15. decembra rītā sievietes acu priekšā Sibīrijas haskija šķirnes suns līdz nāvei sakoda kaķi, par kuru ģimene bija uzņēmusies rūpes. Kamēr policija vāc pierādījumus, iedzīvotāji ar bailēm gaida, kurš būs nevaldāmā suņa nākamais upuris.
"Plkst. 9.40 gāju no ielas paņemt kaķus. Viņš bija kaķītis, kas vairāk dzīvo uz ielas. Tikai nesen biju sākusi par viņu rūpēties," stāsta Olga. "Te pēkšņi skatos – suns ložņā ap mašīnu, tad sagrābj manu kaķi un sāk purināt," uz liktenīgo vietu pagalmā rāda Olga.
Nikno suni sagūsta sieviete ar šalli
"Sāku bļaut, metos viņam virsū. Suns atlaida kaķi, pameta to un nāca man pretī. Viņam viss purns bija asinīs." Olga nekavējoties izsaukusi Mārupes pašvaldības policiju. "Kamēr rakstījām iesniegumu, cits pēc cita sanāca cilvēki un pastāstīja, ka arī viņiem ir saplosīti kaķi – vienam pirms divām nedēļām, citam vasarā un pavasarī."
Noskaidrojies, ka plēsīgie suņi, reizēm viens, reizēm divatā, Skultē uzdarbojas jau divus gadus. Mārupes policijas darbinieki bijuši ļoti pretimnākoši un solījuši atbraukt uzreiz, tikko suns parādīsies atkal, un ilgi nebija jāgaida. "Nākamajā rītā skatos – tas pats suns tieši zem mana balkona. Nekavējoties zvanīju kaimiņienei, un skrējām uz pagalmu. Paķēru no kaimiņienes šalli un suni sagūstīju," atceras Olga. "Daudzi man tagad vaicā – kā tev nebija bail? Pat policisti bija šokēti. Bet tobrīd patiešām domāju tikai, kā apturēt suni, pirms viņš vēl nav uzbrucis vēl kādam." Pēc neilga brīža ieradusies gan novada policija, gan Slokas dzīvnieku patversmes darbinieki, kuri suni aizveduši sev līdzi.
Mulsinoša kaimiņienēm šķitusi sētnieces meitas, kuru abas sākumā noturējušas par suņa saimnieci, uzvedība. "Viņa stāvēja ar siksnu rokās un sauca suni vārdā: "Nero!" Bet atteicās mums dot siksnu, lai notvertu suni." Tikai ar policijas iejaukšanos sētnieces meitu izdevies pierunāt atklāt, ka suņa saimnieki dzīvo Babītes novada Brīvkalnos, kas ir aptuveni piecu minūšu braucienā ar mašīnu. Lai gan policijai nav izdevies sastapt saimniekus, kurus, iespējams, kāds pabrīdinājis, ka gaidāms policijas apciemojums, suns jau vakarā no patversmes bija izņemts. Nav noslēpums, ka sētnieki necieš kaķus, kas dzīvo daudzstāvu ēku pagalmos, teic Olga. "Varbūt viņi ir sarunājuši. Suni palaiž izskrieties un plēst kaķus, un tad, nevienam neredzot, sētnieces meita suņus no paša rīta nogādā atpakaļ pie saimnieka."
Turiet kaut vai krokodilus
Nežēlīgajā kaķu slaktiņā noskatījusies arī Olgas kaimiņiene Lidija Pavlova. Abas sievietes Skultes kaķus baro kopā. "Viņi taču nevienam netraucē," pauž Lidija un stāsta gadījumu, kad plēsīgais haskijs nokodis arī viņas kaķeni, kura turklāt bijusi gaidībās. "Man patīk suņi, un es neiebilstu, ja kaimiņi mājās turētu kaut krokodilus, bet galvenais ir parūpēties, lai tie neapdraud citus."
Arī Skultes iedzīvotājai Žeņai ir savs stāsts – svētdien nokosts arī viņas kaķis. Vecā sieviete pat pagalmā uzbūvējusi mājiņu kaķiem, taču tā nav bijusi šķērslis suņiem. "Suņi kaķi trenkāja divatā, kamēr iedzina būdiņā un nokoda!" Suņa izdarībās noraudzījušies arī kaimiņi, taču miera labad nav iesaistījušies.
Biedrības "Palīdzēsim dzīvniekiem" vadītāja Arta Krūmiņa atklāj, ka Olgas aprūpētajam ielas kaķītim jau pēc pāris dienām bija jādodas uz jaunajām mājām, un topošie saimnieki pūkaini ļoti gaidīja. "Tagad jūtamies kā sasieti. Kamēr lieta tiek izmeklēta, suņi ir atpakaļ pie saimniekiem un jebkurā brīdī var izsprukt brīvībā. Šie suņi aiz žoga ir ļoti nosacīti."
A. Krūmiņa pauž, ka saimnieki suņus pietiekami nenodarbina, tāpēc tiem ir pārāk daudz enerģijas. "Ir taču suņu klubi. Esmu ar mieru palīdzēt suņus tādā iekārtot." Biedrības vadītāja uzskata, ka atbildīgāk vajadzēja rīkoties arī patversmei.
Slokas patversmes vadītājs Gatis Mellers stāsta, ka viņiem līgums ar Mārupes novada pašvaldības policiju nosaka, kādos apstākļos suņi paņemami uz patversmi un kad tie jāatdod saimniekam. Policija devusi atļauju suni atdot. G. Mellers stāsta, ka suns patversmē neesot bijis agresīvs. "Ja kādam šķiet, ka suni vajag pārmācīt, uz laiku atstājot patversmē, tās ir muļķības. Vainīgs ir tikai un vienīgi saimnieks." G. Mellers šaubās, ka saimnieks suni izlaidis ar nolūku un cer, ka saimnieks sakārtos sētu, lai suns nevar izmukt.
Ar nokostu kaķi policijai par maz
Lai gan gaisma logā iedegas, Upes ielā dzīvojošie suņa saimnieki namdurvis tā arī neatver. Tikmēr policijā notiek pierādījumu vākšana. Pirms sodīt suņa saimnieku, nepieciešama rūpīga izmeklēšana, norāda Mārupes pašvaldības policijas priekšnieks Juris Jēkabsons: "Mums ir tikai iedzīvotāju rakstīti iesniegumi, ka Skultē skraida kāds suns, apdraud cilvēkus un, iespējams, nokodis kaķus."
Lai gan varētu šķist, ka pierādījumi – divi nokosti kaķi vienā rītā – ir acīmredzami, policijai nepieciešams izjautāt suņa īpašniekus. "Esam nosūtījuši lūgumu nedēļas laikā ierasties policijas iecirknī. Viņiem pašiem ir jāizlemj, kurš no ģimenes uzņemsies atbildību par suni." J. Jēkabsons prognozē, ka šajā situācijā tiks konstatēti pārkāpumi, taču kāds sods tiks piemērots, ir atkarīgs no kaķu īpašnieku izvirzītajām apsūdzībām – ja cietušo kaķu saimnieki izvirzīs apsūdzību par suņa uzbrukumu, Mārupes policijas spēkos būs izrakstīt administratīvā soda protokolu par 106. panta jeb Dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu.
Šādā gadījumā administratīvs sods var būt līdz 250 latiem. "Lai cik ciniski tas izklausītos, mājdzīvnieks ir cilvēka īpašums. Tāpēc kaķa saimnieks var izvirzīt apsūdzību par īpašuma bojāšanu. Tādā gadījumā lieta būtu nododama izskatīšanai Valsts policijā," skaidro policijas priekšnieks.
Lai pamestie kaķi nenomirtu badā, Olga kopā ar kaimiņienēm tos baro divas reizes dienā.
"Kā tā var būt, ka suns divus gadus plēš kaķus, bet sētnieks neko nezina. Esam bezspēcīgi. Vai tiešām kaut kas tiks darīts tikai tad, kad sakodīs cilvēku," bēdīgi jautā Olga, rādīdama ziedu pušķi, kas sniegā guļ mīluļa piemiņai.