"Turpmāk, veicot jebkādus labiekārtošanas darbus, jāņem Inčukalna novada domes būvvaldē atļauja," vien pie šāda secinājuma pēc tikšanās ar Inčukalna novada domes nonākusi "Vidzemes servisa" darbu vadītāja Nora Upeniece.
Jau rakstījām, ka vecā gaterī ierīkotajā atkritumu šķirošanas laukumā pie Gaujas ciemata iedzīvotāji pamanījuši aizdomīgas darbības. Bet pašvaldības būvinspektors, veicot pārbaudi, uzracis plastmasas maisiņus, drātis un ķieģeļus tur, kur bija jābūt augsnei. Būvgruži zemē ierakti pamatnes stiprināšanai, jo atkritumu pārvadāšanas automašīnas grima – tā pārmetumus atvaira "Vidzemes servisā".
Arhaiska un briesmīga vieta
"Pārkāpumi ir," secina Jānis Pelēķis, Inčukalna novada domes būvinspektors, kurš ar lāpstu veicis pārbaudi, ierakdamies aptuveni 70 centimetrus dziļi. "Nedrīkst būvgružus utilizēt turpat uz vietas. Ir cilvēki, kas redzējuši, ka daļu būvgružu uzņēmums noracis savā teritorijā. Arī pašvaldībā ir tādas aizdomas." Uzņēmuma atļautā darbības joma ir būvgružu šķirošana, savukārt to pārstrādei vai utilizācijai jānotiek citos atkritumu poligonos.
J. Pelēķis izsaka minējumu, ka pārkāpumi pagaidām nav veikti "pārāk lielā teritorijā. Jāveic ekspertīze – cik daudz un cik dziļi būvgruži ir norakti". Inčukalna pašvaldība pagaidām uzņēmumu sodījusi, vien piemērojot brīdinājumu. Uzņēmuma pārstāvji savu vainu noliedz, tomēr solījušies nelikumības vairs nepieļaut. Būvinspektors "Vidzemes servisa" atkritumu šķirošanas laukumu raksturo kā "arhaisku, briesmīgu un mūsdienu prasībām neatbilstošu".
Var anulēt atļauju
Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes piesārņojuma sektora vadītājs Jānis Lapsiņš, pārbaudot atkritumu laukumu, konstatēja atkritumu uzglabāšanas noteikumu pārkāpumus. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, šāda veida atkritumus var uzglabāt vienīgi uz cieta, ūdensnecaurlaidīga seguma, bet daļa būvgružu Gaujā glabājas izbērti uz augsnes. "Administratīvā soda sankcijas noteikti būs. Tagad jāskatās, cik ātri uzņēmums novērsīs pārkāpumus."
Paskaidrojumi pārvaldē jāiesniedz līdz 5. novembrim. "Noteikumi ir noteikumi, tie domāti visiem," nepiekāpīgs ir J. Lapsiņš. Būvgruži šķiet dabai nekaitīgi, taču "katru kravu nevar pārbaudīt uzreiz, tāpēc pirms izbēršanas nevar paredzēt, kas tajā var gadīties," J. Lapsiņš vērš uzmanību. Ja nesekos uzlabojumi, par pieļautajiem pārkāpumiem "Vidzemes servisam" var tikt anulēta atļauja atkritumu apsaimniekošanai Gaujas atkritumu laukumā.
"Mums viss ir oficiāli – te notiek tikai pārkraušana un šķirošana, kā tas arī ir paredzēts," paskaidro "Vidzemes servisa" darbiniece, kuru RAA sastop darba gaitās laukumā. Pēc īsa brīža ierodas uzņēmuma pārstāvis Edgars Jankovskis, kurš ir skops vārdos un mudina doties uz uzņēmuma biroju Siguldā, kur "varēs saņemt atbildes". Tikmēr laukuma darbiniece teic, ka jau ir nogurusi no pastiprinātās uzmanības. "No klientiem uz laukumu atved konteinerus, kurus te izgāž. Saturu sašķirojam – atsevišķi liekot otrreiz izmantojamo plastmasu, PET pudeles, stiklu, kartonu, malku. Diemžēl klienti mēdz būt bezkaunīgi un konteineros zem būvgružiem novietot sadzīves atkritumus." Tie laukumā tiekot atšķiroti un nogādāti Getliņu atkritumu poligonā Stopiņu novadā.
Ikdienā laukumā strādājot trīs darbinieki. Viņi vaļsirdīgi atzīst, ka laukums nav "uz pareizā viļņa – mums nav cietā seguma un trūkst moderna iekārtojuma". Gaisā virmo spēcīga smaka un spieto mušu mākonis. Taču mušas nav kāras uz būvgružiem. Smaka un mušas rodas no blakus esošās kažokzvēru audzētavas, kur maļ pārtikas atliekas lapsu barībai. "Vai akmens smird? Šie pārmetumi mums ir nevietā," sašutuši darbinieki.
Viņi atzīst, ka būvgruži laukumā ir izlīdzināti, taču tikai tādēļ, lai stiprinātu laukuma pamatni, kur ir biezs trūdošu skaidu slānis kopš laika, kad tur darbojās uzņēmums "Gaujas koks". Atkritumu mašīnas te biežāk tiekot uzkrautas, nekā lādētas ārā. "Tik daudz ceļmalu un gravu, tostarp Lorupes grava, ir piegružotas. Mēs esam tie, kas vidi sakārto, mums nav jāgāž šmucspaiņi virsū," sašutusi atkritumu laukuma darbiniece.
Krituši nežēlastībā?
"Cilvēkiem atkritumi nepatīk. Ir iemesls vai nav iemesla, viņi sūdzas vienmēr un visur," RAA teic "Vidzemes servisa" valdes locekle Valentīna Pavlova.
Viņa norāda, ka Gaujas atkritumu laukumā nonāk tikai būvgruži. Ja kāds ir redzējis laukumā iebraucam sadzīves atkritumu mašīnu, tad tas ir tāpēc, ka tā ierodas pēc sadzīves atkritumiem, kas atšķiroti no būvgružiem, un aizved tos uz Getliņiem.
V. Pavlova komentē saņemtos pārmetumus par būvgružu glabāšanu uz nepiemērotas – nebetonētas – pamatnes: "Būvgružos nav indīgo vielu, kas varētu sūkties zemē!" V. Pavlovai situācijai ir savs skaidrojums: "Notiek politiskās cīņas – pavasarī būs vēlēšanas. Inčukalnā ir ļoti aktīvi deputāti, kuri grib paspodrināt savas spalvas. Es varu pat iedomāties, kuri tie ir, bet vārdos nesaukšu."
Deputāti varot paspīdēt vēlētāju acīs, padzenot Siguldas uzņēmumu un slēdzot šķirošanas laukumu, uzskata V. Pavlova. "Katra novada domei ir pienākums rūpēties par atkritumiem, šķirošanas punktam būtu jābūt katrā novadā. Taču ikvienā vietā saskaramies ar vienu un to pašu attieksmi – taisiet šķirošanas punktus kaimiņu novadā, tikai ne mūsējā! Taču labāku vietu neatrast – Gaujā blakus ir lapsas, kas smird. Ar tām salīdzinot, būvgruži ir zelta gabaliņi. Ne tie smird, ne iedzīvotājiem traucē. Tikmēr lapsu smaku jūt, pat vakarpusē pa šoseju garāmbraucot Gaujas ciematam. Varbūt tas ir tāds latviskais stiliņš – parūpēties, lai kādam neveiktos."
Gaujā ir vienīgais "Vidzemes servisa" šķirošanas laukums. "Vidzemes serviss" iedzīvotāju protestu dēļ bijis spiests slēgt Allažos izveidoto šķirošanas laukumu. "Astoņu gadu laikā esmu meklējusi simtiem vietu, kur veidot laukumu, un labāku nekā Gaujā es iedomāties nevaru! Jā, mēs veidojām pamatni no būvgružiem, bet vai tas ir kas krimināls?"
V. Pavlova skaidro, ka būvgružu šķirošanas laukums nevar būt tīrs un kārtīgs kā modernie otrreizējās šķirošanas laukumi. Laukuma modernizēšana varētu notikt vienīgi tad, ja izdotos saņemt Eiropas Savienības finansējumu. "Mēs esam ceļā uz to, bet tikai gadu šo zemi īrējam. Vajag lielāku pamatojumu, lai ieguldītu tālāk."
“Vidzemes servisa” darbu vadītāja Nora Upeniece (no kreisās) slēpj seju "Rīgas Apriņķa Avīzes" fotogrāfam, sniedzot paskaidrojumus Inčukalna novada domē. Pašvaldības un Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes konstatētos pārkāpumus uzņēmums atzīst negribīgi. Foto: Krišjānis Grantiņš