23.11.2011 14:19

Toksiskie atkritumi Olainē – skaudra realitāte

Autors  Zane Lukstiņa
Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)
Piesārņojums pa gruntsūdeņiem no izgāztuves jau ir aizplūdis Olaines dārziņu virzienā. Ja izgāztuvi nelikvidēs, piesārņojums sasniegs apdzīvoto vietu, kā arī ieplūdīs Olainītes upē. Piesārņojums pa gruntsūdeņiem no izgāztuves jau ir aizplūdis Olaines dārziņu virzienā. Ja izgāztuvi nelikvidēs, piesārņojums sasniegs apdzīvoto vietu, kā arī ieplūdīs Olainītes upē. Foto autors: Ināra Krūmiņa

Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves likvidēšanā iestājies klusums.

2006. gadā sākta projekta “Vēsturiski piesārņotu vietu sanācija” realizācija, kura ietvaros plānota Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves likvidēšana, tomēr šajā teritorijā nekādas aktivitātes līdz šim nav manītas. Veikti vairāki priekšdarbi piesārņojuma likvidēšanai, taču toksisko atkritumu krātuvēs – joprojām klusums.

Prognozes nav iepriecinošas

Kā pavēstīja Valsts vides dienesta Administratīvā departamenta direktors Didzis Lībietis, likvidācijas realizāciju aizkavē fakts, ka objekts neatbilst vēsturiski piesārņotas vietas statusam, kā iemeslu minot a/s “Olainfarm” pēctecību Olaines ķīmiski farmaceitiskai rūpnīcai. Līdz ar to nav iespējams iegūt Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu, kur viens no galvenajiem noteikumiem ir tas, ka nav iespējams saukt pie atbildības piesārņotāju un piemērot principu “piesārņotājs maksā” jeb ražotāja atbildības principu. Tā izmaksas, kas rodas, novēršot videi nodarīto kaitējumu, būtu jāsedz piesārņotājam.

Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuve atrodas Olaines novada teritorijā, četrus kilometrus uz ziemeļiem no Olaines pilsētas, īpaši aizsargājamā dabas objekta Cenu tīreļa dienvidaustrumos. Šī izgāztuve projektēta 1970. gadā, bet jau četrus gadus vēlāk konstatēts, ka dīķus izolējošais ekrāns nav pietiekami blīvs un toksiskie atkritumi caur aerācijas zonu iefiltrējas gruntsūdeņos. Situāciju vēl vairāk saasina fakts, ka Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves teritorija iznomāta a/s “Olainfarm”. Ja zemesgabals, uz kura atrodas vēsturiski piesārņotā vieta, neatrodas projekta iesniedzēja īpašumā, valdījumā vai turējumā, uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu pretendēt nevar. Lai gan prognozes nav iepriecinošas, Valsts vides dienesta komanda turpina strādāt pie projekta pieteikuma, cerot atrisināt radušās problēmas.

Var izraisīt veselības problēmas

Šķidro bīstamo atkritumu izgāztuve sastāv no četrām betonētām tilpnēm, no kurām divās ir apmēram 4000 kubikmetri cieto, atlikušajās – 2500 kubikmetru šķidro atkritumu. Galvenās piesārņojošās vielas ir piridīns, butanols, izopropilspirts, hlorīdi un amonijs. Kā komentēja vides speciālists Ivans Semjonovs, piesārņojums pa gruntsūdeņiem no izgāztuves jau ir aizvirzījies Olaines dārziņu virzienā. Ja izgāztuve netiks likvidēta, piesārņojums sasniegs apdzīvoto vietu, kā arī ieplūdīs Olainītes upē. Pašlaik piesārņoto gruntsūdeņu epicentrs atrodoties zem privātīpašniekam piederošas zemes, kas nevēlas, lai šajā vietā notiktu attīrīšanas darbi, tā aizkavējot attīrīšanās procesu. Ivans Semjonovs norāda, ka nepieciešams veikt divas darbības: piesārņoto gruntsūdeņu attīrīšanu, kā arī paša piesārņojuma avota – izgāztuves tvertņu – likvidēšanu, jo no tā toksiskās vielas arvien turpina infiltrēties gruntsūdeņos, kā arī tas ir drauds putniem un var radīt veselības problēmas cilvēkiem.

Aptaujājot Olaines iedzīvotājus, noskaidrojās, ka informācija par šķidro bīstamo atkritumu izgāztuvē plānotajām darbībām ir bijusi diezgan skopa. Lielākā daļa aptaujāto zināja par šādas izgāztuves esamību, bet tikai retais bija informēts, ka to paredzēts likvidēt. Kaut arī atkritumu sastāvā ir toksiskas gaistošas vielas, vairāki jaunieši atzina, ka, izvairoties no apsardzes, apskatījuši izgāztuvi pietiekami tuvu.

Pavasarī sāks tīrīt izgāztuvi Inčukalnā

Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuve nav vienīgā Pierīgā, kas iekļauta projekta “Vēsturiski piesārņotu vietu sanācija” aktivitātēs. Otra šāda vieta ir Inčukalna sērskābā gudrona dīķi, kuri atrodas 30–35 km uz austrumiem no Rīgas, bijušajos smilšu karjeros un kuros 50.–80. gados no Rīgas naftas pārstrādes un smēreļļu rūpnīcas ik gadu izveda līdz 16 000 tonnām sērskābā gudrona – ražošanas atkritumus, kas veidojās medicīnisko un parfimērijas eļļu ražošanas procesā. Vairāku gadu desmitu laikā piesārņojošās vielas ir migrējušas pazemes ūdeņos horizontos un turpina izplatīties. Modelēšanas dati liecina, ka piesārņojošo vielu ieplūde Gaujā varētu sākties aptuveni pēc 25–30 gadiem. Salīdzinājumā ar Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuvi Inčukalnā darbi gan ir pavirzījušies daudz tālāk. Kā ziņots, noslēgts līgums par sanācijas darbu veikšanu, kurus plānots uzsākt nākampavasar, jo ziemas apstākļos tos nav iespējams veikt.