Līdz muižas atjaunošanai vēl tālu
Tikpat kā nekas nav mainījies kopš "Rīgas Apriņķa Avīzes" iepriekšējās viesošanās reizes pirms pāris gadiem. Stalažās ieskauta muižas ēka, pie kuras mūsu ierašanās laikā vēsā janvāra pēcpusdienā strādniekus nemana. Tukša ir arī pārējā muižas teritorija, kuras piebraucamos ceļus aizšķērso barjeras. Par to, ka muižas ēku komplekss nav pamests, liecina vien sniegā iestaigātie celiņi un pāris vīru. Viņi rosās ap namu pie ceļa, kas ved apkārt muižas ēku pudurim. Vēlāk vietējie atstiprina – esot dzirdējuši, ka pamatīgajā mūra ēkā iecerēta kafejnīca. Pagaidām gan arī šeit, izskatās, līdz darbu beigām vēl tālu.
Netālajā lidlaukā sastaptais Viktors agrāk mitis vienā no dzīvokļu mājām, kas padomju gados uzceltas blakus muižai. Uzņēmējs Normunds Lakučs, kas ēku kompleksu iegādājās 90. gados, muižā tolaik iecerēja veidot reprezentatīvu atpūtas vietu, taču nolupusī fasāde liecina – atjaunošana kopš pagājušā gadu desmita daudz uz priekšu virzījusies nav. Jaunais īpašnieks plānoja arī nojaukt abas pirms vairākiem gadu desmitiem celtās dzīvokļu "kastītes" – svešķermeņus gadsimtiem seno māju ansamblī. "Tas bija 90. gadu pašās beigās vai divtūkstošo sākumā," atceras Viktors, stāstot, ka īpašnieks nojaucamo māju iedzīvotājus aicinājis pārcelties, solot kompensācijas. Pēc bijušā Buku iemītnieka teiktā, pirmajiem piedāvāta labi ja puse summas, kas vajadzīga, lai nopirktu mazāku dzīvoklīti Mālpilī. Viktors tagad dzīvo Mālpilī pie mātes.
Celiņš ved gar abām pamestajām dzīvokļu mājām. Pie pirmās parādes durvīm pēdu sniegā nav – šajā ēkā neviens vairs nedzīvo. Uz blakus nama ārdurvīm no biezās sniega segas attīrīts celiņš. Kāpņu laukumiņos atstāts velosipēds un citas mantas. Taču durvis abos stāvos ir ciet, un klauvējieniem neviens neatbild. Viktors ieminas, ka viena iemītniece mājā bez ūdens padeves un citām komunikācijām palikusi, bet satopama dzīvesvietā nebija, jo esot darbā.
Buku muiža pirmo reizi rakstos ir minēta 1584. gadā, 1905. gada revolūcijā tā nodedzināta, pēc ugunsgrēka atjaunota. Savulaik padomju gados muižā atradās celtniecības skola, tos laikus pieredzējušie vietējie teic, ka toreiz ēka bijusi labā stāvoklī un apkārtne sakopta.
"Būtu jau labi, tas ienestu dzīvību ciemā," uz jautājumu par to, kā vērtē muižas atjaunošanas plānus, atteic pāri ceļam dzīvojošā Marina, taču piebilst: par to, kā sokas kaimiņiem, daudz neinteresējas. "Tā nav mana darīšana," viņa atturīgi bilst.
Nožēlu par darbu gauso gaitu pauž arī Mālpils novada domes vadītājs Aleksandrs Lielmežs, bet atzīst, ka pašvaldība to ietekmēt nevar. "Ja runātu par termiņiem, īpašnieks prasītu naudu," teic mērs.
Lidlauks saimnieka meklējumos
Muižai, lai arī darbi tajā nerit raiti, vismaz ir īpašnieks un izmantošanas vīzija. Netālajam lidlaukam novads saimnieku meklē jau labu laiku. "Esam mēģinājuši to pārdot astoņas reizes," atceras A. Lielmežs. Maksāt pašvaldības noteikto cenu neviens tomēr nav bijis gatavs. "Par sviestmaizi lidlauku pārdot nevēlamies, cena, mūsuprāt, ir samērīga," vērtē priekšsēdētājs.
Lai vairotu iespējamo pircēju interesi, dome nule paplašinājusi teritorijas iespējamo funkciju loku un pavasarī – visticamāk, maijā –, kad grozījumi teritorijas plānā būs stājušies spēkā, atkal aicinās pircējus pieteikties. 8,2 hektāru īpašuma kadastrālā vērtība ir 86 000 latu.
Blakus dzīvojošais Kārlis Salmiņš, kas gadiem uzraudzījis lidlauku, stāsta, ka nesenākajos gados Bukas apciemojis ne tikai gana daudz Latvijas pilotu vadīto mazo lidmašīnu. Te nolaidies gan Igaunijas armijas helikopters, gan vairāk nekā ducis lidaparātu, kas mērojuši ceļu no Lietuvas uz Ādažiem, taču neparedzētu apstākļu dēļ bijusi jāizvēlas cita nolaišanās vieta Pierīgā.
A. Lielmežs stāsta: pirms vairākiem gadiem dome lidlauku iznomāja SIA "Baltic Tatry Skydiver" – uzņēmumam, kas piedāvā ekskursijas ar lidmašīnu, izpletņlēkšanu un viesu namiņa pakalpojumus, firmas vietnē atrodami arī piedāvājumi iegādāties lidaparātus un izpletņlēkšanas ekipējumu. Vēlāk SIA līgumu lauza, un tagad pašvaldība lidlauku nevienam neiznomā.
Visieinteresētākais īpašuma iegādē varētu būt arī "Baltic Tatry Skydiver". Tā vadītājs Aleksandrs Ņeposedovs uz zemes gabala blakus lidlaukam uzcēlis viesu namiņu un vēlētos būvniecību turpināt. Kārotā lauka malā tiekoties ar mums, viņš apliecina interesi par lidlauku un gatavību darboties, taču izsaka bažas par to, vai pēc lauka iegādes viņu negaida ierobežojumi, kas apgrūtinās tā izmantošanu. "Lai nav tā, ka, teiksim, es no jums nopērku dzīvokli, bet varu izmantot tikai pusi," viņš teic. A. Lielmežs par šādiem vārdiem pauž izbrīnu un atgādina: lidlauka izmantošanas iespējas no pavasara – gluži otrādi – būs plašākas nekā līdz šim. Vienīgais šķērslis, cik atceroties, bijis tas, ka arī A. Ņeposedovs neesot bijis gatavs maksāt domes noteikto cenu.
Baronu fon Boku un fon Volfu bijusī rezidence ciemiņus sagaida, iekļauta sastatnēs – tāpat kā pirms pāris gadiem.
Kārlis Salmiņš, kas gadiem uzraudzījis lidlauku, stāsta, ka šo nolaišanās vietu iecienījuši ne vien mazo lidmašīnu piloti. Bukas apciemojis arī, piemēram, Igaunijas armijas helikopters.
