09.08.2018 11:20

Infrastruktūras projekti dabas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai Carnikavas novadā

Autors  Agita Latkovska
Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)
A. Jeņina teic, ka Garciema teritorijā primāro kāpu atjaunošanai plānots lietot tādas metodes kā pīto žodziņu ierīkošana, graudzāļu stādīšana, zaru pārklājumu veidošana un smilts piebēršana. A. Jeņina teic, ka Garciema teritorijā primāro kāpu atjaunošanai plānots lietot tādas metodes kā pīto žodziņu ierīkošana, graudzāļu stādīšana, zaru pārklājumu veidošana un smilts piebēršana. Agnese Jeņina

Gan Rīgas, gan Carnikavas pašvaldībā plānoti krasta kāpu stabilizācijas un erozijas ierobežošanas pasākumi, stāsta biedrības "Baltijas krasti" projektu vadītāja Agnese Jeņina. Rīgā šie darbi paredzēti Mangaļsalā no Daugavas ietekas līdz Vecāķu pludmalei, bet Carnikavas pašvaldībā – Garciema pludmalē pie Eimuru kanāla un citviet Carnikavas novada piekrastē.

Krasta erozija un kāpu stabilizācija
"Plānoto darbu mērķis, galvenokārt, ir vērsts uz labvēlīgu apstākļu radīšanu, lai varētu attīstīties embrionālās un priekškāpas, kā arī vietās, kur identificē pārāk lielu antropogēno slodzi, veikt kāpu erozijas mazināšanas aktivitātes," skaidro speciāliste. Projekta teritorijās primāro kāpu atjaunošanai plānots lietot tādas metodes kā pīto žodziņu ierīkošana, graudzāļu stādīšana un zaru pārklājumu veidošana.

Arī jūras krasta erozijas vadošais eksperts Dr. geol. Jānis Lapinskis apstiprina, ka minētās krasta kāpu stabilizācijas un atjaunošanos veicinošās metodes ir balstītas atziņā, ka teritorijās ar augstu rekreācijas slodzi primāro kāpu laba stāvokļa nodrošināšanai ir nepieciešama neliela palīdzība.

"Cilvēki izbradā kāpu augāju un traucē tā augšanu, tā dēļ vējš smiltis no kāpas izpūš dziļāk iekšzemē vai aizpūš prom gar krastu," skaidro J. Lapinskis. "Lai šādi nenotiktu, jau daudzus gadu desmitus pasaulē un Latvijā ir notikuši līdzīgi pasākumi tiem, kādus plānots veikt Carnikavas novadā. Primārās kāpas ir ļoti nozīmīgs smilšaino krastu stabilitātes garants – tās nodrošina noteiktu aizsardzību pret vētru postījumiem dziļākām iekšzemes teritorijām."

J. Lapinskis stāsta, ka Latvijā 20. gadsimtā ļoti plaši tika stādīti kārkli posmos (īpaši Rīgas līcī), kur erozijas rezultātā daļēji vai pilnībā bija noskalotas primārās kāpas. Dažviet šie pasākumi devuši negaidītus un nevēlamus rezultātus: krasta zona aizaugusi, un primāro kāpu biotopu kvalitāte būtiski samazinājusies. Turklāt šie ar kārkliem aizaugušie krasta posmi diezgan vāji nodrošina aizsardzību pret eroziju vētrās.

"Kārklu stādīšana vairs netiek uzskatīta par labu risinājumu," saka J. Lapinskis, "tā vietā labāk izvēlēties kāpu graudzāles, vienkāršus zaru vai niedru žodziņus, zaru matračus. Ļoti vēlama ir arī krasta apmeklētāju kustības organizēšana pa laipām."

Kompromiss starp dabu un cilvēka vajadzībām
J. Lapinskis Rīgas līča krasta posmu Carnikavas novadā vērtē kā diezgan stabilu. "Vētras viļņu izraisīta krasta erozija ir iespējama, tomēr tas notiek (un notiks) diezgan reti: reizi 5–10 gados," skaidro speciālists.

"Lielākajā daļā Carnikavas piekrastes pēc lielajām vētrām novērota krasta "atjaunošanās": vētras laikā cietušās un daļēji noskalotās primārās kāpas pakāpeniski atjaunojas. Situāciju mazliet sarežģī tas, ka šis krasta posms ļoti intensīvi tiek izmantots rekreācijā: ir liels atpūtnieku pieplūdums vasaras sezonā. Rekreācijas slodze dažviet rada vēja erozijas attīstības risku; šajās vietās ir lielāka varbūtība, ka vētras viļņu erozija nodarīs lielāku skādi."

J. Lapinskis teic, ka salīdzinājumā ar daudzām citām piekrastes teritorijām Latvijā Carnikavas posmu iespējams uzturēt labā stāvoklī ar diezgan niecīgiem ieguldījumiem un vienkāršām metodēm. Turpmāk nelabvēlīgākas klimata maiņas gadījumā, iespējams, pieaugs krasta erozijas ātrums visā Latvijas piekrastē. Ja vidējais ūdenslīmenis Baltijas jūrā paaugstinātos par vienu metru, tā sekas būtu krasta līnijas atkāpšanās par 30–100 m.

"Sniegt precīzāku prognozi ir gandrīz neiespējami, jo krastā notiekošie procesi ir viena no sarežģītākajām dabas sistēmām, kas atkarīga no ļoti daudziem mainīgiem faktoriem," saka speciālists. "21. gadsimtā Carnikavā nekāda milzu katastrofa nav sagaidāma."

"Dabas parks "Piejūra" ietver visas Carnikavas novada teritorijas garumu gar jūras piekrasti, un tas nozīmē – lai iedzīvotāji un viesi varētu piekļūt pludmalei, nepieciešams šķērsot dabas parku," uzsver G. Ulme. "Galvenais ir atrast kompromisu starp biotopu aizsardzību un iedzīvotāju rekreācijas vajadzībām, organizējot cilvēku un auto plūsmu, kā arī plānojot auto stāvlaukumus, kas nepieciešami, lai piekļūtu pludmalei. Turklāt to visu sarežģī arī dažādās īpašumtiesības."

G. Ulme atklāj, ka "LIFE CoHaBit" projektam Eiropas Komisijas atbalsts ir 60%. Latvijas ieguldījums – 40%, ko veido Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija un paši projekta partneri: Carnikavas novada pašvaldība, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, Dabas aizsardzības pārvalde un biedrība "Baltijas krasti".

Projekts piekrastes biotopu aizsardzībai
"Biedrības "Baltijas krasti" darbība vispusīgi aptver vides sfēru, vienlaikus akcentējot gan zinātniski pētniecisko, gan praktisko darbību," skaidro biedrības "Baltijas krasti" projektu vadītāja A. Jeņina. "Baltijas krasti" īsteno vairākus projektus, arī ekosistēmas projektus un to sniegto pakalpojumu izvērtējumu, bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanu, kā arī klimata un resursu politiku.

"Biedrība "Baltijas krasti" ir "LIFE CoHaBit" projekta autors un partneris," stāsta A. Jeņina, "biedrības eksperti, veicot teritoriju izpētes un sagatavošanas darbus, izstrādā vides ekspertu atzinumus, lai varētu uzsākt dabas parka "Piejūra" vērtīgo biotopu atjaunošanas aktivitātes."

"Iesniedzot projekta "LIFE CoHaBit" pieteikumu, tika paredzēts, ka projektā piedalīsies visas 3 dabas parka "Piejūra" teritorijā atrodošās pašvaldības – Rīgas, Carnikavas un arī Saulkrastu pašvaldība," skaidro projektu vadītāja.

"Lai arī Saulkrasti nav oficiāls projekta partneris, arī viņi līdzdarbojas mērķu sasniegšanā. Visas 3 pašvaldības aktīvi iesaistās dabas parka jaunā dabas aizsardzības plāna izstrādē, jo tas būs pamatdokuments, kas noteiks turpmākās darbības parka teritorijā, saskaņojot gan dabas aizsardzības, gan pašvaldību attīstības intereses. Vasaras sākumā jau notika pirmās informatīvās sanāksmes, kurās aktīvi iesaistījās visas ar parku teritoriāli saistītās pašvaldības," apstiprina A. Jeņina.

Domā, kā mazināt antropogēno slodzi
Šobrīd tiek īstenots projekts "Atpūtas taka dabas parkā "Piejūra" Carnikavā, Carnikavas novadā"; paralēli tiek realizēts projekts "Pārgājienu maršruts gar Baltijas jūras piekrasti Latvijā un Igaunijā" ("Hiking Route Along the Baltic Sea Coastline in Latvia–Estonia"), lai izveidotu pārgājienu tūrisma maršrutu gar Baltijas jūru no Latvijas dienvidrietumu robežas līdz Tallinai Igaunijā. "Tā būs gājēju infrastruktūra," skaidro G. Ulme. "Tiek projektēts velo maršruts "Eiro Velo 13", kas šķērsos dabas parku."

Piejūras dabas parkā top jauns dabas aizsardzības plāns. G. Ulme stāsta, ka viens no aktuālākajiem jautājumiem pašvaldībai un plānam ir rast veidu, kā saskaņot dabas aizsardzības, rekreācijas, tūrisma, reģiona attīstības intereses un nodrošināt teritorijas vērtību saglabāšanu.

"Apmeklētāju plūsma vasaras mēnešos ir milzīga," atzīst G. Ulme, "tādēļ aktīvi jāstrādā un jāizglīto sabiedrība. Piemēram, projektā plānots radīt Vides izglītības centru dabas parkam "Piejūra", kur plānots, ka šis centrs pastāvīgi sadarbotos ar tūrisma informācijas centriem."

Gundega teic, ka skaistās pludmales kā magnēts pievilina apmeklētājus, taču pirms pludmales Carnikavā jāšķērso dabas parks. Teritorijas apsaimniekotāji informē, ka atkritumu apmērs diemžēl pieaug kopā ar apmeklētāju skaitu. Jau šobrīd tiekot plānots, kā gudri virzīt apmeklētāju plūsmas, lai mazinātu antropogēno slodzi parkā un saudzētu dabas parka vērtības. Viens no instrumentiem ir jau iepriekšminētā parka infrastruktūra – atpūtas taka Carnikavā.

Biedrības "Baltijas krasti" pārstāve A. Jeņina skaidro, ka antropogēnā slodze ir cilvēka tiešās vai netiešās darbības ietekme gan uz visu dabu, gan arī uz atsevišķiem tās elementiem. Arī viņa uzsver, ka viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas apdraud dabiskos biotopus dabas parkā, ir intensīvā un nekoordinētā atpūtnieku plūsma, kas caur dabas parku dodas uz pludmali, radot negatīvu ietekmi uz vērtīgajām dabas teritorijām.

"Dažviet šī cilvēku radītā negatīvā ietekme jeb antropogēnā slodze ir pārāk liela," saka A. Jeņina, "tādēļ, lai parka teritorija viscaur netiktu izmīdīta, ir nepieciešams plānot un veidot videi draudzīgu infrastruktūru."

Iepriekš:
Roku rokā Carnikavā: pašvaldība un dabas aizsardzība