajā plānošanas projektā. Līdzīgi kā projekta izstrādei, arī būvdarbiem Eiropas līdzfinansējums varētu sasniegt 50 % no kopējām izmaksām.

Kolkovskis norādīja, ka, izbūvējot šo trasi, satiksmes intensitāte Brīvības ielā samazinātos par 35 %, bet sastrēgumi kļūtu par 50 % retāka parādība. Departamenta speciālistu aprēķini liecina, ka projekta ekonomiskie ieguvumi varētu 30 gadu laikā vairāk nekā četras reizes pārsniegs dubliera būvniecības izmaksas.

Ieguvumi no dubliera būvniecības naudas izteiksmē pēc 2007. gada cenām būtu 295,6 miljoni latu, no kuriem 97,1 % tiktu iegūts, samazinoties braukšanas laikam pilsētā, savukārt, samazinoties ceļu satiksmes negadījumu skaitam, ieguvumi palielinātos vēl par 10,9 miljoniem latu, bet automašīnu ekspluatācijas izmaksas samazinātos par 2 miljoniem.

Kā ziņots, izbūvējot Ziemeļu transporta koridoru, plānots izveidot ērtu ātrsatiksmes autoceļu, kas šķērsos Rīgu rietumu–austrumu virzienā, neskarot pilsētas vēsturisko centru. Plānotais ceļa garums ir apmēram 30 kilometri. Rietumos Ziemeļu koridors pieslēgsies Rīgas apvedceļam pie Babītes, bet austrumos – pie Vidzemes šosejas Berģos.

Projekts ģeogrāfiski sadalīts četros posmos, no kuriem visnozīmīgākais un sarežģītākais ir otrais posms, kas šķērso Daugavu un virzās gar pilsētas centru tā ziemeļu pusē no Daugavgrīvas ielas līdz Gustava Zemgala gatvei.

Pirmais posms ir Brīvības ielas dublieris. Otrais posms plānots no Gustava Zemgala gatves, ietverot krustojumu, līdz Daugavgrīvas ielai, arī ietverot krustojumu. Posma garums būs 6,5 līdz 6,8 kilometri. Šī Ziemeļu koridora daļa ietver Daugavas šķērsojumu, divus trīslīmeņu krustojumus un citus svarīgus inženiertehniskos risinājumu. Otrais posms varētu būt arī visdārgākais – tas izmaksātu vairāk nekā vienu miljardu eiro jeb aptuveni 700 000 latu.

Trešā un ceturtā posms koridora posms plānots no Daugavgrīvas ielas līdz valsts autoceļam A10 pie Priedaines. Trešais posms atrodas Rīgas pilsētas teritorijā, bet ceturtais posms – Babītes novadā un Jūrmalas pilsētā. Abu posmu garums ir 13,8 līdz 15,4 kilometri.

Kolkovskis Pilsētas attīstības komitejas sēdē atzina, ka pagaidām nav atrisināts jautājums par to, kā nodrošināt finansējumu visa Ziemeļu koridora izbūvei. Pagaidām pārējiem posmiem izstrādāta iepirkuma dokumentācija par skiču projekta izstrādi.