Referenduma zīmē būs jautājums «Vai jūs esat par likumprojekta «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē» pieņemšanu, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu?» - iespējamie atbilžu varianti būs «Par» un «Pret». Atbildot «Pret», tas nozīmē, ka respondents ir pret to, ka krievu valodai piešķir otras valsts valodas statuss. Atbildot «Par» - respondents ir par to, lai krievu valodai piešķir otras valsts valodas satatusu Latvijā.
Kā 18. februāra referendumu vērtē Ādažu novada iedzīvotāji?
Jūlija, grāmatvede:
- Es vēl neesmu izlēmusi vai piedalīšos referendumā, jo neesmu ne «par», ne «pret». Visdrīzāk, ka neiešu balsot. Uzskatu, ka tas ir kārtējais strīds starp krievu un latviešu tautām, bet vai tas viss ir vajadzīgs? Bet tie, kas visu šo iesākuši, laikam jau zina, ko dara! Ja mēs dzīvojam Latvijā, tad latviešu valodai vajadzētu būt vienīgajai oficiālajai valsts valodai.
Konstantīns, bezdarbnieks:
- Es Latvijai neesmu nekas! Lai gan dzīvoju Latvijā jau ilgu laiku, tomēr neesmu tās pilsonis, līdz ar to nemaz nevaru iet balsot. Labāk valdība būtu domājusi kā nodrošināt darbavietas, nevis dalījuši varu un rīkojuši referendumu, kurā tiek ieguldīta liela nauda.
Laura Mačule, veterinārārsta palīgs-asistents:
- Jā, noteikti piedalīšos referendumā. Esmu «pret» to, ka Latvijai vajadzētu otru oficiālo valsts valodu. Viennozīmīgi neatbalstu šo ieceri – piešķirt krievu valodai otrās valsts valodas statusu.
Olga, pensionāre:
- Diemžēl es nepiedalīšos referendumā, jo nevaru balsot. Neesmu Latvijas pilsone, taču labprāt izteiktu savu viedokli.
Marija, auklē mazdēlu:
- Laikam jau iešu, bet 100% vēl neesmu izlēmusi balsot «par» vai «pret» izmaiņām likumprojektā. Visdrīzāk to izlemšu neilgi pirms referenduma.