Piemēram, pirms vairākiem gadiem Sigulda piedāvāja tūristiem iegādāties atlaižu kartes "Siguldas Spieķis 24", kas kalpoja kā ieejas biļetes muzejos, pilīs un atlaižu karte naktsmītnēs un ēdināšanas uzņēmumos, velosipēdu un laivu nomas punktos. Par "Siguldas Spieķi" šobrīd vairs neko nevar dzirdēt, toties Siguldas novads kopā ar vēl septiņām Gaujas Nacionālā parka (GNP) teritorijā esošajām pašvaldībām, vairāk nekā 40 uzņēmējiem, Vidzemes augstskolu, Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP) un GNP fondu iesaistījies jaunā projektā "GNP parka klastera attīstība", kam izdevies iegūt Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu nākamajiem trīs gadiem, kopumā 340 000 latus.
GNP ir populārākais tūrisma galamērķis ārpus galvaspilsētas, kurā apmeklējumu skaits gada laikā, ieskaitot blakus esošās pilsētas, pārsniedz vienu miljonu. Tomēr tūrisma piedāvājums ir sadrumstalots un trūkst koordinētas visu iesaistīto pušu mērķtiecīgas sadarbības, uzskata projekta koordinators Vidzemes augstskolas docētājs Andris Klepers. "Šeit ir lielākais taku tīkls Baltijā, tas ir pamatīgs potenciāls, kurš netiek piedāvāts kā vienots veselums."
Šogad par projekta naudu jau izdota GNP karte astoņās valodās un 100 000 eksemplāru tirāžā. Nākamajā gadā plānots karti izdot vēl papildus arī spāņu un franču valodā un arī pusotru reizi palielināt tirāžu, stāsta Siguldas novada Tūrisma aģentūras vadītāja Laura Konstante.
AS "Pasažieru vilciens" jau izteicis gatavību iesaistīties klastera darbībā, nodrošinot cilvēku plūsmu uz GNP. Tiesa, ar nosacījumu, ja valsts iegādāsies jaunos vilcienus.
"Mums ir kauns par to, kādā situācijā ir taku tīkls GNP teritorijā, bet bez naudas neko nevaram izdarīt," teic DAP vadītājs Jānis Strautnieks. Ir bijis trīs, četrus gadus ilgs pārtraukums naudas ieguldījumiem taku uzturēšanā, viņš stāsta. "Nauda tagad jāatrod Latvijas budžetā, bet, ja to varētu paveikt klastera ietvaros, ļoti labi."
GNP infrastruktūras slikto stāvokli akcentēja arī Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics ("Reģionu alianse"), uzsverot, ka pašvaldībām vajadzētu kopīgi vērsties ministrijā, lai saņemtu naudu infrastruktūras objektu uzturēšanai nākamajos septiņos gados. Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins ("Vienotība") izteica viedokli, ka nevajag aizrauties ar jaunu tūrisma produktu radīšanu tur, kur jau ir daudz. Svarīgāk būtu, lai par klastera projekta naudu katrā iesaistītajā pašvaldībā tiktu radīts kāds lielāks produkts.