"Juglas krastiem piederošu smilšu tur [pie Vanšu tilta] vairs nav, jo uz vēl palikušajām smiltīm īpašuma tiesības ir brīvostai, kas arī realizēs to izvešanu," aģentūrai BNS sacīja Rīgas domes (RD) Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinators Viktors Daugmalis. Viņš piebilda, ka RD Īpašuma departaments par smilšu izvešanu vēl runās ar brīvostu.
Daugmalis arī norādīja, ka pēc smilšu izvešanas pašvaldības zeme tiks sakārtota. "Attiecībā par teritorijas labiekārtošanu – zemes gabala daļa, kas pieder pašvaldībai, pēc smilšu izvešanas tiks sakārtota, un tajā atjaunos zālienu. Ar pārējo zemes gabalu pašvaldībai nav tiesību rīkoties, jo tas ir valsts īpašums. Ko valsts plāno šajā zemes gabalā darīt pēc smilšu izvešanas pabeigšanas, būtu jājautā Satiksmes ministrijai," paskaidroja RD pārstāvis.
Jau vēstīts, ka RD septembra sākumā atbalstīja smilšu piespiedu izvešanu no krautnes Balasta dambī Daugavas krastā pie Vanšu tilta. Dome nolēma, ka uzņēmumam "Juglas krasti" kā smilšu īpašniekam steidzamības kārtā jāizved visas krautnē esošās smiltis līdz pērnā gada 20. decembrim. Kopumā "Juglas krastiem" jāizved 38,2 tūkstoši kubikmetru smilšu.
Domē jau iepriekš atzina, ka dažādas Rīgas pašvaldības institūcijas vairākkārt konstatējušas, ka krautne ir brīvi pieejama un nav norobežota, lai nepieļautu nepiederošu personu piekļūšanu tai, tā netiek pienācīgi apsaimniekota un uzturēta. Smilšu kaudze apdraud sabiedrisko drošību, degradē Rīgas pilsētas ainavu, rada negatīvu ietekmi uz vidi, jo smilšu krauja nav nostiprināta un apsegta, tādējādi vēja dēļ notiek pastiprināta Daugavas gultnes aizsērēšana un blakus esošo inženierkomunikāciju bojāšana. Domē arī atzina, ka krautnes stāvoklis turpina pasliktināties.
"Juglas krasti" pie smilšu kaudzes tika, pērn no Rīgas brīvostas par 82,4 tūkstošiem latu iegādājoties ostas gultnes padziļināšanas laikā iegūtās smiltis 75 tūkstošu kubikmetru apmērā. Uzņēmumam smilšu kalns pie Vanšu tilta bija jāaizvāc līdz 30. aprīlim, taču vēlāk šo termiņu pagarināja līdz augusta sākumam.
Pēc gultnes padziļināšanas upe kļuva 10 metru dziļa, un projekta kopējās izmaksas bija 627 tūkstoši latu.