13.05.2018 15:42

Baldones meži nav Carnikavas piejūra

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Prasība deklarēties Baldones novadā ir izteikta drīzāk vēlējuma formā. Tā to uztver, piemēram, jaunbūvju īpašnieki. Savukārt dārza būdiņu īpašnieki, kuru namiņš nav lielāks par 40 kvadrātmetriem, maksā NĪN, kas nav lielāks par 3–6 eiro. Līdz ar to iedzīvotāju skaits novadā būtiski nemainās. Prasība deklarēties Baldones novadā ir izteikta drīzāk vēlējuma formā. Tā to uztver, piemēram, jaunbūvju īpašnieki. Savukārt dārza būdiņu īpašnieki, kuru namiņš nav lielāks par 40 kvadrātmetriem, maksā NĪN, kas nav lielāks par 3–6 eiro. Līdz ar to iedzīvotāju skaits novadā būtiski nemainās. arhīvs

Cerot piesaistīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa naudu, Baldones novada dome, sekojot Carnikavas novada pašvaldības piemēram, pēc pašvaldību vēlēšanām 2017. gadā nolēma paaugstināt nekustamā īpašuma nodokli tiem, kuri nav deklarējušies novadā, un apsolīja atlaides deklarētajiem iedzīvotājiem.

Statistika pagaidām būtisku deklarēto iedzīvotāju skaita pieaugumu neuzrāda. Savukārt par iedzīvotāju pieauguma fenomenu Carnikavas novadā var lasīt mūsu avīzes iepriekšējā izlaidumā.

Konkurence starp pašvaldībām ir pašsaprotama
Reiz intervijā "Rīgas Apriņķa Avīzei" Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis norādīja, ka nav nekā neparasta, ja pašvaldības savā starpā konkurē par iedzīvotāju piesaistīšanu. Pilsētā vai novadā deklarētie taču maksā ne tikai nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), gan pretendējot uz dažādām atlaidēm šajā ziņā, bet arī iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas daudz būtiskāk papildina katra novada budžetu. Īpaši svarīgi tas esot Pierīgas novadiem, jo darbavietu piedāvājumā ar galvaspilsētu šie "guļamrajoni" īsti konkurēt nespēj.

Starta šāvienu sacensībām pašvaldību starpā par iedzīvotāju deklarēšanos deva Rīgas dome jau 2015. gadā. Rīgas domes piemēram sekoja vasarnīcu un dārzkopju kolonijām bagātais Carnikavas novads. Doma par iedzīvotāju reģistra sakārtošanu dzima laikā, kad opozīcija sašūpoja toreizējās un pašlaik pie varas esošās domes priekšsēdētājas Daigas Jurēvicas (ZZS) krēslu.

"Rīgas Apriņķa Avīze" jau ir vēstījusi, ka 2016. gada sākumā lēmums par nekustamā īpašuma nodokļa palielināšanu nedeklarētajām personām tika pieņemts. Rezultātā maksa pat par pieticīgu dārza namiņu strauji pieauga, un drīz vien gandrīz katrā nekustamajā īpašumā parādījās pa deklarētai personai. Līdz ar to vismaz formāli iedzīvotāju skaits novadā gada laikā izauga gandrīz par piektdaļu. Piesardzīgākie gan izteica bažas, ka Carnikavā uz pašvaldību vēlēšanām vairosies partijas "Saskaņa" elektorāts, bet šis scenārijs nepiepildījās.

Baldone seko Rīgas un Carnikavas piemēram
Šoreiz atturēsimies no analīzes, kas ir partija "Gods kalpot mūsu Latvijai!", kuras priekšsēdētājs ir "Rīgas satiksmes" valdes loceklis Andrejs Požarnovs, un kādas ir viņa attiecības ar partiju "Saskaņa" un "Gods kalpot Rīgai!". Taču noteikti jāpiemin fakts, ka šī partija pašvaldību vēlēšanās guva labus rezultātus Baldonē un A. Požarnovs uz īsu brīdi kļuva par novada domes priekšsēdētāju.

Šajā laikā viens no domes pirmajiem lēmumiem bija pildīt priekšvēlēšanu solījumus un atkārtot Rīgas, bet vairāk gan Carnikavas piemēru, proti, viest skaidrību iedzīvotāju deklarēšanās lietās un, solot gandrīz pasakainas – pat 50–75% – NĪN atlaides, piepildīt novada kasi ar iedzīvotāju ienākuma nodokļu naudu. Iedzīvotājiem saprotamāks bija vēstījums, ka, lai saņemtu atlaides par nekustamo īpašumu, vajadzētu deklarēties gan jaunbūvju, gan dārziņu kooperatīvu nameļu īpašniekiem.

Domes pozīcijai tas šķita pietiekami daudzsološi, jo Baldonē, tāpat kā Carnikavā, ir vairākas dārzkopju kolonijas, piemēram, Sarma, kuras iedzīvotāji sūdzas par sliktu autobusu satiksmi, arī Misa, Kažoki un Rozītes. Nekustamie īpašumi ir arī Stūros, no novada centra attālākajā Dzelzāmura galā, kā arī nostūrī, kas robežojas ar Ķekavas novada Dzērumiem.

Tur visur ir iespējams atrast dažādu kategoriju mitekļus, kuros varētu būt nedeklarējušies iemītnieki, kuri tomēr vēlas saņemt no novada dažādus pakalpojumus, piemēram, ziemā notīrītus ceļus, iztīrītus meliorācijas grāvjus, pat vietas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs un tamlīdzīgi.

NĪN atlaides kā neizdevies joks
Jau drīz vien pēc lēmuma pieņemšanas "Rīgas Apriņķa Avīzei" nācās uzklausīt ar Baldoni saistīto, bet tur nedeklarēto iedzīvotāju viedokli, ka viņu īpašumi attiecībā pret Rīgas mitekļiem esot tik pieticīgi un piemēroti tikai dzīvošanai pāris mēnešus vasarā, ka pat maksimālais piemērojamais nodoklis nebūšot stimuls izdeklarēties no Rīgas ar galvaspilsētas pakalpojumiem un piedāvājumiem dzīves ērtībām. Rezultātā kopējais iedzīvotāju skaits novadā 2015. un 2016. gadā nemainījās, palikdams 5646 cilvēku robežās, bet 2018. gada 1. janvārī novadā bija 5752 iedzīvotāju. Nekāda lielā iedzīvotāju skaita pieauguma dinamika tā nav.

Tad nu rodas jautājums: kāpēc nosacītais Carnikavas "veiksmes stāsts" deklarēšanās lietās neatkārtojās Baldonē?

"Rīgas Apriņķa Avīze" uzklausīja vairāku baldoniešu viedokli, lai pārliecinātos, ka vieniem un tiem pašiem lēmumiem atšķirīgās vidēs ir atšķirīgi rezultāti.
Pirmkārt, kā tagad atzīst vairāki aptaujātie baldonieši, "Gods kalpot manai Latvijai!" kandidāti savās priekšvēlēšanu runās tik tiešām solījuši, ka, ja viņi nāks pie varas, Baldones novadā deklarētajiem iedzīvotājiem būs nekustamā īpašuma nodokļa atlaides.

Taču, kā skaidro, piemēram, opozīcijas deputāte Inese Lagzdiņa ("Reģionu alianse"), nekustamie īpašumi Baldonē nav salīdzināmi ar jau pieminēto Carnikavu, kur jūras, Gaujas un ezeru tuvums piešķir tiem pavisam citu vērtību. Praksē tas nozīmē, ka pat būtiska nekustamā īpašuma atlaide Baldonē ir tikai 2–5 eiro. Turklāt nekādas atlaides netika piešķirtas zemes nodoklim. Tāpēc atgādinājums par deklarēšanos un nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm tagad esot tāds kā vietējais joks.

Savukārt Baldones novada domes deputāts Andris Mačs no Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" un partijas "Vienotība" saraksta teic, ka, būdams pozīcijā, ir balsojis par deklarēšanās veicināšanu novadā caur nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm, jo cerējis, ka jaunbūvju īpašnieki kļūs par pilntiesīgiem novada iedzīvotājiem un maksās šeit nodokļus.

Gan A. Mačs, gan I. Lagzdiņa uzsver, ka jāpriecājas par katru iedzīvotāju, kurš piedeklarējas novadā, taču ne viens, ne otrs vēsturiskās domes lēmuma rezultātus nekomentēja – pārāk īss laika sprīdis esot pagājis, kopš šie saistošie noteikumi stājušies spēkā. Skaidrs, ka no palielinātā nodokļa iekasētā nauda kompensē atlaižu summas, ko saņem daudzbērnu ģimenes un politiski represētās personas.

Jautāta, kā tad ir ar Baldones dārzniecības kooperatīvu nekustamajiem īpašumiem, ko citreiz augstprātīgi dēvējam par dārza būdiņām, domes Nekustamo īpašumu un zemes ierīcības nodaļas vadītāja Anita Lapiņa skaidroja: dome nolēmusi, ka celtnes, ko padomju gados uz saviem zemes gabaliņiem būvējuši Rīgas rūpnīcu strādnieki, ja to platība nepārsniedz 40 kvadrātmetrus, tiek apliktas ar NĪN 0,2% apmērā. Ne par kādiem 1,5% neesot pat runas.

Tas nozīmē, ka NĪN par tādu tikai vasarā apdzīvojamu namiņu svārstās 3–6 eiro robežās. Šādas summas dēļ neviens no Rīgas, protams, neizdeklarēsies, lai deklarētos Baldonē.