Tāpat viņš uzsver, ka šogad nekustamā īpašuma nodokļa likme atstāta pērnā gada līmenī, un dažiem būs jāmaksā pat mazāk. Un, viņaprāt, Jūrmala vasaras sezonā ir Latvijas galvaspilsēta, taču ne tikai tādēļ, ka tur notiek krievu šovbiznesa ikgadējais pasākums «Jaunais vilnis».
Pārpublicējam laikraksta «Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai» intervijas fragmentu no sarunas ar Jūrmalas Domes priekšsēdētāju Gati Truksni.
Jūrmala pieņēmusi bezdeficīta budžetu. Vai tas ir kaut kas neparasts? Kā bija citus gadus?
– Precīzāk būtu teikt, ka esam pieņēmuši sabalansētu budžetu. Pašvaldības, izņemot Rīgu, nemaz nedrīkst pieņemt budžetu ar deficītu. Jūrmalas prognozētais budžets ir ar 10 procentu pieaugumu, pirmkārt, pateicoties tam, ka labi pildās iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Visticamāk, IIN šogad būs pārpilde. Savukārt pērnā gada oktobrī es izdevu norādījumu, ka nekādas finanšu orģijas gada beigās nenotiks – kontu iztīrīšanas, ātrās iepirkšanas un viss pārējais. Tādējādi pērnā gada pārpalikums tika pārnests uz šo gadu.
Valdība savus budžetus dēvē dažādi – «pēdējās konsolidācijas budžets», «attīstības budžets», «trekno (lieso) gadu budžets» un tamlīdzīgi. Kāds nosaukums ir dots Jūrmalas 2012. gada galvenajam finanšu dokumentam?
– Būtu ļoti grūti valsts situācijas kontekstā kādai pilsētai izveidot milzīgu investīciju attīstības budžetu. Ministru prezidents Vecgada uzrunā nosauca makroekonomiskās lietas, taču cilvēki tās nedz īpaši izprot, nedz sajūt. Tāpēc mēs vairāk domājam par to, kādas intereses ir jūrmalniekiem. Pilsēta lielos vilcienos sadalās divās daļās – no Vaivariem līdz Lielupei, kur lielākoties ir privātmājas un kur cilvēkus visvairāk satrauc nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN), otrā daļa – Kauguri, Sloka, un tur cilvēkus visvairāk satrauc tas, kā viņi nokārtos komunālos maksājumus. Par spīti tam, ka valsts sociālais spilvens samazinās, Jūrmalā tas nav izdilis: mēs nemazināsim, piemēram, dzīvokļu pabalstus. Vēl mēs nopietni domājam par pabalstiem ģimenēm ar bērniem, kas neietilpst nedz maznodrošināto, nedz nabadzīgo skaitā. Un tā mēs ieviesām jaunu pabalstu, kas varbūt nav nekas dižs, bet tomēr: ģimenēm, kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli nav lielāki par 150 latiem, ir tiesības gadā saņemt vienreizēju pabalstu 100 latu apmērā komunālo maksājumu segšanai. Tas no pilsētas budžeta prasīs ap 500 000 latu. Mēs arī dubultojām pabalstu jaundzimušo vecākiem – tagad viņi saņems 200 latu par bērna piedzimšanu. Atjaunojām iniciatīvu apmaksāt visu Jūrmalas skolu 2. klašu skolēniem brīvpusdienas (pirmajām klasēm apmaksā valsts). Atradām arī naudu, lai trūcīgajām ģimenēm izmaksātu 50 latu pabalstu pirmklasnieka palaišanai uz skolu, kā arī tādu pašu summu maznodrošināto ģimeņu 9. un 12. klašu beidzējiem.
Daudzi Jūrmalas viesi sašūt par to, ka jāmaksā viens lats, iebraucot pilsētā.
– Vai būtu labāk, ja vajadzētu maksāt par katru stundu, kad auto novietots stāvvietā? Domāju, ka arī pilsētas muzejos veidosim brīvu ieeju – kasieru darbs neatmaksājas.
Slavenā pašvaldības SIA «Jūrmalas attīstības projekti» (JAP) būvniecība - Valsts kontrole atklāja nopietnu izšķērdēšanu, ko veikusi šī SIA.
– Par to vēl parunāsim. Bet vēl ir Skolas ielas un Dīķu ielas projekts, un, ja šie projekti realizēsies, tad tas nozīmēs, ka dzīvokļu rinda Jūrmalā ir beigusi eksistēt. Ja skatāmies uz budžetu, pilsētas vēlmju saraksts ir daudz garāks nekā dotās iespējas, un es būtu priecīgs, ja būtu vairāk naudas, ko ielikt ceļu un ielu remontā.
Nekustamā īpašuma nodoklis. Pilsētnieki nu ir laimīgi un klusi? Visi var samaksāt nodokli, kas vēl pirms laika tika uzskatīts par nesamaksājamu?
– Ir trīs varianti. Viens: pašvaldība var atlaist nodokļa griestus, otrs – var saglabāt pieauguma ierobežojumu (25%), trešais – pašvaldība nosaka nodokli pagājušā gada līmenī. Jūrmala šajā sakarā pateica divas lietas. Pirmkārt, tā kā Jūrmalā NĪN tāpat jau ir nesamērīgi augsts, tādēļ mēs atstājām nodokli pērnā gada līmenī. Dažiem pat būs zemāks nodoklis. Otrkārt, fiskālais efekts no šķūnīšu aplikšanas ar nodokli mums būtu kādi 20 000 latu, un, ja vajadzētu darbā pieņemt divus cilvēkus, kas nodarbojas ar nodokļa iekasēšanu par palīgēkām, tad dome izietu pa nullēm vai pat nonāktu mīnusos. Tad kāpēc mums vajadzētu, piedodiet, čakarēt pilsētniekus ar jaunām nodokļu lietām, ja esošie nodokļi jau tāpat katastrofāli?
Smieklīgi sanāca ar tām nelaimīgajām zvaigznēm, kuras « Jaunā viļņa» organizatori ielīmēja Turaidas ielā pie koncertzāles, neievērojot Valsts valodas likuma prasības.
– Un ko mums vajadzēja darīt? Uztaisīt starptautisku skandālu, neļaujot viņiem mūrēt asfaltā tās zvaigznes, kuras viņi paši uzražojuši? Mēs paši norādījām vietu, kur ievietot šīs zvaigznes, ievērojot LR normatīvos aktus. Mēs apstiprinājām novietošanas plānu, nevis to, ka tur būs rakstīts «Raimonds Pauls». Protams, pēc tam vieglāk ir atrast Jūrmalas domi, nevis to, kurš reāli to izdarījis. Ja latviešiem būtu stiprāka pašcieņa, tad latvieši tikai pavīpsnātu par šīm krievu izdarībām un vienkārši ļautu viņiem te atstāt savu naudiņu. Tomēr domāju, ka «Jaunā viļņa» nozīme pilsētas koncertdzīvē un vispār saviesīgajā dzīvē pēdējo gadu laikā ir pārspīlēta. Jūrmala ir cilvēku pilna visu sezonu no maija līdz septembrim. Nešaubīgi: Jūrmala ir Latvijas vasaras galvaspilsēta. Ne jau tikai «Jaunais vilnis» veido mūsu vasaru. Jūrmala bez tā neies bojā. Tomēr «Jaunajam vilnim» un visiem tiem krievu humora koncertiem arī, protams, jānotiek, jo tie pulcē savu publiku.
Jau ilgi tiek runāts par to, ka Jūrmalai nav kūrortpilsētas statusa, kas tai ļautu gūt daudzus labumus.
– Jūrmalai nav jākļūst par kūrorta konveijeru, Jūrmala ir pārāk ekskluzīva, lai to pārvērstu par vietu, kam raksturīga tikai cilvēkiem pārbāzta pludmale. Jūrmalai jāsaglabā dabiskais skaistums un smalkā ekskluzivitāte. Šobrīd izdevies iestrādāt kūrorta sadaļu Tūrisma likumā. Tas jau ir pieņemts otrajā lasījumā, pateicoties mūsu aktīvajai lobēšanai. Tas, ka Jūrmala ir kūrorts bez kūrorta likuma, visiem tāpat ir skaidrs. Ja pilsētai tiek piešķirts kūrorta statuss, tas nozīmē, ka tai ir tiesības paģērēt kaut kādu daļu no Eiropas fondu naudas – tāpēc šī gadiem ilgā pretestība no valdošo puses. Taču mēs apzināmies, ka Jūrmalā jāatjauno veselības tūrisms un kurortoloģija – tikai tādā veidā būs iespējams ar reālu saturu piepildīt jēdzienu «kūrortpilsēta». Un jāatdzimst arī Ķemeriem – ne velti mēs tur projektējam bērnudārzu ar 80 vietām. Un tas baltais Ķemeru kuģis, ko gadu gadiem atjauno viens arābs – gribas ticēt, ka beidzot pienāks brīdis, kad šis Ķemeru purva vidū stāvošais kuģis atdzīvosies. Bet neviens nebrauks uz Kempinski viesnīcu kaut kādā purvā, tur ir vajadzīgs nišas produkts, un tas tur ir: blakus esošā kūrorta poliklīnika – valsts nozīmes kultūras un arhitektūras piemineklis, kur kādreiz bija dūņu vannas un citas specifiskas lietas, kas svarīgas šim kūrortam. Tagad tur ir drupas. Bet tās varētu pārpirkt Jūrmala un atjaunot sanatorijas darbību. Tā būtu visatbalstāmākā lieta, lai Ķemeri atdzimtu. Taču pagaidām tur izskatās kā pēc atomkara. Mēs esam gatavi iet un darīt, lai Ķemeri un visa Jūrmala kļūtu par lielisku kūrortu, bet kas notiks, ja mums atteiks Eiropas fondu naudu, kas būtu liels atbalsts kūrorta zonas atdzimšanai? Tad mums atliks samierināties ar Pierīgas guļamrajona statusu, bet Ķemerus vienkārši aizmirst, atdodot šo rajonu odiem, jo cilvēkiem tur vairs vietas nebūtu. Ķemeriem jau ir ļoti daudz aizstāvju – vārdos. Darītāju gan maz. Viena lieta ir aizbraukt pie ķemerniekiem un sasolīt, ka te jums būs deju grīda un kafejnīca, bet tur – kinoteātris, taču pavisam cita lieta ir kaut ko reāli izdarīt.