Ar šādu ierosinājumu 15. janvārī tika iepazīstināta valdība. Kā pēc valdības sēdes žurnālistiem skaidroja VNĪ juridiskais direktors Ojārs Valkers, valsts interesēs ir sanatorijai atrast jaunu īpašnieku, nevis pašai to pārņemt savā īpašumā, vēsta LETA.
O. Valkers pieļāva, ka jaunu īpašnieku meklēšana četru vēsturisko ēku kompleksam varētu notikt izsoles veidā, tomēr patlaban nav zināms, kad tāda varētu notikt. Visticamāk, tā notiks šogad. Uz jautājumu, vai priekšroka tiks dota vietējiem vai ārvalstu uzņēmumiem, VNĪ pārstāvis norādīja, ka īpašumu iegādāsies tas, kurš solīs vislielāko summu par ēku kompleksu.
Izsolē tiks izlikts četru ēku komplekss, un izsoles rīkošanas pamats ir pašreizējā Ķemeru sanatorijas kompleksa īpašnieka "Ominasis Italia S.R.L." lielās parādsaistības. Arī jaunajam sanatorijas īpašniekam būs jāievēro Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas dotās norādes vēsturiskā objekta saglabāšanā, un, ja tās netiks pildītas, īpašniekam draudēs sankcijas, norādīja O. Valkers.
Jau 1996. gadā valdība lēma, ka Ķemeru sanatoriju nav nepieciešams saglabāt valsts īpašumā, jo nevienas valsts iestādes funkciju nodrošināšanai minētais objekts nav bijis nepieciešams. Arī šobrīd neviena valsts institūcija nav paudusi nostāju, ka Ķemeru sanatorijas ēka būtu piemērota un nepieciešama kādas valsts funkcijas veikšanai.
Jau ziņots, ka Jūrmalas pašvaldības deputāti pērn 17. septembrī domes sēdē vienbalsīgi nolēma ierosināt Ķemeru sanatorijas ēkas un 12 zemesgabalu, uz kuriem atrodas minerālūdeņu dziļurbumi, atsavināšanu. Jūrmalas dome jau nolēmusi lūgt valdību ierosināt Ķemeru vēsturiskās kūrorta poliklīnikas atsavināšanu un nosūtījusi attiecīgu vēstuli Ministru kabinetam.
Ķemeru kūrorta poliklīnikas ēkā Emīla Dārziņa ielā 18. jūlija naktī nodega vēsturiska koka ēka. Jūrmalas pilsētas dome 9. augustā nolēma vērsties Ministru kabinetā ar lūgumu ierosināt bijušās kūrorta poliklīnikas Ķemeros atsavināšanu un nodot bez atlīdzības Jūrmalas pilsētas pašvaldības īpašumā, bet vakar nolemts, ka jāatsavina visi ar sanatoriju saistītie īpašumi.
Sanatorijas privatizācijas process ilgst jau vairāk nekā desmit gadus. Sanatorijas privatizācijas noteikumi pieņemti 1995. gadā, un tie paredzēja, ka desmit gadus no "Ķemeru" ēkas nodošanas ekspluatācijā jāsaglabā objekta darbības profils – kūrorta ārstnieciski profilaktiskā darbība, rehabilitācija, medicīniskie un atpūtas pakalpojumi.
2010. gada septembrī Jūrmalas pilsētas dome noslēdza sadarbības līgumu ar SIA "Ominasis Latvija", bet jau pērn augustā no tā vienpusēji atkāpās, jo uzņēmums nepildīja neskaitāmos solījumus pabeigt sanatorijas rekonstrukciju.
Latvijas oficiālajā tūrisma portālā "latvia.travel" norādīts, ka Ķemeru viesnīca celta pēc izcilā vācbaltu izcelsmes latviešu arhitekta Eižena Laubes projekta un ir viena no lielākajām būvēm Latvijas brīvvalsts laikā. Ēka pabeigta 1936. gadā, un stilistiski viesnīca ir spilgts neoklasicisma paraugs Latvijas arhitektūrā, kas sava baltā, majestātiskā veidola dēļ tautā tikusi sirsnīgi dēvēta par Balto kuģi.
Viesnīcā bija vairāk nekā 100 vietu, kas deva iespēju Ķemeru kūrortam piedāvāt ārstnieciskos pakalpojumus ne tikai sezonas laikā, bet visu gadu. 30. gadu beigās Ķemeri kļuva par nozīmīgu balneoloģiskās ārstniecības centru Eiropā. Padomju laikā viesnīcā ierīkoja sanatoriju "Ķemeri" ar 300 vietām. Tā bija kūrorta galvenā dziedinātava, kur izmantoja modernu medicīnisko aparatūru un jaunākās ārstniecības metodes.
Celtnes noformējumā bagātīgi izmantoti klasicisma arhitektūras elementi – kolonnas, balustrādes, pilastri un dzegas. Efektīvais novietojums ainavu parkā un monolītais veidojums rada pils iespaidu. Līdz mūsdienām par Latvijas valsts līdzekļiem celtās viesnīcas iekštelpās daļēji saglabājies 30. gadu interjers, mēbeles, mākslas darbi un telpu apdare, kā arī bibliotēkas iekārtojums.