Pierīgas reģionā pašreiz dzīvo 369 638 iedzīvotāji, Latvijā - 2,068 miljoni iedzīvotāji.
Centrālās statistikas biroja Sociālās statistikas departamenta Tautas skaitīšanas daļas vadītāja vietnieks Uldis Ušackis uzskata, ka iedzīvotāju skaita pieaugums Pierīgā ir ļoti loģisks, jo „treknajos gados” turīgākie rīdzinieki uzbūvēja privātmājas tieši Pierīgas reģionā. Kā otru iemeslu viņš min valsts iekšējo migrāciju - no tālākajiem Latvijas novadiem cilvēki pārceļas uz dzīvi tuvāk valsts galvaspilsētai.
Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Marika Kupče šo tendenci skaidro ar to, ka līdz šim visas lielākās investīcijas ir koncentrējušās Rīgā, līdz ar to arī Rīgā ir lielākais darba vietu skaits. „Bieži Pierīgas iedzīvotāji ir nodarbināti Rīgā, turpinoties šādai attīstībai, svarīgs problēmjautājums būs pietiekama transporta infrastruktūra šajā reģionā,” piebilst ministrijas pārstāve.
Demogrāfs Ilmārs Mežs norāda, ka demogrāfijas ziņā šie dati nebija liels pārsteigums, jo Pierīgas reģionā arī dzimstības skaits ir lielāks nekā mirušo skaits. „Piemēram, Mārupes novadā pagājušajā gadā aptuveni divas reizes lielāks bija dzimušos skaits nekā mirušo,” skaidro demogrāfs.
Lai gan provizoriskie statistikas dati liecina, ka Sējas novadā dzīvo 2288 iedzīvotāji, tomēr Sējas novada domes priekšsēdētājs Guntis Liepiņš norāda, ka 2011. gada 27. decembrī apstiprinātajos noteikumos „Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2012. gadā” tiek minēts cits skaits – 2524. „Prieks, ka cilvēkiem šeit patīk un viņi novērtē lauku klusumu un dabu,” akcentē Sējas mērs.
Ādažu novadā pašreiz reģistrēti 10 007 iedzīvotāji. „Pēdējo divu līdz trīs gadu laikā iedzīvotāju skaits Ādažu novadā nedaudz svārstās. Faktiski šis skaits katru gadu palielinās par 100 līdz 150 cilvēkiem. Nelielu pienesumu novadam dod arī investori, kuri turpina iesāktos būvdarbu projektus – ceļot privātmājas un tās pārdodot,” skaidro Ādažu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Balzāns.
Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks uzskata, ka viens no iemesliem, kāpēc izveidojusies šāda situācija, ir senais uzskats – „Katram sevi cienošam cilvēkam ir jābūt mājai, dārziņam, sievai vai vīram, un bērniem”. „Pirms kāda laika, dzīvot Rīgas centrā dzīvoklī, nebija prestiži. Tāpēc ļoti daudzi cilvēki uzcēla privātmājas Pierīgā, līdz ar to Rīgas centrs palika arvien tukšāks. Bet pieļauju, ka drīz situācija mainīsies, jo daudzi Pierīgā dzīvojošie saprot, ka dzīvot Rīgā, strādāt Rīgā, laist bērnus kādā no galvaspislētas skolām ir vieglāk un lētāk, nekā katru dienu doties uz kādu no Pierīgas novadiem,” skaidro sociālantropologs.
Latvijas iedzīvotāju skaits 2011. gada 1. martā bija 2 067 887, liecina CSP 2011. gadā veiktās tautas skaitīšanas provizoriskie dati. Kopš 2000.gada tautas skaitīšanas iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 13% jeb aptuveni 309 000 cilvēku. Iepriekšējā 2000.gada tautas skaitīšanā Latvijā tika reģistrēti 2 377 385 iedzīvotāji.
Līdz šim pēc CSP datiem tika uzskatīts, ka 2011. gada decembrī Latvijā bija 2,208 miljoni iedzīvotāju.
Visvairāk - par 21,1% - kopš 2000. gada iedzīvotāju skaits samazinājies Latgalē, pēc tam seko Vidzeme ar 17,5% samazinājumu.
Pensijas vecuma iedzīvotāju skaits salīdzinājumā ar 2000.gadu visvairāk – par 24,9% – pieaudzis Pierīgas reģionā, turpretī Rīgā un Latgalē tagad dzīvo mazāk pensijas vecuma iedzīvotāju nekā iepriekšējās tautas skaitīšanas laikā.
2011. gada tautas skaitīšanas provizoriskie dati liecina, ka valstī ir 1,023 miljoni pastāvīgai apdzīvošanai derīgu mājokļu. No tiem 812 tūkstoši mājokļos (79,4% no visiem mājokļiem) dzīvo pastāvīgie iedzīvotāji, 210 tūkstoši mājokļu (20,5%) tautas skaitīšanas datumā – 2011. gada 1. martā – bija bez pastāvīgajiem iedzīvotājiem un viens tūkstotis mājokļu (0,1%), kuru iemītnieki tautas skaitīšanas datos nav iekļaujami.
Trešā daļa no visiem apdzīvotajiem mājokļiem (33,5%) atrodas Rīgā, 16,4% – Pierīgas reģionā, 15,4% – Latgales reģionā, 13,2% – Kurzemes reģionā, 11,8% – Zemgales reģionā un 9,7% – Vidzemes reģionā.
Vismazākais mājokļu bez pastāvīgajiem iedzīvotājiem īpatsvars ir Rīgā (16,7%), turpretī vislielākais – Pierīgas reģionā – 25,9% un Latgalē 22,3%.
Pierīgas reģionā reģistrēti 84 595 bērni vecumā līdz 14 gadiem. Foto: Krišjānis Grantiņš
Centrālās statistikas pārvaldes 2011. gadā veiktās tautas skaitīšanas provizoriskie dati liecina, ka iedzīvotāju skaits Pierīgā desmit gadu laikā ir pieaudzis par 3,2%.