1729. gadā Siguļu kalnā celtā Carnikavas luterāņu baznīca bija vienīgā koka baznīca, kas saglabājusies Vidzemes piekrastē. Restaurācijas darbi jau teju bija pabeigti, tomēr notika citādi.
Draudzes padomes loceklis Artūrs Veispāls teic: izmeklēšanas lieta turpinās, vainīgie nav noskaidroti, bet pastāv aizdomas par ļaunprātīgu dedzināšanu. Kamēr Valsts policija turpina izmeklēšanu, Ādažu luteriskā draudze ir apņēmības pilna uzcelt dievnamu no jauna.
Ādažu Evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Ivars Jēkabsons sarunā ar "Rīgas Apriņķa Avīzi" teic, ka Carnikavas jaunā dievnama uzcelšanai saziedoti apmēram 24 tūkstoši eiro.
Lielākā daļa saziedotās naudas tika savākta ziedošanas sākuma periodā uzreiz pēc ugunsnelaimes 2017. gada decembrī.
"Šobrīd aktivitāte ir mazinājusies, taču darbs pie dievnama atjaunošanas notiek. Un ir zināms, ka jaunā baznīca nebūs tajā pašā vietā, kur atradās vecā Siguļu baznīca," saka mācītājs. "Šo ieceri atbalsta gan Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Virsvalde, gan novada ļaudis un draudzes cilvēki. Tā kā novada centrs vēsturiski ir pārvietojies uz tagadējo Carnikavu, baznīcai jauno vietu vajadzētu atrast tuvāk Carnikavas centram vai pašā centrā."
Carnikavas novada pašvaldības pārstāve Ilze Cerbule skaidro, ka baznīca nav novada pašvaldības pārziņā. "Pašvaldība var sniegt kādu saimniecisku atbalstu savas kompetences ietvaros, taču baznīcas liktenis ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas rokās."
Draudzes mācītājs Ivars Jēkabsons stāsta, ka šobrīd esot izkristalizējušās trīs potenciālās vietas, kur jaunā baznīca varētu atrasties. Vislielāko atbalstu guvusi vieta Laivu mājas teritorijā – Stacijas ielā 21, kur draudze pulcējas tagad.
Otrā ideja esot tā sauktais kopīgais luterāņu un katoļu "projekts", kas paredz, ka jaunuzceltā baznīca atrastos pašā Carnikavas centrā, pie stacijas un tirgus laukuma, uz zemes, kuru tās īpašnieks, katoļu baznīcas loceklis, atvēlējis baznīcas būvniecībai. "Ja mēs dievnamu uzceltu tur, tas kalpotu gan katoļu, gan luterāņu draudzēm," skaidro I. Jēkabsons.
Trešais variants esot draudzes īpašums pie Carnikavas robežas Kalngales virzienā. Pēdējā ideja gan neesot guvusi lielu atsaucību draudzes īpašuma ģeogrāfiskā novietojuma dēļ, jo tas atrodas vistālāk no centra. Laivu mājas variants arī raisot diskusijas grunts kvalitātes un pieejamo komunikāciju dēļ, jo ēka atrodas tuvu pie Gaujas. Tas šobrīd tiekot analizēts, tiek veikti gruntsūdeņu pētījumi, un šo ideju varētu attīstīt.
"Pateicoties ziedotājiem, līdzekļi iesākumam ir, un, kad sāksies kādas vērienīgākas lietas, draudzes īpašumi tiks pārstrukturēti un atsākta arī aktīvāka ziedojumu piesaiste. Taču aicinām dievnama uzcelšanas ideju turpināt atbalstīt arī šobrīd,» saka mācītājs.
Vieta, kur gribētos ienākt
Kopš Ziemassvētkiem Siguļu baznīcas draudzei ir jauna sanākšanas vieta – ar vietējo uzņēmēju vēlību tai atvēlēta tā sauktā Laivu māja, kas atrodas Stacijas ielā 21.
"Vieta, kas kādu iemeslu dēļ netika izmantota laivām, kļuva par piestātni draudzei," stāsta mācītājs. "Laivu māja nu ir kļuvusi par kapelu, kur mēs regulāri pulcējamies un noturam dievkalpojumus katru svētdienu pulksten trijos. Šeit ir ļoti patīkama atmosfēra, atliek tikai blakus uzcelt dievnamu. Tā varētu kļūt par daļu no Carnikavas vizītkartes blakus Svētku laukumam. Tā ir vieta, kur garām aizvijas dzelzceļš un novada iedzīvotāji un pilsētas viesi mēro ceļu uz jauno gājēju tiltu."
Mācītājs skaidro, ka jēdziens "Laivu māja" arī ir simbolisks. "Baznīca ir kā patvērums – kā piestātne un bāka, kā orientieris dzīves ceļotājiem. Arī vecā Siguļu baznīca atradās kalnā – to varēja redzēt jau iztālēm. Visticamāk, jaunajā vietā, lai kur tas būtu, būs jāattīsta jaunas idejas, meklējot šo vēsturisko kontekstu."
Tiekot domāts ne tikai par to, kur atradīsies jaunā baznīca, bet arī par to, kāda tā būs. "Tas vispirms ir mūsu luteriskās tradīcijas jautājums, lai baznīca izskatās pēc baznīcas un lai tas nebūtu kaut kas ekstrēmi nesaprotams. Tajā pašā laikā es ticu, ka mēs esam atvērti iet uz kaut ko oriģinālu un inovatīvu," par jaunās baznīcas iespējamo veidolu saka mācītājs. "Es personīgi gribētu, lai tā ir vieta, kur gribētos ienākt, apstāties garīgām pārdomām, sarunai ar Dievu, kur gribētos pulcēties uz dievkalpojumiem un kur gribētos slēgt laulības un saņemt svētības dzīvei. Lai tā būtu vieta, kur ir patīkami ienākt."
Līdz valsts jubilejai nepaspēs
Mācītājs apstiprina, ka baznīcas jautājuma risināšanai ir bijušas kopīgas apspriedes gan draudzē, gan ar baznīcas Virsvaldi un arī ar Carnikavas novada domi. "Nesen tikāmies arī draudze un katoļu puse, izskatot "luterāņu–katoļu" variantu. Klāt bija arī Carnikavas novada domes pārstāvji un priekšsēdētāja Daiga Jurēvica, kura aktīvi ir sekojusi līdzi dievnama idejai Carnikavā visus šos gadus. Kopīgi spriežam un kopīgi domājam par tālāko, un pozitīva interese ir no visām pusēm."
I. Jēkabsons uzskata, ka atrašanās vietas dēļ Laivu māja ir viens no piemērotākajiem variantiem, bet arī katoļu un luterāņu kopīgais projekts baznīcas celtniecībai būtu interesants izaicinājums. Savukārt Kalngales puses variants daudziem radot sajūtu, ka tas ir pārāk tālu no centra, tā teikt – nost no acīm.
"Piekritēji ir visiem variantiem. Jāatrod kopīga valoda, tāpēc nedrīkst neko sasteigt," saka I. Jēkabsons. "Draudze būs tā, kas dos savu gala lēmumu. Draudzes padome, kas ir atbildīga par saimniecisko darbību, lemj un skaidro situāciju, pamatojoties uz speciālistu un draudzes aktīvo ļaužu viedokļiem, un tā izvērtēs, kurš variants draudzei stratēģiski būs vislabākais."
Mācītājs ir pārliecināts, ka uzcelt baznīcu līdz valsts simt gadu jubilejai nav iespējams. "Norvēģijā kādas baznīcas uzcelšana pēc nodegšanas prasīja 7–8 gadus," saka I. Jēkabsons, "visa projektu saskaņošana, konkursu izsludināšana un tā tālāk – tas prasa laiku. Līdzko tiks izlemts, kur tas būs un kā tas būs, sāksies lielais darbs. Šobrīd vēl ir meklējumi, pārrunas un variantu izskatīšana. Aicinām sekot līdzi jaunumiem un arī ziedošanas iespējām interneta vietnē www.carnikavasbaznica.lv vai Facebook lapā "Carnikavas baznīca"."